Nesen reģistrētā biedrība lūdz pašvaldības palīdzību atrast telpas, kur izveidot dzīvnieku patversmi. ”Vai pietiks ar divām trim patversmēm, ja nemainīsies sabiedrības attieksme? Es domāju, ka ne,” uzskata pašvaldības patversmes ”Lauvas sirds” vadītāja Anna Briede.

Varam, gribam, bet nedrīkstam

”Mūs ļoti sarūgtina bezdarbība. Varam, gribam, ļoti mīlam savu darbu, bet nedrīkstam,” ”Kurzemes Vārdam” stāsta biedrības iniciatore Svetlana Vinogradova.

Viņa kopā ar Jeļenu Kortikovu un Nataļju Markovu jau piecus gadus savāc bezpajumtes kaķus, ārstē, sterilizē, čipo un meklē tiem mājas.

Izmaiņas Dzīvnieku aizsardzības likumā pieprasa dzīvnieku izmitināšanas vietu aprīkot atbilstoši prasībām un reģistrēt kā patversmi.

Kopš augustā biedrību apciemoja Pārtikas un veterinārais dienests (PVD),

brīvprātīgajām nav atļauts uzņemt jaunus kaķus un meklēt mājas esošajiem četriem, kas mitinās privātīpašumā.

”Meklējam iespēju ierīkot visām normām atbilstošu patversmi. Taču tā ir ļoti liela problēma, jo derīgu telpu ir maz, bet dzīvnieku ielās – ļoti daudz,” saka N. Markova.

Biedrība vērsās Liepājas pašvaldībā, taču tās piedāvātie īpašumi neder šiem mērķiem. Brīvprātīgās turpina meklējumus pie uzņēmumiem un privātpersonām. ”

Pagaidām neveicas nekā,” atklāj J. Kortikova.

Situācija ir būtiski uzlabojusies, pauž Liepājas pašvaldības Vides daļas vadītāja Dace Liepniece. ”Pirms 2009. gada, kad sāka programmu ”Noķer, sterilizē, atlaiž”, katrā autobusu pieturā un māju pagalmos bija kaķu kolonijas.

Publiskās vietās šādas situācijas vairs nav. Problēma palikusi daudzdzīvokļu māju pagalmos.

Nesakām, ka tādas vairs nav,” viņa norāda, ”bet tā ir iedzīvotāju pašu atbildība.

Sterilizācijas programmā iekļaujam tās adreses, par kurām mums ziņo un kur ir cilvēki, kas par kaķiem rūpējas.”

Vai pašvaldībai ir mehānismi, kā uzzināt, kur veidojas kaķu kolonijas? D. Liepniece atbild – kaķi dzīvo tur, kur tos kāds ikdienā baro.

”Ja tu baro šo dzīvnieku, tad uzņemies atbildību.

Tas neko nemaksā – piezvanīt uz pašvaldību un pieteikt adresi,” viņa uzsver.

S. Vinogradova iebilst, ka ”dome dzīvo savā pasaulē, bet mēs staigājam pa ielām un zinām nelabvēlīgās vietas, kur papilnam ielu dzīvnieku”.

”Protams, kaķēnu nav centrā uz galvenajām ielām. Tiklīdz ieej kādā sētā, tā ir,” stāsta Jeļena. Cilvēki vismaz trīs četras reizes nedēļā zvana biedrībai un lūdz glābt kaķēnus, bet viņas var vien noplātīt rokas.

Svetlana uzskata, ka izmaiņas likumā galvenokārt vērstas uz biedrībām, lai gan tās jau tāpat ir ļoti atbildīgas un rūpīgas.

”Mēs teicām PVD, ka vajag veikt skaidrojošo darbu iedzīvotājiem soctīklos.

Jo neviens neies meklēt un lasīt likumus.

Mēs skaidrojam, taču esam saskārušās ar cilvēku viedokli, ka neesam pietiekami kompetentas.

”Kāda sterilizācija, kādi čipi, kas, jūs no Mēness esat nokritušas?” Sanāk, ka brīvprātīgie un dzīvnieki cieš no tā, ka citi neievēro likumu,” viņa atzīmē.

Sterilizācija, reģistrācija, čips

A. Briede piekrīt – problēma nav biedrībās un cilvēkos, kas palīdz dzīvniekiem, bet gan attieksmē.

”Jebkurš, kas paņēmis no ielas kaķi, drīkst meklēt dzīvniekam mājas, bet vispirms pašam tas jāsterilizē, jāvakcinē, jāčipo un jāpiereģistrē.

Ar labdarību mēs joprojām drīkstam nodarboties,” viņa norāda. Vadītājas kabinetā pašlaik būrī mīt trīs kaķu bērniņi, kuri vispirms jāizbaro, jāpaaudzina lielāki, lai varētu vakcinēt un čipot.

”Tas ir neizbēgams standarts, nevis ”mēs izglābām un kādam nogrūdām”.

Ņemot vērā veterināro pakalpojumu izmaksas, kaķēna sagatavošana adopcijai maksā no 50 eiro uz augšu tikai par pašu minimumu, bet, ja dzīvniekam ir kāda infekcija vai trauma, skaitļi aug,” stāsta A. Briede.

J. Kortikova rāda biezu mapi ar līgumiem, kas noslēgti ar cilvēkiem, kuriem atdoti kaķēni. Dzīvniekus neizdala, kam pagadās, pēc tam seko līdzi, sazinās, kā kaķim klājas.

”Mēs esam kā detektīvi,” viņa saka.

Pirms uzticēt cilvēkam kaķi, pārbauda visu informāciju, ko var atrast sociālajos medijos, noskaidro, kāda ir viņa attieksme pret dzīvniekiem. Kopš stājās spēkā prasība čipot kaķus, līgumam tiek pievienots arī mikročipa numurs.

Atvestos kaķēnus liek karantīnā uz 14 dienām, vakcinē, ārstē. Biedrība sadarbojas ar veterināro klīniku ”Vinni”.

Bezatbildīgi saimnieki ir lielākā problēma! Par to ir vienisprātis gan ”Kitty House Liepaja” brīvprātīgās, gan D. Liepniece un A. Briede.

”Ja dzīvnieks iet ārpus mājas, tam jābūt čipotam, reģistrētam un sterilizētam, bet to pārbaudīt ir nereāli,” atzīst Vides daļas vadītāja.

Ja nav čipa, nav iespējams pierādīt, kam pieder kaķis, un saimnieks var noliegt, ka šis ir viņa dzīvnieks.

D. Liepniece norāda, ka nevienam mājdzīvnieks nav obligāti jātur, bet, ja to dara, ir jāapzinās atbildība un rūpes.

Iespējams, likuma grozījumi ierobežo cilvēku spējas palīdzēt dzīvniekiem, taču ”ir jautājums, cik godprātīgi visi to dara – vai dzīvniekus sterilizē, vai pēc atdošanas jaunajiem saimniekiem kaķi atkal nenonāk uz ielas un patversmēs”.

”Sociālās vietnes un sludinājumu portāli pilni – dāvinām, atdodam, meklējam kaķēnus, kucēnus.

Čipa nav, reģistrācijas nav, par vakcinēšanu un attārpošanu pat nerunājot.

Līdz ar to nav identificējams dzīvnieka saimnieks. Kad patversme par to runā, mēs esam sliktie, jo mums interesējot tikai prasības un nauda,” uzsver ”Lauvas sirds” vadītāja.

Viņa ir sarūgtināta par nepelnītiem pārmetumiem patversmei gan par to, ka šeit nevar vienkārši atdot savu mīluli ar iemeslu ”jo mēs pārceļamies”, gan par to, ka daļu dzīvnieku iemidzina.

”Bet, lūdzu, kurš ir gatavs ņemt uz mājām vecu un slimu dzīvnieku?” viņa jautā.

Apbēdinājis arī nedēļas sākumā vietnē ”Tik Tok” ievietotais video, ka patversmē esot netīrs un smird.

”Kurzemes Vārds” tās apmeklējuma laikā neredzēja ne netīrību, ne nekārtību.

A. Briede pilnībā noraida apgalvojumus, ka pēc 14 dienām dzīvniekus iemidzina, ja tos neviens nav paņēmis.

”Tad mums šeit kaķu nebūtu,” viņa saka.

Vairāk nekā mēnesis paiet, līdz var meklēt mājas, jo adopcijai nodod tikai veselus dzīvniekus. Vispirms jāatkopjas, jo visbiežāk patversmē nonāk slikti aprūpēti kaķi.

Pēc sterilizācijas jāsadzīst brūcei, tikai tad var vakcinēt, un vēl jāgaida nedēļa, lai potes iedarbojas.

Patversmes vadītāja skaidro, ka 14 dienas ir termiņš, kurā likums nosaka gaidīt, ja nu tomēr uzrodas saimnieks. Šajā periodā dzīvnieku nedrīkst nevienam atdot.

Pielāgojies savai videi

Kāpēc pagalmos noķertos kaķus neievieto patversmē, lai beigtos to dzīve uz ielas? D. Liepniece atbild, ka vietu skaits ir ierobežots.

”Liela daļa vispār nav socializējami. Uz ielas auguši dzīvnieki nemāk būt kopā ar cilvēku, tie ir agresīvi. Ja šos kaķus nevar nodot adopcijai, tad pēc likuma patversmei tie ir jāiemidzina.

Savā vidē kaķis var palikt, tas ir pielāgojies šādai dzīvei.

Tas ir vispāratzīts risinājums arī citās valstīs, ne tikai pie mums,” uzsver D. Liepniece.

Kā pazīšanās zīme, ka ielas kaķis ir sterilizēts un piederīgs kolonijai, ir nogriezts kreisās auss galiņš.

A. Briede skaidro, ka pašvaldības patversmes pamatfunkcija ir uzņemt dzīvniekus, kuri palikuši bez saimnieka objektīvu iemeslu dēļ – cilvēks miris, nonācis cietumā, pansionātā vai intensīvā aprūpē.

Ja kaķene apbērnojusies kaut kur uz ielas, dzīvnieku ķērājs brauks pēc kaķu saimes un ievietos patversmē.

”Ja ielas kaķis jau bijis ”Noķer, sterilizē, atlaiž” programmā, piedodiet, mēs nespējam viņus visus uzņemt.

Ja visas vietas aizpildīs ar ielas kaķiem, kur liks dzīvniekus, kas zaudējuši saimnieku, vai atrastos kaķēnus?”

Reizēm uz patversmi zvana un sūdzas, ka kaimiņš nesterilizē savu kaķi, lai atbrauc un savāc. Tādu pilnvaru patversmei nav, par pārkāpumiem ir jāvēršas PVD vai pašvaldības policijā.

Ja viņi pateiks kaķi paņemt, tad to izdarīs. ”Tas ir katra iedzīvotāja pienākums – netolerēt bezatbildību!” uzsver A. Briede.

Biedrības ”Kitty House Liepaja” pārstāves gribētu, lai saimnieki rūpējas par saviem kaķiem un neļauj tiem vairoties, tāpat lai ielas kaķiem ir kārtīgas mājiņas, kur patverties.

Taču bieži vien daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji iebilst, domājot, ka būs smakas un nekārtība, kas nav tiesa.

Kaķu mājas nevar izvietot uz pašvaldības zemes, skaidro D. Liepniece.

Ja pie daudzdzīvokļu mājas grib uzlikt mājiņu ielas kaķiem, tad dzīvokļu īpašniekiem par to ir jāvienojas un jāapmaksā. ”Tām, protams, nevajadzētu būt neestētiskām kartona kastēm.

Liepājā ir daudzi labie piemēri, kur uztaisītas glītas mājiņas, lai pašiem patīkami skatīties,” viņa saka. Kārtība kaķu barošanas vietās ir uzlabojusies, cilvēki kļuvuši apzinīgāki, jo neviens jau negrib dzīvot piegružotā vidē.

Savukārt klaiņojoši suņi jau ir palikuši pagātnē, norāda D. Liepniece, retu reizi kāds atrodas uz ielas, jo ir izmucis vai izmests, bet tā nav ikdiena. Tas dod cerību, ka pienāks laiks, kad cilvēki arī kaķus laidīs uz ielas tikai atbilstoši noteikumiem.

Attapties var līdzēt tikai nežēlīgi sodi

Zanda Radziņa, biedrības ”Labo un radošo darbu apvienība” vadītāja

Ir skaļi jārunā nevis par naudu un likumiem, bet atbildību.

Pašvaldības var ieguldīt milzu līdzekļus ielas kaķu kastrācijas programmās, bet atkal un atkal būs dzīvnieki, kuri laidīs pasaulē pēcnācējus.

Ir jāsaprot, ka kaķi ielās nenonāca nokrišņu veidā,

tie piedzima kādas mājas nekastrētai kaķenei, kas kopā ar kaķēniem tika izlikta uz ielas.

Tas turpināsies, kamēr cilvēki neattapsies. Diemžēl mūsu ļaudīm šobrīd attapties var palīdzēt tikai nežēlīgi sodi.

Šeit ir jārunā par to otru atbildību – kontrolējošo dienestu spēju (gribēšanu) satikt aci pret aci šos pavairotājus, jo mūsu likumi ir labi, tie nav viņu pusē.

Pavairotāju, dzīvnieku pametēju un mocītāju pusē ir tie, kuriem būtu jālemj taisnā tiesa.

Kāpēc es stundas laikā sociālajos tīklos varu izskaitļot kārtējo bezatbildīgo pavairotāju, bet to nevar ne PVD, ne policija?

Zinu, tūlīt atskanēs bļāviens – mums nav resursu un algas mazas!

Tad pieņemiet manu vai kāda cita dzīvnieku glābēja atrasto informāciju un rīkojieties uz karstām pēdām.

Kāpēc labākajā gadījumā viss notiek kaut kad, kad kaķēni ir izdalīti vai, jūtot sēra smaku, nobendēti.

Kāpēc sods parasti ir brīdinājums? Tāpēc, ka tie ir TIKAI dzīvnieki? Tāpēc, ka es ciemā pazīstu kaķenes saimnieku un vispār viņš ir labs cilvēks?

Jau ļoti sen nodibinājuma ”Dzīvnieku policija” juristi ir izstrādājuši un politiķiem iesnieguši likuma projektu par brīvprātīgajiem dzīvnieku inspektoriem, kuri darbotos līdzīgi kā vides inspektori, kad tie izskaitļo un noķer malu zvejniekus.

Šī ļoti nepieciešamā iniciatīva ir dziļi iegūlusi ierēdņu skapīšos,

jo skaidri redzam, ka tas kādam būs traucējoši, jo šie inspektori pilnīgi noteikti uzies kādu labi maskētu rūpalu, kur vairo šķirnes dzīvniekus ”pa lēto”.

Kamēr notiek šīs spēlītes, es aicinu saprātīgi un atbildīgi domājošos cilvēkus paraudzīties apkārt! Ja jūsu radiem, kaimiņiem vai paziņām ir nekastrēti suņi vai kaķi, palīdziet tos aizvest pie vetārsta, apmaksājot operāciju, palīdzot ar transportu.

Arī šādi jūs atbalstīsiet patversmju un biedrību darbu.

Ja, izlasot šo rakstu, pēkšņi attopas kāda dzīvnieka īpašnieks, kura kucīte, kaķene regulāri dzemdē, bet operācijas izmaksas jums nesanāk nosegt, lūdzu, sazinieties ar tuvāko dzīvnieku aizsardzības biedrību.

Cilvēcīgi izrunājoties, biedrība noteikti palīdzēs. Kamēr ierēdņi un politiķi tēlo neredzīgos un nedzirdīgos, patversmes un biedrības ir ieinteresētas sadarboties ar visiem, kuriem rūp.

Uzziņai

Dzīvnieku patversme ”Lauvas sirds”

• Šobrīd uzturas 6 suņi un 27 kaķi, tai skaitā kaķu seniori, kuri šeit ir no 2022. gada, 2024. gada un šā gada aprīļa.
• Paredzētas 14 vietas pieaugušiem kaķiem, kuri gatavi doties mājas, kā arī 15 karantīnas vietas (dzīvniekiem, kas tiek novēroti, ārstēti, vakcinēti, sterilizēti/kastrēti).
• Šogad uzņemti 127 kaķi un 75 suņi, pie saimniekiem atgriezušies 5 kaķi un 58 suņi.
• Adoptēti 59 kaķi un 17 suņi.
• Eitanazēti 23 kaķi un 1 suns. Iemesli – agresija un/vai hroniskas neārstējamas slimības.

Pašvaldības programma ”Noķer, sterilizē, atlaiž”

• Dzīvojamo māju teritorijā var tikt turēti sterilizēti un apzīmēti bezsaimnieka kaķi ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta to labturība un barošanas vietas sakopšana.
• Mājas apsaimniekotāji vai iedzīvotāji var rakstīt iesniegumu par bezsaimnieka kaķu sterilizēšanu elektroniski vietnē liepaja.lv vai sazināties ar Vides nodaļu, norādot adresi, aptuveno kaķu skaitu un kontaktpersonu, kas apņemas rūpes par dzīvniekiem.
• Kaķus noķers, nogādās pie veterināra un atvedīs atpakaļ patversmes dzīvnieku ķērājs.

Avots: ”Lauvas sirds”, Liepājas pašvaldība

Es domāju tā: Vai palīdzat bezpajumtes kaķiem?

Rūta, strādā un studē:

– Esmu ziedojusi biedrībai ”Liberta” un vēl citām, nosaukumus neatceros. Laikam man mīļa sirds, pašai ir kaķis no patversmes.

Manuprāt, bezsaimnieka kaķi Liepājā ir problēma, var redzēt bēdīgus uz ielām. Es netālu strādāju, tur kaķi nāk un prasa ēst. Arī suņi klaiņo, pie ostas to ir daudz.

Paula, strādā un studē:

– Ziedoju ik pa laikam, esmu atbalstījusi patversmi ”Lauvas sirds”.

Žēl dzīvnieku, gribas viņiem palīdzēt. Bezpajumtes kaķu Liepājā ir daudz, tas ir bēdīgi. Tie mīt Ezerkrastā, arī tepat centrā.

Raimonds, seniors:

– Jā, bet tas bija sen, vēl ”Liepājas metalurgā”. Un par to dabūju pa ausīm darbā.

Es baroju kaķus, vācu smiltiņas, bet priekšnieks uzbrauca virsū. Un tad kaķi vienkārši pazuda. Kā bija, tā bija…

Valentīna, seniore:

– Nē, es nepalīdzu kaķiem. Nezinu arī nevienu, kas tos baro.

Tagad jau kaķu ielās palicis maz. Agrāk to bija daudz. Pašlaik izlaiž laukā mājas kaķus, tie izstaigājas pa pagalmu un saimnieki savāc atpakaļ.

Ivans, seniors:

– Man ir savs kaķītis. Ielas kaķiem pats neesmu palīdzējis, bet daudzdzīvokļu mājā dzīvo Zina, viņa sētā baro bezsaimnieka kaķi. Viens palicis, tāds ruds.

Tagad kaķu ir maz. Agrāk viena sieviete, kura jau mirusi, veda visus kaķus sterilizēt un baroja.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild laikraksts “Kurzemes Vārds”.