“Vakar salasījām dzīslkāta bekas – tās, izskatās, ka tūlīt būs, bet citu sēņu ir maz,” pastāsta Ginta.

Citos gados tajās pašās vietās sēnes bijušas, bet šogad nav. Meži ļoti izzāģēti – tāpēc to vairs nav. Kur agrāk auga koki, tagad – cirsma. Situācija mainoties ne pa nedēļām, bet dienām.

“Cik tur vajag – diennakts, un meža vairs nav,”

saka Aldis.

Viņi arī esot nonākuši vietā, kur pirms nedēļās vēl zaļojis mežs, bet nu – izcirtums. Patiesībā pieredzējuši vēl ātrākas pārvērtības.

Aldis atceras: “Iepriekšējā dienā lasījām ogas, bet aizbraucam nākamajā, un – nav vairs. Zāģēšana jau notiek ātri.”

Manteji ir tirdzinieki vairāk nekā divdesmit gadu, ilgstoši vāc un pārdod dažādas meža veltes, kā arī augļu un ogas, ko uziet. Tagad viņu tirgus galda ir arī smiltsērkšķi no pamestiem dārziem.

Ogas un sēnes abi lasa valsts mežos visā Kurzemē.

“Brīžiem braucam uz zināmām vietām, bet brīžiem – uz labu laimi. Tā kā kokus ļoti zāģē, ir jāmeklē jaunas vietas,”

saka Aldis.

Pārdevusi pensionārei sēņu kaudzīti par sešiem eiro, sarunai pievēršas Ginta.

“Mežus izzāģē nežēlīgi, vēl atstāj aiz sevis cūkstalli. Rūpnieciskā darbība izjauc sēņu vietas, un to nebūs vēl daudzus gadus. Mežizstrāde notiek visur riņķī apkārt. Brauc uz Pāvilostu, viena mala izzāģēta, tāpat Grobiņā. Brauc uz Aizputi vai Bārtu – tas pats.

Sēņu un melleņu vietas izpostītas.”

Pircēji par sēnēs interesējas un arī pērk, bet kopumā tirgus palicis maz apmeklēts, vērtē Manteji.

Savukārt tirgotājiem tas dārgs, saka Ginta, jo jāmaksā seši eiro par metru dienā.