Neskatoties uz vējaino un lietaino laiku, no dažādiem Latvijas reģioniem kopā ar savām ģimenēm bija ieradušies un trasē devās 24 apņēmīgi, vēl nestaigājoši mazuļi, cenšoties pierādīt, ka ir ātrākais rāpotājs Liepājā.

Liepājas mazuļu rāpošanas čempionāta posmā godpilno 1. vietu izcīnīja 11 mēnešus vecais Eliass, kurš finišu sasniedza vien četrās sekundēs.

2. vietu ieguva Everts, rāpojot distanci piecās sekundēs, savukārt 3. vietā ierindojās Alberts ar rezultātu – 16 sekundes.

Visi mazie dalībnieki demonstrēja apbrīnojamu apņēmību un rāpošanas prasmi, priecējot vecākus ar pirmajiem sportiskajiem sasniegumiem.

Arī šajā Liepājas posmā ikviens mazais čempions, neatkarīgi no sasniegtā rezultāta, tika pie gardas balviņas.

“Sacensībās piedalījāmies, jo mājās Eliass rāpo ļoti ātri, un gribējām noskaidrot, vai viņš būs tikpat ātrs arī trasē. Tāpēc speciāli netrenējāmies, jo vēlējāmies redzēt, kā viņam izdosies. Uzvarai noteikti palīdzēja arī našķītis, ko Eliass saņēma pēc veiksmīgi norāpotas distances.

Jāsaka godīgi, ka sākumā uzzinājām par sacensībām, kas norisinājās Rīgā, un domājām, ka esam jau nokavējuši, tāpēc bijām patīkami pārsteigti, ka līdzīgas sacensības notiek arī mūsu pilsētā – Liepājā,” stāsta 1. vietas ieguvēja Eliasa mamma.

“Esam ļoti priecīgi par sasniegto rezultātu Everta pirmajās sacensībās. Par čempionātu uzzinājām no afišas bēbīšu skoliņā, un, tā kā šodien tur notika arī izlaidums, apvienojām abas aktivitātes, apmeklējām gan izlaidumu, gan mazuļu rāpošanas čempionātu. Uz sacensībām nācām arī intereses pēc, lai noskaidrotu, vai viņš tiešām rāpo tik ātri, kā mums šķiet,” stāsta, 2. vietas ieguvēja Everta mamma Anete.

“Par sacensībām uzzinājām sociālajos tīklos un nolēmām, ka būtu interesanti pamēģināt. Alberts jau ikdienā ir ļoti žiperīgs un aktīvs, tāpēc šķita, ka šāda aktivitāte viņam varētu patikt. Šī bija viņa pirmā pieredze sacensībās, un mums bija prieks redzēt, cik apņēmīgi viņš devās trasē,” stāsta 3. vietas ieguvēja Alberta mamma.

Tomēr, lai rosinātu mazos rāpotājus ātrāk sasniegt finiša līniju, ļoti liela nozīme bija vecāku atbalstam un, protams, palīdzībai. Daudzi bērni devās trasē tieši tāpēc, ka finišā viņus gaidīja mamma vai tētis.

Savukārt citiem par papildu motivāciju kalpoja dažādi mīļi priekšmeti – mīļlupatiņas, iemīļotas rotaļlietas, gardumi, un pat televizora pults. Katrs vecāks atrada savu veidu, kā iedrošināt mazo sportistu doties uz priekšu.

Arī mazo čempionu vecākie brāļi un māsas varēja piedalīties dažādās aizraujošās aktivitātēs un pierādīt savu veiklību – blakus “Lupilu” teltij ikviens drosminieks varēja pārbaudīt savu precizitāti bumbiņu mešanas izaicinājumā, kā arī likt lietā pacietību un līdzsvara izjūtu, būvējot piena paku torņus.

Lai arī laikapstākļi šoreiz izaicināja vairāk nekā ierasts, tas bērnus neatturēja – tieši otrādi, vējš un lietus rosināja vēl lielāku apņēmību piedalīties un pierādīt sevi arī sarežģītākos apstākļos.