Liepājas Komunālā pārvalde oktobrī vērsās AUK un lūdza izskatīt iespēju izsniegt ciršanas atļauju, jo šī papele ir potenciāli bīstama.

Tā kā koka vainagā atrodas aizsargājamas sugas dzīvotne – baltais āmulis –, bija nepieciešams saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) atzinumu.

Tā atļāvusi papeli likvidēt.

Ne jau baltais āmulis kā parazītaugs ir galvenais koku mocītājs, kas liek tiem kalst, norāda DAP Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte.

Visvairāk problēmu ir kokiem, kas atrodas blakus infrastruktūras objektiem, jo to būvniecība bojā saknes, ziemā koki cieš no sāls kaisīšanas uz ceļiem.

Āmuļi gan var savairoties tik daudz, ka kļūst par slogu kokam, un tad DAP atļauj daļu novākt.

Šis augs vislabprātāk aug papelēs, ošlapu kļavās un citos kokos, kas ir ātraudzīgi, nav izturīgi un bieži apdraud infrastruktūru. Tad šādi koki ir jānozāģē.

Lai arī mūspusē papilnam koku ar balto āmuli, pārējā Latvija ir tukša.

Dienvidkurzemē sugai ir izplatības areāla robeža, jo mūsu ziemas tai ir par aukstu. Tāpēc baltais āmulis mūsu valstī atzīts par lokāli vērtīgu un aizsargājamu. Tomēr beidzamajos gados augs sāk strauji izplatīties.

“Iepriekš bija atsevišķi punkti Gaviezē, Virgā, bet šobrīd āmuļu jau ir ļoti daudz, arī Liepājā un Grobiņā. Suga pamazām virzās uz ziemeļiem, ir atrasta Ventspils novadā, piekrastes ciemos.

Tā izplatās tieši gar jūras piekrasti, kur klimats ir maigāks,”

pastāsta D. Sāmīte.

Latvijā balto āmuli bieži ieved ar stādiem no Polijas un Vācijas, kur suga ir ļoti izplatīta un tai nav aizsardzības statusa.

“Vispār āmulis izplatās ar putniem, kuri apēd ogas, pārlido uz citiem kokiem, tīra knābi vai ar nagiem mazliet bojā mizu, un sēkliņas var aizķerties un ieaugt jaunā kokā,” atklāj dabas eksperte.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.