Vispirms taps pilotprojekts – izveidos apstādījumus Pulvera ielā gar veloceļu posmā no Ventspils ielas līdz Cukura ielas aplim.

Projekta vadošais partneris Šauļu pilsēta Lietuvā pirmo informatīvo sanāksmi 29. septembrī bija paredzējis tikai attālinātā formātā, un atsaucība bija neliela – ap 20 cilvēku, ieskaitot Liepājas pašvaldības darbinieku pulciņu.

Sabiedrības iesaiste turpmāk būs tiešāka, sola D. Liepniece.

Notiks konkurss publisko zaļo zonu attīstīšanai, un pašvaldība īstenos iedzīvotāju trīs labākās idejas. Konkursa budžets paredzēts 10 tūkstoši eiro.

“Tāpēc tās būs nelielas kopienu iniciatīvas, tie nevarētu būt ļoti lieli stādījumi,”

skaidroja D. Liepniece.

Pieteikt varēs gan teritorijas, kur apstādījumu patlaban nav, gan arī ieteikt uzlabojumus jau esošam apzaļumojumam.

Vairāk par konkursa nosacījumiem varēs uzzināt tā nolikumā, kas vēl taps.

Projekta “GREEN” īstenošanas laikā līdz 2027. gada martam notiks divi izglītojoši pasākumi speciālistiem un uzņēmējiem.

Tie būs apmācību kursi par klimatneitralitāti un pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī par dabā balstītiem risinājumiem pilsētas apstādījumu izveidē.

Kopā iesaistīs ar 40 dalībnieku, teica D. Liepniece.

Kāpēc izmēģinājuma projektam izraudzīta tieši Pulvera iela un konkrētais posms, vēlējās zināt Kristīne Dzelme.

D. Liepniece skaidroja, ka posms ir neapstādīts, intensīvi brauc lielās automašīnas, un šeit ar apzaļumošanu mazinās karstuma salas un putekļu piesārņojumu velobraucējiem.

“Arī tur nepaliks bez buferzonas,”

Vides daļas vadītāja atbildēja iedzīvotājai par ielas malu no O. Kalpaka vidusskolas līdz Ventspils ielai, kur iecerēts attīstīt ražošanu.

Ziemeļu priekšpilsētas iedzīvotāju grupa veikusi aptauju par apkaimes apzaļumošanu, tās rezultātus iesniegs Vides daļai.

Liepājas apzaļumošanas plāna izstrādei notiek iepirkums, piedāvājumi jāiesniedz līdz 15. oktobrim.

Paskatoties kartē, redzam, ka Liepāja ir diezgan zaļa, pauda pilsētas arhitekts Uģis Kaugurs.

“Problēma nav zaļuma trūkumā, bet tajā, ka tas ir kvalitatīvs trūkums,”

viņš teica, skaidrojot, ka runa ir ne tikai par parku un skvēru uzturēšanas kvalitāti, bet par to, ka Liepājā līdz šim zaļā plānošana nav skatīta kopumā.

Līdz ar to diemžēl ir zonas, kur, piemēram, industriālu objektu būvniecībā, apzaļumošana iztrūkusi.

“Projekts dod iespēju pie tā pieķerties nopietnāk, ar šodienas skatījumu,” norādīja arhitekts.

Varētu šķist, ka te nav nekāda Dubaija, kādas gan Liepājā karstuma salas, tomēr ir vietas, kas pietiekami neizvēdinās, veidojas smogs un karstums.

Pilsētā ir vairāki parki, pauda U. Kaugurs, rekreācijā piedalās arī kapsētas, kuras veido zaļās salas. Ir vēl vairāk vai mazāk labi kopti apstādījumi.

“Taču ir viens aspekts – sasniedzamība. Tas ir minētais kvalitātes deficīts. Ja līdz parkam ir jābrauc ar mašīnu vai jāiet kājām tālāk par zināmu attālumu, tas diez ko neder,”

viņš uzsvēra.

Zaļās teritorijas ap Liepājas ezeru vai Karostas meži ir vērtīgi, taču ar sliktāku pieejamību, un tur nav nekāda aprīkojuma, piemēram, bērnu laukumu.

U. Kaugurs stāstīja par zaļajiem koridoriem, kādi šur tur ir, piemēram, ap Pērkones kanālu, bet centrā, ap Tirdzniecības kanālu, un pie Karostas kanāla – švaki.

“Ja mums ir [apzaļumošanas] koncepcija, uz tās pamata varam vismaz veidot daļēju apstādījumu sistēmu paralēli rūpniecības attīstībai, lai kaut cik kompensētu sliktās ietekmes un dotu iespējas cilvēkiem labākai sajūtai tajā vidē,” viņš teica.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.