Bērnudārzs bija sarīkojis īpašu svētku pasākumu, kurā pasniedza pateicības rakstus darbiniekiem, kas šeit nostrādājuši ilgus gadus, pat 30 un vairāk.

Viņi dāvanā saņēma nozīmīti – miera balodi, kas ir bērnudārza simbols.

Komandā pašlaik strādā 29 pedagoģiskie darbinieki, kuri ar sirsnību un aizrautību palīdz bērniem attīstīties un augt.

Nozīmīti saņēma arī vadītāja Inga Veiķeniece, jo šeit aizvadīti jau trīs gadu desmiti. Kristīgo pirmsskolu atvēra 1993. gada 1. jūlijā, pārņemot “Laumas” 35. bērnudārzu “Spolīte”, kuru grasījās slēgt.

“Mēs sniedzām jaunu iespēju un devām dzīvību šai iestādei, sākot savu ceļojumu, kas ilgst jau vairāk nekā 30 gadu,”

iezīmē vadītāja.

Viņa šos pienākumus pārņēma no Rasmas Karlovskas. “Es tikko biju sākusi strādāt, un Rasmiņa ienāca pie manis ar lielu margrietiņu pušķi. Un saka: “Veselā mierā vesels gars!”” atmiņā palicis mirklis.

R. Karlovska arī piedalījās bērnudārza svinībās ar aicinātajiem viesiem un dalījās vēstures ainiņās, kā viss sācies.

Lai paspētu bērnudārzu atvērt līdz 8. martam, kā izskanējis direktora lūgumā, jo “Laumas” sievietes, māmiņas tādējādi būtu ļoti laimīgas un priecīgas, strādājuši ne tikai topošā dārziņa darbinieki, bet arī viņu ģimenes – vīri un bērni.

“Aprakstīt to nevar. Tas bija bez brīvdienām, daļēji bez naktsmiera. Jo mēs bijām apņēmušies, ka to izdarīsim,”

atcerējās R. Karlovska.

“4. martā komisija bērnudārzu pieņēma, un 5. martā varējām direktoram ziņot, ka bērnudārzs ir pieņemts. Tās bija lielākās gaviles!”

Būdama vadītāja, R. Karlovska īpašu uzmanību pievērsa bērnu fiziskajai audzināšanai.

“Viens no tā laika interesantākajiem pasākumiem bija tālās pastaigas. Vecākās sagatavošanas grupas gāja piecus sešus kilometrus turp un atpakaļ. Nevis gāja, bet dejoja pa trotuāriem un darīju visu ko citu, lai gājiens būtu interesants. Ar to mēs tolaik izcēlāmies.

Galvenais, ka varējām pierādīt – bērnu saslimstība ir daudzkārt mazinājusies. Tagad jau nerēķina, cik bērnu slimo. Bet tajos laikos šis skaitlis bija ļoti svarīgs.”

Viņa arī pastāstīja, ka bērni mācījušies braukt ar skrituļslidām.

“Un viņi iemācījās tādā līmenī, ka piedalījās kustību rotaļā, ripinoties uz skrituļslidām. Tas bija grandiozs pasākums!”

Pati Rasmas kundze savos 90 gados joprojām ir fiziski aktīva, vada vingrošanas nodarbības.

Pāršķirstot vēstures lapaspuses, I. Veiķeniece “Kurzemes Vārdam” atgādina, ka 1994. gadā paši pirmie Latvijā atvēruši grupiņu bērniem ar īpašām vajadzībām.

Šis bija nozīmīgs solis, lai radītu iespējas bērniem ar kustību traucējumiem apmeklēt pirmsskolu un pilnvērtīgi iesaistīties izglītības procesos.

Lai šie bērni varētu turpināt mācības, 1998. gada atvērta arī sākumskola, bet valstī notikušās ekonomiskās krīzes dēļ 2009. gadā sākumskolu slēdza.

“Šodien, lai gan esam atgriezušies pie pirmsskolas saknēm, mūsu misija paliek nemainīga – sniegt bērniem mīlestības un rūpju pilnu vidi, kurā augt.”

Nākotnē bērnudārzs vēlas turpināt attīstīt vidi – uzlabot iekštelpas, laukumus un nodrošināt bērniem vēl labākas iespējas mācīties.

“Kā programmas “Līderis manī” izglītības iestāde, mēs sapņojam iegūt pirmsskolas sertifikātu, kas apliecinās, ka mēs esam inovatīva un uz izaugsmi vērsta iestāde gan līderībā, gan mācību vidē, gan iestādes kultūrā,” vienu no iecerēm “Kurzemes Vārdam” iezīmēja I. Veiķeniece.

Gaidot bērnudārza dzimšanas dienu, katra grupiņa izveidojusi kopdarbu, kuru var apskatīt visi.

Bērni ir sagatavojuši arī īpašu video rullīti, kurā dalās savās vēlmēs un sapņos, ko viņi vēlētos dāvināt bērnudārzam.

Bet svētku pasākumā katra grupa stāstīja, ko uzskata par īpašu bērnudārzā, un, protams, neizpalika pārsteigumi. Kā īstā dzimšanas dienas ballītē!