Viņš atzīmēja, ka pagājis gads un četri mēneši, kopš oficiāli sākās Valsts prezidenta patronāža Liepājai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai.

“Ir izveidota īpaša padome, piešķirta nauda, sācies darbs pie programmas izveides. Pārrunājām trīs lietas, uz ko jākoncentrējas.

Pirmā – par ko būs “Liepāja 2027”? Tas ir jautājumus, uz kuru jāatbild maksimāli ātri. Otra lieta, kas būs tā īpašā ziņa, ar ko piesaistīt cilvēkus no pasaules, no Eiropas.

Un trešā – kā sadarboties, piesaistīt pašus liepājniekus, Dienvidkurzemes un Kuldīgas novada iedzīvotājus un cilvēkus no visas Latvijas. Ir ļoti daudz interesantu ideju.

Tie cilvēki, kas strādā pie projekta, lai Liepāja tiešām uzmirdzētu, izskanētu, ģenerē idejas, un gribētu cerēt, ka nākamgad tās būs materializējušās gan devīzēs, gan kultūras programmā,” teica E. Rinkēvičs.

Nodibinājuma “Liepāja 2027” valdes priekšsēdētāja Inta Šoriņa pauda, ka ar Valsts prezidentu bijusi cilvēcīga un profesionāla saruna.

“Man simpatizē viņa iedziļināšanās un iesaiste, arī šis žests – atbraukt uz Liepāju Starptautiskajā brīvprātīgo dienā.

Mūsu saruna bija par to, kā šo titulu varam izmantot starptautiskajā arēnā,” viņa uzsvēra.

E. Rinkēviču iepriecināja diskusijas temats – kā piesaistīt vēl cilvēkus un paplašināt “Liepājas 2027” brīvprātīgo kustību.

“Arī – kā darīt vairāk, lai izceltu cilvēkus, kuri jau piedalās, un pateiktu viņiem paldies. Runājām arī par lietām, kas traucē,” teica Valsts prezidents.

Viņš dzirdējis gan labos, gan birokrātiskos piemērus un norādīja, ka gan pašvaldībām, gan valstij vajadzētu padomāt, vai prasīt 30 lappušu garu projekta pieteikumu cilvēkam, kurš pats vēlas kaut ko darīt.