Otrdiena, 23. aprīlis Jurģis, Juris, Georgs
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Foto: Nams bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem

Februāris šogad bija gana apaļas jubilejas mēnesis – Valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) “Kurzeme” filiālei “Liepāja” godam nosvinēta 95 gadu jubileja.

Foto: Nams bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem
Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” filiāles “Liepāja” iemītnieki klātesošos pārsteidza ar skaistu un muzikālu iestudējumu, kas saviļņoja līdz asarām. (Foto: Egons Zīverts)
Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” filiāles “Liepāja” iemītnieki klātesošos pārsteidza ar skaistu un muzikālu iestudējumu, kas saviļņoja līdz asarām. (Foto: Egons Zīverts)
04.03.2024 00:15

liepajniekiem.lv

Šī brīža klienti klātesošos priecēja ar aizkustinošu un sirsnīgu deju, kas pārtapa teatrālā uzvedumā. Savukārt tie, kuri par viņiem tur rūpi, dalījās piedzīvotajā un atmiņu stāstos. Vienaldzīgus neatstāja arī vēstījums par zīdaiņu nama pirmsākumiem.

Rūpēs par bērnu likteņiem

“Šogad atzīmējamais skaitlis ļauj apzināties to, ka šis nams izauklējis tūkstošiem mazuļu.

Bērni šeit ir auguši un mīlējuši šo vietu, ēka pārdzīvojusi karu, valdības maiņas, tomēr spējusi stabili pastāvēt un turpināt pildīt savu misiju –

pašu galveno – nodrošināt bērnu aprūpi,” ievadot atmiņu stāstu, saka VSAC “Kurzeme” filiāles “Liepāja” pārstāve Lita Belte Svētiņa.

Apšu ielas nama stāsts sākās tālajā 1928. gada decembrī, kad Labklājības ministrijas Sociālās nodrošināšanas departamenta pārziņā tika atklāts Valsts Liepājas zīdaiņu nams.

Tā galvenais uzdevums bija rūpēties par to bērnu likteņiem, kurus mātes nevarēja vai negribēja audzināt.

Savulaik sabiedriskā doma ļoti krasi nosodīja sievieti, kurai bērns piedzima ārlaulībā. Sabiedrība sievietes morāli notiesāja, piederīgie novērsās, un jaunā māte tika atstumta kā morāli, tā fiziski, kas mudināja par ļaunprātību pret sevi vai bērnu.

Tas bijis laiks, kad valstī manāmi sākušas ieplūst arī poļu viesstrādnieces bez pastāvīgas dzīvesvietas, daļai dzima bērni, bet nebija iespējas tos uzturēt, tāpēc daudzas pieņēma lēmumu uz laiku savas atvasītes ievietot zīdaiņu namā.

Valsts Liepājas zīdaiņu nama kolektīvs un bērni. Foto uzņemts 1933. gada 23. septembrī. Foto: no liepajasskati.1s.lv

Zīdaiņu nama pārziņā tika nodotas divas lielas ēkas Apšu ielā. Agrākās Debūra kazarmas un katlumāju zīdaiņu patversmes vajadzībām pārbūvēja 1928. gadā, tobrīd ēkas adrese bija Debūra iela 3.

Pārbūve prasīja lielu darbu un prasmīgu telpu pārmainīšanu, jo zīdaiņiem bija jābūt labi pārredzamiem.

Tur tika ierīkota arī dzīvesvieta nama vadītājai, ārstei Annai Kalniņai un saimniecības daļas vadītājam Kārlim Brakmanim, jo bijis noteikts, ka viņiem jādzīvo iestādes teritorijā.

Tolaik mazuļi namā uzturējās līdz divu gadu vecumam. Ja pa šo laiku bioloģiskās mammas viņus atpakaļ nepaņēma un adopcijai neviens nepieteicās, viņi Liepāju pameta un tika aizsūtīti uz patversmi Majoros.

Interesanti, ka 1928. gadā Tautas labklājības ministrija izsludināja izsoli, kurš zīdaiņu namam spēs piegādāt aptuveni 100 litrus piena dienā.

Tā brīža piegādātājs gan nav zināms, bet, sākot no 1940. gada, par piena piegādi rūpējās Sauldruvu saimniecības.

Bija tādi, kas neizauga

1930. gados iestādē uzturējās 120 bērni bāreņi vecumā līdz 4 gadiem. Lielāko dienas daļu bērni vasarās pavadīja laukā, svaigā gaisā, tāpēc īpaši ticis piedomāts, lai laika gaitā Apšu ielā būtu skaists un ziedošs dārzs. Tā kā  iestāde bija slēgta tipa, ārpus tās zīdaiņi netika vesti.

Lai bērni saņemtu pilnvērtīgu uzturu dzīves pirmajā gadā, mātēm bija jāpaliek dzīvot iestādē un jābaro zīdainis no krūts.

Zīdaiņu namā tobrīd dzīvoja 40 mātes. Sievietes bija pakļautas stingram iestādes režīmam un izpildīja tehniskos darbus – veļas mazgāšanu un citus uzkopšanas darbiņus.

Divas reizes gadā – vasarā un ap Ziemassvētkiem – zīdainīšus kristīja. 1936. gada decembrī prāvests Dr. Visvaldis Sanders kristīja 15 mazuļus.

Krustvecāku vidū bija vairāki pilsētas valdes locekļi. Nav ziņu, vai viņi saviem krustbērniem palīdzēja nākotnē.

Neparasts fakts, runājot par 1941. gadu, lasāms Maijas Meieres-Ošas pētījumā. “Uz 18 lapām glītā rokrakstā sarakstīti mazuļu vārdi, dzimšanas dati, tautība, reliģiskā piederība, iepriekšējās adreses, ja tādas ir zināmas. Kopā 249 zīdaiņi.

Divas reizes gadā – vasarā un ap Ziemassvētkiem – zīdainīšus kristīja. Krustvecāku vidū bija vairāki pilsētas valdes locekļi. Foto: no liepajasskati.1s.lv

Divi mazuļi – Gunars (1940. g. dec.–1941. g. augusts) un Jānis (1940. g. okt.–1941. g. augusts) – miruši. Vecākais nama iemītnieks, neskaitot darbinieku bērnus, – 1935. gada novembrī dzimušais Kārlēns. Jaunākais – 1941. gada jūlijā dzimušais Jurītis.

Mazuļi reģistrā rūpīgi sagrupēti – 170 pienēdāji ir latvieši, 40 – poļi, 26 – krievi, 5 – lietuvieši, 4 – ebreji. Autiņos cieši satīti, Apšu ielas 3. namā guļ arī viens igaunis un viens vācietis. Divu bērnu tautība nav norādīta.

Vairums mazuļu ir luterāņi, bet katoļu ir gandrīz tikpat. 29 sārtvaidži ir pareizticīgi, 2 – baptisti, 6 – vecticībnieki, 2 – pieder Mozus ticībai. Padsmit mazuļu reliģiskā piederība nav zināma – te būtu bijusi lieliska iespēja katoļiem tos nokristīt pa savam un beidzot pārsniegt luterāņu skaitu patversmē.

Jāatceras, ka tas ir 1941. gads, kur piederība kādai tautībai vai reliģijai varēja kļūt par iemeslu vismaz ieslodzījumam, ja ne nāvei.

Nacistu okupācijas laikā ebreju izcelsmes esošie vai bijušie Latvijas bērnu namu audzēkņi nevarēja justies droši – viņu dzīvības bija apdraudētas. Rasu naids sasniedza viņus arī šajos namos, kuri pēc būtības bija veidoti kā patvērums vārgākajiem un sargājamākajiem sabiedrības locekļiem.

Vēsturnieks Marģers Vestermanis labi zinājis teikt, ka nacisti nežēloja pat bērnus. Kārtējo reizi to pierādījis Cēsu pusē dzīvojušās Dreimaņu ģimenes stāsts. Īsi pirms kara zemnieku ģimene audzināšanā no bērnu nama bija paņēmuši divas ebreju meitenītes – māsas Ciļu un Zelmu.

M. Vestermanis raksta: “Dreimaņi atteicās meitenes reģistrēt kā ebrejietes, atteicās arī tās nodot pagasta valdei vai Cēsu apriņķa policijai. 11 gadus vecā  Zelma apmeklēja 4. klasi, bet 9 gadus vecā Ciļa 2. klasi. 1943. gada vēlā rudenī Cēsu apriņķa 2. (Taurenes)

policijas iecirkņa priekšnieks ar pieciem policistiem meitenes apcietināja skolas internātā un tai pašā vakarā mežā nogalināja.”

Pētnieku komanda, kas izveidojusi pirms kara Liepājā dzīvojušo ebreju datubāzi, norāda, ka arī visus četrus 1941. gadā Valsts Liepājas zīdaiņu namā reģistrētos ebreju mazuļus nogalināja, visdrīzāk, tā paša gada nogalē. Tik maziem bērniem parasti lodes netērēja…”

Cauri krīzēm uz attīstību

Laikam ejot, zīdaiņu nams piedzīvoja aizvien lielākas pārmaiņas. 1982. gadā iestādi pārdēvēja par Liepājas Psihoneiroloģisko zīdaiņu namu, jo pieauga garīgi slimo bērnu īpatsvars.

Savukārt 1994. gadā iestāde jau  pārsaukta par aprūpes centru “Liepāja”, bērnu skaits tobrīd lēnām saruka no 200 uz 120.

Šobrīd te dzīvojošie jaunieši apgūst dažādas prasmes – sporto, dzied, izklaidējas, piedalās pasākumos, dodas ekskursijās pat ārpus Latvijas robežām.

Visvaldis Gūtmanis Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” direktora amatā strādā kopš 2012. gada. Viņu priecē fakts, ka, laikam ejot, bērnu, kuri paliek aprūpē šajā namā, kļūst aizvien mazāk, lielākā daļa nonāk mājai pietuvinātā vidē.

“Šeit paliek vien smagākie bērniņi, kas ir paliatīvajā aprūpē, mūžīgie bērni.

Iestāde šajā laikā ieguvusi pilnīgi jaunu elpu.

Ir bijušas bažas, pat aizdomas, ka Liepājā šādā iestāde varētu tikt likvidēta, visus šejienes bērnus koncentrējot Rīgā. Tomēr izdevās šo namu saglabāt un funkcijas attīstīt pavisam jaunā plaknē, kas pamatā orientēta uz paliatīvo aprūpi.

Te ieguldīti gana lieli Eiropas līdzekļi, kas tikai lieku reizi apliecina, ka šim namam jābūt. Tāpat gaidāmi vēl daudzi citi darbi, lai telpas uzlabotu, padarot tās ērtākas un funkcionālākas.”

Filiāles vadītāja Lita Bērziņa, ko sveicēji mīļi dēvē par nama galveno māmiņu, ar pateicību pieņēma siltos vārdus un sveicienus, solot rūpēties par  bērniem ar tikpat lielu rūpi un mīlestību arī turpmāk.

“Kopš pašiem pirmsākumiem mūsu mājas galvenā misija bijusi aprūpe.

Šobrīd šajā namā tiek sniegti sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumi bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, bērniem ar smagiem un funkcionāliem traucējumiem, kā arī pilngadīgām personām ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem.

Katram cilvēkam ir savas mājas, vieta, kur viņš jūtas piederīgs. Mājas ir kas īpašs un svēts, kas saistīts ar cieņu, godu un mieru. Tā ir vieta, kur tevi saprot, priecājas un sargā no dzīves vētrām. Te mēs augam un attīstāmies. Lai mūsu mājās valda miers un saticība!” namam, kas tik daudziem ir māju vietā, gaišu nākotni vēlēja L. Bērziņa.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI. PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku.
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par cenu – EUR 8.95 (astoņi euro un 95 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz