Ļoti ceru, ka lietotni arī turpmāk vajadzēs tikai uzziņai, jo pašlaik apzinātās telpas patvertnēm der vien teorētiski. To iekārtošanai tikko piešķirts Eiropas Savienības finansējums 22 miljonu eiro apmērā.

Iespējami simt tūkstoši bēgļu

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu piešķirs, lai pārbūvētu vai atjaunotu esošās telpas, pielāgojot tās trešās kategorijas patvertņu ierīkošanai.

Paredzētais finansējums ir tikai sākuma posms, jau notiek sarunas par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta finansējuma piesaisti tālākai patvertņu tīkla attīstībai, ziņo Iekšlietu ministrijā.

Civilā aizsardzība (CA) Latvijā vismaz vairākas dekādes bija pamesta novārtā un tikai tagad pamazām sāk atjaunoties, Nacionālās apvienības rīkotā seminārā iedzīvotājiem “Civilā aizsardzība Liepājā – problēmas un risinājumi” teica pašvaldībā nesen izveidotās Civilās aizsardzības daļas vadītājs, atvaļināts NBS pulkvežleitnants Vilmārs Vecvagaris.

Jaunā struktūra darbojas vien no no 6. maija, un pašlaik tiek apzināts, kas ir vajadzīgs, lai sagatavotos iespējamam apdraudējumam.

Pēc viņa stāstītā,

karadarbības gadījumā Liepājai būtu ļoti svarīga loma, jo tā no Latvijas austrumu robežas atrodas pašā aizsardzības dziļumā.

Ņemot vērā, ka pēc Zviedrijas un Somijas iestāšanās aliansē Baltijas jūra kļuvusi par “NATO ezeru”, ostas ir vienīgais drošais evakuācijas ceļš.

Krievija uz sauszemes var pilnībā neitralizēt Suvalku koridoru, kas ir tikai apmēram 90 kilometru plats.

“Mācībās “Namejs” pagājušajā gadā tika izspēlēta situācija, ka pēc iebrukuma uz Liepāju un Dienvidkurzemi dodas simt tūkstoši bēgļu, un tas ir pilnībā iespējams,” pauž V. Vecvagaris.

Līdz ar to pašvaldībai kopā ar valsts struktūrām būs jāgādā ne tikai par savu iedzīvotāju, bet arī bēgļu civilo aizsardzību un evakuāciju.

Ko darīt civiliedzīvotājiem militāra apdraudējuma gadījumā? “Doties ārā no pilsētas uz laukiem, jo ciemi un viensētas nav primārais mērķis.

Ballistiskā raķete maksā pāris miljonus, un ar to neviens nešaus pa viensētu. Šaus pa militāriem un stratēģiskiem mērķiem,”

stāsta CA eksperts.

Sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam, ukraiņi evakuēja sievietes un bērnus, un V. Vecvagaris norāda, ka mums  jādara tas pats. Vai nu uz laukiem, vai uz kuģi un tālāk drošībā uz ārvalstīm.

Karavīriem būs drošāk, ja neaizsargātie cilvēki nebūs apdraudēti.

Ja Kurzemē nav, kur patverties ārpus pilsētas, jāizmanto daudzstāvu māju pagrabi. “Ukraiņu kolēģi pārliecinājušies, ka piecstāvu un augstākas ēkas pagrabā ir visdrošākā vieta. Padomju laikā būvēto namu priekšrocība ir savienoti pagrabi. Ja vienā galā trāpa un māja nobrūk, no pagraba var tikt ārā,” viņš stāsta.

Taču Liepājas problēma šai ziņā ir augsti gruntsūdeņi, un ne visos daudzdzīvokļu namos ir pagrabs. 

Patvertne skolā nav domāta visiem

Valsts sekretāru sanāksmē 19. jūnijā Ministru kabinetā skatīs likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”.

Tas paredz patvertnes iedalīt trīs kategorijās.

I kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa, ķīmisko kaujas vielu, jonizējošā starojuma un radioaktīvo putekļu iedarbības, šķembām.

II kategorijas patvertnes – no visa tā paša apdraudējuma, izņemot ķīmiskās kaujas vielas.

III kategorijas patvertnes izveidos, pielāgojot esošas būves vai to daļas, un šie patvērumi mazinās sprādziena triecienviļņa un šķembu ietekmi.

No 2027. gada patvertnes būs obligāti jāprojektē, būvējot jaunu sešu vai vairāk stāvu daudzdzīvokļu mājas, izglītības iestādes, slimnīcas vai citas publiskās ēkas,

kas lielākas par 2500 kvadrātmetriem.

Šobrīd Liepājā patvertņu vēl nav, tās tikai taps, ir pirmie prioritārie 16 projekti, saka V. Vecvagaris.

Pašvaldība nesteidzas izvietot pie ēkām zaļo zīmīti ar cilvēciņiem, kas norāda, ka šeit ir patvertne. Pašlaik tās uzliktas tikai trīs vietās, jo neesot nozīmes apzīmēt ēkas, kuras nav atbilstoši iekārtotas.

“Runājot par patvertnēm, mēs pārsvarā runājam par trešo kategoriju, kur iedzīvotājiem patverties. Tie ir daudzstāvu māju pagrabi un citas komunikācijas pazemē. Ukrainas piemērus varētu izmantot arī Liepājā. Mums ir palikuši vēsturiskie cara laika bunkuri, kuri jāaprīko.

Ukrainā izmanto arī virszemes konstrukcijas no dzelzsbetona, tās krīzes laikā izvieto vairākās vietās pilsētā, lai pēc uzlidojuma trauksmes izsludināšanas var patverties cilvēki, kas izgājuši no mājas,” viņš stāsta.

Nosauktās trīs kategorijas ir viens dalījums, bet cits – valsts, pašvaldības un privātā sektora patvertnes. Vēl svarīgs ir arī publisko un ierobežoto patvertņu nošķīrums.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir apsekojis tikai valsts un pašvaldību sektoru.

“Tās ir galvenokārt sabiedriskās ēkas – skolas, bērnudārzi. Problēma ir tāda, ka publisko gandrīz nav. Normatīvie akti nosaka, un tas arī ir pareizi, ka iestādes vadītājam pirmkārt jāparūpējas par saviem darbiniekiem.

Ja patvertne ir skolā, tā paredzēta skolēniem un skolotājiem, tā nav visiem.

Šobrīd Liepājā publiski pieejamas vien atsevišķas ēkas, piemēram, Liepājas Latviešu biedrības nams,” norāda CA daļas priekšnieks.

“Pašvaldības iespējas ir limitētas, un liels uzsvars būs jāliek uz civilo sektoru, uz daudzstāvu mājām, kas būs jāpielāgo.”

Par to būs jādomā, kā cilvēkus atbalstīt un motivēt, lai viņi iekārtotu patvertnes daudzdzīvokļu namos.

“Rīgā nolemts – ja iedzīvotāji izdomā rīkot talku un atbrīvot pagraba telpas, tad pašvaldība nodrošina gružu izvešanu. Ja ierīkota patvertne atbilstoši visiem noteikumiem, tad nekustamā īpašuma nodoklis iedzīvotājiem tiek samazināts.

Izmaksas patvertņu būvniecībā pašlaik ir ap 1400 eiro par kvadrātmetru.

Rīga būtu gatava 50 procentus no patvertņu iekārtošanas segt. Mums tas Liepājā ir jāpanāk, jo civilā aizsardzība pašlaik nav prioritāte,” pauž V. Vecvagaris.

Aptuveni sadalot 22 miljonus no ERAF, sanāk apmēram 38 tūkstoši eiro uz vienu objektu.

Telpas jātur kārtībā

Dzīvojamo māju kopsapulcēs SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” (LNA) darbinieki aicina iedzīvotājus sakārtot dzīvojamo māju pagrabtelpas tā, lai tās būtu piemērotas patvertnēm.

“Taču tikai katras mājas dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu, vai izbūvēt ēkas pagrabtelpās patvertni. Jo šim mērķim tiek izlietoti dzīvokļu īpašnieku kopības līdzekļi,” skaidro LNA pārstāve Ita Cērmane.

Vairākas no LNA apsaimniekotajām mājām apsver pagraba telpu pielāgošanu patvertnes vajadzībām.

“Vairākos desmitos māju pēdējo trīs četru gadu laikā LNA sadarbībā ar iedzīvotājiem veicis pagraba telpu atbrīvošanu no sadzīves atkritumiem un savu laiku nokalpojušām sadzīves mantām,” viņa pastāsta.

Dienvidkurzemes novada pašvaldības Ugunsdzēsības dienesta vadītājs Andris Jefimovs zina teikt, ka novadā CA jomā ir apzinātas 107 patvertnes. Dažām ir pieliktas plāksnes, jo tās atbilst vai daļēji atbilst prasībām.

Iesākumā prioritārajā grupā ES līdzekļu saņemšanai nav bijis iekļauts neviens novada objekts. Pašvaldība lūgusi Iekšlietu ministrijai, lai iekļauj vismaz pa vienai patvertnei pilsētās vai centros.

“Labā saņemtā ziņa no valdības ir tā, ka atbalsts mums arī būs,”

viņš norāda.

Tāpat pašvaldībā plāno, ka caur tās budžeta programmām daudzdzīvokļu māju īpašnieki varēs pieteikties uz līdzfinansējumu pagrabu sakārtošanai, lai ieviestu pašas elementārākās vajadzības – kanalizāciju un ūdeni.

Pagrabu labiekārtošanas iespējas tiks nodrošinātas, līdzīgi kā šobrīd notiek ar pagalmu labiekārtošanu.

“Jau tagad aicinām cilvēkus pagrabus, pagrabstāvus pašus par sevi turēt kārtīgus, sakārtot tos, izvākt visu lieko,” stāsta A. Jefimovs.

Tāpat pašvaldībā plāno ne tikai vadības līmeņos, bet arī iedzīvotājiem rīkot apmācības civilajā aizsardzībā.

Pilnībā atbilstošu ēku ir ļoti maz

Agnese Finka, VUGD Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka vietniece

VUGD apsekoja lielāko daļu pašvaldībām piederošo ēku, un mums bija trīs slēdzieni: pilnībā atbilstoša, daļēji atbilstoša un neatbilstoša.

Pilnībā atbilstošu ēku, kur būtu vajadzīgi minimāli uzlabojumi, tomēr kur varētu iet iekšā uzreiz, ir ļoti maz. Daļēji atbilstošu ēku bija vairāk, taču tajās vajadzīgi lielāki vai mazāki ieguldījumi atkarībā no tā, cik daudz tur vēl būtu izdarāms.

Dažviet ir vajadzīgs kosmētiskais remonts, bet citur nepieciešami lielāki remontdarbi.

Iemesli, kāpēc kādu ēku uzreiz atzinām par neatbilstošu, bija nopietni šķēršļi, piemēram, tur ir periodisks applūdums, telpās iekšā ir pelējums, cauri iet pilsētas maģistrālie tīkli. Tādas mēs uzreiz uzskatījām par neatbilstošām.

Ja bija minimālas neatbilstības, tad klasificējām kā daļēji atbilstošas.

Mēs apsekojām trešās kategorijas patvertnes – telpas, kas var kalpot aizsardzībai no sprādziena viļņa un šķembām. Tā ir pati minimālākā aizsardzība.

Jāuzsver, ka šīs telpas domātas, lai uzturētos īslaicīgi, tām nepiemēro tādas prasības kā patvertnēm, kur var uzturēties ilgstoši un paglābties no draudiem.

Pašlaik VUGD nav paredzēts apsekot privātīpašumā esošas ēkas, lai pārbaudītu telpu atbilstību patvertņu ierīkošanai.

Aicinām gan fiziskas, gan juridiskas personas apsekot sev piederošās ēkas.

VUGD vietnē ir pieejamas vadlīnijas par to, kam telpās jābūt un kam vēlams būt. Īpašnieki var vērsties arī pašvaldībā pie būvinženiera, kas var palīdzēt apsekot un novērtēt.

Aicinu arī rakstīt VUGD un jautāt pēc komentāriem, ja kaut kas nav līdz galam saprotams.

Uzziņai

VUGD apsekotās potenciālās patvertnes Latvijā

– Apsekoti 3200 valsts un pašvaldību ēku pagrabstāvi.

– 398 no tiem atzīti par atbilstošiem un 1254 – par daļēji atbilstošiem patvertnes vajadzībām.

– Šobrīd apdraudējuma gadījumā patveršanās iespējas nodrošinātas ne vairāk kā ceturtajai daļai (>500 000) valsts iedzīvotāju.

– Prioritārajā sarakstā, kam paredzēts ES finansējums, iekļauti 570 objekti, no tiem 453 ir pašvaldību īpašumā un 117 valsts īpašumā.

– Pašvaldību objektiem Kurzemes plānošanas reģionā paredzēts finansējums 65 patvertņu ierīkošanai, Latgales – 60, Vidzemes – 66, Zemgales – 55 un Rīgas plānošanas reģionam – 207.

Avots: Iekšlietu ministrija

Prasībām atbilstošas vai daļēji atbilstošas patvertnes lietotnes 112 kartē

Liepāja

• Teātra iela 3 (bankas ēka),
• Kungu iela 24 (interjera muzejs),
• Alejas iela 18 (Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola).

Dienvidkurzeme

• Skolas iela 5a, Durbe (skola),
• “Vērgales stacija” (dzīvojamā māja),
• “Vērgales pagastmāja”,
• Atmodas iela 24, Aizpute (tirdzniecības ēka),
• Atmodas iela 16, Aizpute (kultūras nams),
• Katoļu iela 1, Aizpute (veselības aprūpes iestāde).

Prioritāri atbalstāmie objekti

Liepāja

• Dunikas iela 17 (PII “Mazulītis”),
• Klaipēdas iela 65/67 (PII “Pasaciņa”),
• Kūrmājas prospekts 16 (Liepājas muzejs),
• Stārķu iela 30 (PII “Stārķis”),
• Ganību iela 36/48 (RTU LA dienesta viesnīca),
• Lauku iela 54 (Raiņa vidusskola),
• Rožu laukums 5/6 (Latviešu biedrības nams),
• Ganību iela 135/141 (Sociālā dzīvojamā māja),
• Rīgas iela 50 (Draudzīgā aicinājuma vidusskola),
• Zvejnieku aleja 2 (sporta ģērbtuves),
• Jelgavas iela 48 (pašvaldības policija),
• Kuldīgas iela 34 ( Sociālā dzīvojamā māja),
• Grīzupes iela 29 (PII “Zīļuks”),
• Dārza iela 42 (PII “Sprīdītis”).

Dienvidkurzeme

• Skolas iela 14, Nīca (Nīcas sporta halle);
• Lielā iela 54, Grobiņa (novada Centrālās administrācijas ēka);
• Katoļu iela 1, Aizpute (audēju darbnīca, bijusī bērnu slimnīca);
• Jaunatnes iela 1, Grobiņa (daudzdzīvokļu māja, kur atrodas Valsts policija);
• Dzirnavu iela 2, Priekule (bērnudārzs “Dzirnaviņas”);
• Saules iela 6A, Aizpute (šautuve);
• Pasta iela 2, Aizpute (sociālo pakalpojumu centrs);
• Atmodas iela 24, Aizpute (bibliotēkas un pašvaldības policijas ēka).

Avoti: Liepājas un Dienvidkurzemes novada pašvaldības

Es domāju tā: Vai zināt, kur ir tuvākā patvertne?

Nils Čertogonovs, strādā:

– Pieļauju, ka tā varētu būt kāda skola, bet īsti nezinu. Nekad neko par tām neesmu dzirdējis. Uzskatu, ka kaut kādai informācijai noteikti vajadzētu būt vieglāk pieejamai.

Lai gan es personīgi šaubos, ka sāksies karš un pēc tādām vietām būs kāda nepieciešamība. Bet, ja vajadzēs, tad man ir, uz kurieni mukt.

Sveta Bogdanova, privātskolotāja:

– Nezinu, kur tādas ir. Ik pa laikam, iespējams, vajadzētu kādu aktuālāku informāciju par to, lai cilvēki zina, kur iet, ko darīt.

Pati speciāli neesmu par to interesējusies, jo, ja kaut kas notiks, tad mans plāns ir doties uz saviem laukiem.

Herberts Erbs, RTU Liepājas akadēmijas lektors:

– Grūti pateikt, kur tagad tādas ir, bet kādreiz patvertne bija arī manā darbavietā – universitātē. Tagad mana patvertne ir mājas pagrabs.

Nesen nobildēju zīmi krastmalā, kur bija rakstīts, ka var izīrēt pazemes bunkuru. Tā ka, ja vajag, tad to var dabūt. Tikai nezinu, cik tur ir labi, jo vajag jau ventilāciju un visu pārējo drošībai, gulēšanai, ēdināšanai.

Žaneta Flaksa-Dzeguze, skolotāja:

– Galīgi nezinu, kur tādas patvertnes ir. Bet, ja kaut kas notiktu un es būtu darbā, patvērumu noteikti meklētu darbavietas pagrabā. Mājās noteikti darītu tieši to pašu. Laikam ir labi, ka mājām ir pagrabi.

Bet informācijai par reālām patvertnēm obligāti būtu jābūt viegli un ērti pieejamai.

Ludmila, pensionāre:

– Man īstenībā nav ne mazākās nojausmas, kur tāda varētu būt. Tāpēc esmu noskaņojusies, ka mums pašiem ir sava vieta, kur patverties. Tas ir mūsu labais pagrabs.

Ja vajadzētu, tad jau nekas cits neatliktu, droši vien būtu tur jāslēpjas. Ko tad citu darīsi!

28Skatīt galeriju