I. Sadretdinovs vadīja piparkūku mīklas gatavošanas meistarklasi sanākušajiem interesentiem. Šādu iespēju muzejs liepājniekiem piedāvāja pirmo reizi.

Otrajā stāvā Stenderu priekšistabā bija saklāti galdi un uz tiem salikts nepieciešamais – kā trauki un svariņi, tā garšvielas, milti un viss cits, bez kā neiztikt, gatavojot piparkūku mīklu.

Viss sākās ar garšvielu sasvēršanu pareizās proporcijās.

Kanēlis, kumīns, krustnagliņas, anīsa zvaigzne, muskatrieksts – tās nebūt nav visas garšvielas, kas nepieciešamas aromātiskām piparkūkām!

Sākumā visas nedaudz jāizkarsē uz vidēji karstas pannas. Karsēšana palīdz atvērties, izdalīties ēteriskajām eļļām.

Uz meistarklasi bija atnākušas draudzenes Svetlana un Tatjana. Svetlana stāstīja, ka viņai ļoti patīk rosīties virtuvē un, Ziemassvētkus gaidot, vienmēr cepot arī piparkūkas no pašas gatavotas mīklas.

Gluži tāpat kā pati savām rokām vienmēr gatavojot arī rauga mīklu pīrādziņiem. Abas ar draudzeni ļoti labprāt nākušas uz meistarklasi, jo

vienmēr interesanti uzzināt kādu jaunu gatavošanas noslēpumu.

Tikko pagatavotai piparkūku mīklai pirms likšanas krāsnī vismaz divas dienas jāatpūšas, lai visu garšvielu aromāti sadraudzējas, tāpēc beigās cepeškrāsnī cepa šefpavāra jau iepriekš sarūpēto mīklu.

Ziemassvētku smarža nemanāmi piepildīja kā otro, tā arī pirmo Hoijeres kundzes viesu nama stāvu.

Uzziņai

Izmantojot dažādus avotus, interjera muzeja “Hoijeres kundzes viesu nams” vadītāja Ieva Dzintare apkopojusi šādu informāciju:

– Piparkūkām, kas senos laikos sauktas par medus raušiem, ir vairāk nekā 4000 gadus sena vēsture. Tās ceptas Tuvajos austrumos, un dārgo garšvielu dēļ bijušas pieejamas tikai ļoti bagātiem cilvēkiem.

– Medus raušus pazina arī Ēģiptē. Tur uzskatīja, ka tiem piemīt īpašs spēks atvairīt dēmonus. Raušus ziedoja dievībām, izmantoja rituālos.

– Arī Romas impērijā piparkūkas ziedoja dievībām, un to īpatnība bija no Grieķijas pārņemtā piparkūku recepte, kurā viena no sastāvdaļām bija ingvers. Tā dēļ radies nosaukums ingvera maizīte, jeb angliski gingerbread.

– Viduslaiku Eiropā piparkūkas pirmie sākuši cept mūki klosteros Francijā, kas šo prasmi bija iemācījušies no ieceļojuša armēņu izcelsmes mūka – Svētā Nikopoles Gregorija. Maizītes pārdeva klosteru aptiekās, jo pievienotajam medum tika piedēvētas dziedinošas īpašības. Mūkiem tā bija laba iespēja nopelnīt līdzekļus klosteru uzturēšanai.

– Klosteros piparkūkas cepa galvenokārt eņģeļu vai svēto formās. Ziemassvētku laikā ar piparkūkām rotāja baznīcas un turīgu ļaužu namus. Pamazām šis produkts kļuva par neatņemamu Viduslaiku Eiropas kulinārijas daļu.

– Slavenos piparkūku vīriņus – the gingerbread man – esot aizsākusi Anglijas karaliene Elizabete I. Viņa likusi cepējiem piparkūkās atveidot savus galminiekus un tad tās pasniegusi kā dāvanu Ziemassvētkos svinīgo vakariņu laikā. Ar piparkūku vīriņiem sāka greznot Ziemassvētku egles.

– Latviešu valodā izmantotais nosaukums piparkūka radies tieši no vācu valodas vārda – pefferkuchen – mīklā izmantoto piparu dēļ. Pateicoties ieceļotājiem no Vācijas, Latvijā piparkūkas sāka iepazīt 15. gadsimtā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.