Foto: Liepājā spriež par reģiona drošību: Kanāda skaidro NATO klātbūtnes nozīmi
Liepājas okupācijas muzejā, kur skatāma izstāde “Kanāda un Latvija: kopā stiprākas NATO”, Kanādas vēstniecība Latvijā 24. novembra vakarā rīkoja diskusiju par aktualitātēm Latvijas valsts drošības jomā un NATO militāro spēku lomu un ieguldījumu reģionālajā drošībā. Tikšanos apmeklēja daudz interesentu, tostarp jaunsargi un zemessargi.
liepajniekiem.lv
Ar liepājniekiem tikās Kanādas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā V. E. Braiens Svorks, pulkvedis Kanādas Bruņoto spēku pavēlniecības Latvijā komandieris Džims Smits un Jūras spēku komandkapteinis Guntis Skunstiņš.
Diskusiju vadīja Liepājas pašvaldības civilās aizsardzības eksperts, atvaļināts pulkvežleitnants Vilmārs Vecvagaris.
Kanāda vada NATO daudznacionālo brigādi Latvijā, tajā ir 14 valstu pārstāvji.
Skaidrojot Kanādas īpašo lomu, B. Svorks aicināja atskatīties vēsturē, kad pēc Otrā pasaules kara Latvija palika okupēta un daudzi iedzīvotāji izceļoja, tai skaitā uz Kanādu, kur ir trešā lielākā latviešu diaspora pasaulē.
Kanādā ir daudz iebraucēju no Eiropas, tāpēc tur labi izprot situāciju Eiropā.
Karš vairs nav tāds kā agrāk, arvien lielāka loma ir tehnoloģijām, kas ietekmē tā gaitu.
“Karš mainās, bet tajā joprojām cieš cilvēki, tas joprojām ir vardarbīgs, neglīts un haotisks,”
teica Dž. Smits.
Tehnoloģijas pielāgo, tiek izmantoti lidroboti un citi jauni ieroči, un, tiklīdz kaut kas jauns ir vienai pusei, tas noteikti būs arī otrai pusei.
G. Skunstiņš ir ar viņu vienisprātis par to, ka mēs nevaram tieši pārņemt Ukrainas pieredzi karā pret Krieviju, jo tur ir atšķirīga daba, vide, jūra un karadarbības apvidus.
“Kad es biju jauns, mēs darbojāmies uz jūras, zemes un gaisā. Tagad karš notiek arī informācijas un kibertelpā, tāpēc pašlaik tiek runāts par multidomēnu karu.
Tehnoloģijas ir ļoti labi, tomēr cilvēks joprojām ir tehnoloģiju centrā,”
viņš uzsvēra, tāpēc karavīru izglītībai ir jākļūst arvien labākai.
Vai Latvija var būt droša par to, ka X stundā mūs nenodos un nepametīs vienus, kā notika pēc Otrā pasaules kara, vai mūsu austrumu robeža ir pietiekami droša, vai pretgaisa aizsardzība ir pietiekama, un kā iebrukuma gadījumā varēs pārvietot un apgādāt bruņotos spēkus? Sanākušajiem liepājniekiem bija daudz jautājumu, uz kuriem tika sniegtas pozitīvas atbildes.
“NATO atbalstīs mūs vienmēr,”
ir pilnībā pārliecināts G. Skunstiņš.
Arī B. Svorks un Dž. Smits uzsvēra, ka NATO daudznacionālās brigādes daudzo valstu pārstāvju atrašanās šeit un apmēram desmit gadu laikā veiktie ieguldījumi jau ir garantija un pierādījums tam, ka mērķis ir kopējā drošība.
Par tā saucamo miera plānu, ko pašlaik ASV prezidenta administrācija piedāvā Ukrainai, Kanādas vēstnieks pauda viedokli, ka svarīgākais ir tas, ko pati Ukraina par to domā.
“Neviens viņu vietā nedrīkst izlemt, kā Ukraina rīkosies,”
teica B. Svorks.
“Ir svarīgi saprast, ka mēs nedrīkstam atdot nevienu centimetru no Latvijas,” pauda G. Skunstiņš, “lai mēs nebūtu tādā situācijā, kad mums uzspiež “miera plānu”.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.