Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja zinātniskā darba vadītājs Toms Altbergs pauž, ka “Metalurga” teritorijā esošā dzelzceļa infrastruktūra ir “aisberga neredzamā daļa”, līdz ar to pētniekiem tā īpaši interesanta.

“Liepājas metalurgs” savulaik audzis kopā ar dzelzceļu – 1883. gadā uzbūvētas sliedes uz “Bekers & Co” drāšu fabriku, kas ir “Liepājas metalurga” priekštece.

“Attīstoties abām nozarēm – dzelzceļa transportam un metalurģiskai rūpniecībai –, radusies tā sinerģija starp dzelzceļu un rūpniecību.

Viens otru visu laiku ir papildinājuši – rūpniecība nevarēja attīstīties bez dzelzceļa, bet dzelzceļš bez rūpniecības,”

pauž T. Altbergs, kurš pēdējos desmit gadus darbojās arī kā industriālā matojuma eksperts.

Kopā ar viņu agrāko martena ceha teritoriju izzināt bija ieradies kartogrāfs Aivars Markots, par vēsturisko dzelzceļu arheologu dēvētais Bruno Lielkāja, kā arī “Latvijas dzelzceļa” Ugunsdrošības un glābšanas vienības Rīgas nodaļas priekšnieka vietnieks Pjotrs Sokolovs, kurš arī ir dzelzceļa entuziasts.

Pētnieku mērķis ir iegūt materiālu, kurš būtu izmantojams nākotnē. “Nezinu, vai Latvijā vēl būs šāda veida uzņēmumi, bet jebkurā gadījumā

mums informācija jāapkopo, un tas arī ir mūsu galvenais mērķis,”

skaidro  T. Altbergs.

Viņus interesējot ne tikai sliežu ceļi, bet arī tehnoloģiskais process. Dzelzceļa vēstures mīļotāju lielais sapnis ir jebkuru dzelzceļu, kurš kādreiz eksistējis Latvijā, “uzlikt uz kartes”.

“Tas ir izzinoši, interesanti un kādreiz arī lietderīgi, jo reizēm gadās, ka ir kāda jauna ideja kaut ko attīstīt vai būvēt teritorijā, kur dzelzceļš jau ir bijis. Tad mēs projektētājiem vai būvniekiem varam pateikt priekšā, kur kas atradies,” stāsta pētnieks, norādot, ka šogad klajā nāks grāmata par militārajiem dzelzceļiem.

Industriālie dzelzceļi gan ir atsevišķa tēma, bet savā ziņā tas esot kā turpinājums militāro dzelzceļu izpētes darbam. Turklāt industriālās vēstures interesentus šis jautājums neatstājot vienaldzīgus.

“Varbūt ne pārāk liels, taču savs interešu pulciņš ir,”

viņš klāsta.

T. Altbergs bijušā “Metalurga” valstību apmeklējot ne pirmo reizi – iepriekš šeit viesojies 2003. un 2007. gadā, kad rūpnīca vēl darbojās.

Industriālā matojuma eksperts skaidro – ja uzņēmums vēl funkcionē, tad tā vadība uz pētniekiem raugās ar zināmu piesardzību un aizdomām – kā “uz nesaprotamiem svešiniekiem”, kas, iespējams, ir no kādas inspekcijas.

“Tāpēc arī mums toreiz pamatā [uz “Metalurga” teritoriju] ļāva apskatīties tikai no autobusa iekšpuses,” viņš smejoties saka.

Nu situācija būtiski mainījusies – “Metalurgā” vēsture apstājusies, un pētnieki tagad varot visu rūpīgi izpētīt un ieraudzīt ko interesantu.

Turklāt šis esot pats pēdējais brīdis ķerties pie rūpnīcas dzelzceļa vēstures izzināšanas, jo teritorija, kurā tagad saimnieko Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde, šobrīd ir uz vērienīgu pārmaiņu sliekšņa.

Pētnieki visvairāk priecājās par savu gidu – Liepājas SEZ pārvaldes dzelzceļa būvinženieri Viesturu Romanovu, kurš savulaik ilgus gadus “Metalurgā” strādājis par dispečeru.

“Viesturs ir pats vērtīgākais, ko šodien esam atraduši.

Viņš mums spēja pastāstīt vairāk, nekā mēs stādījāmies priekšā,”

saka B. Lielkāja, norādot, ka V. Romanovs pats ir dzelzceļnieku dinastijas pārstāvis – viņa tēvs bijis Liepājas stacijas priekšnieks, bet vecmamma – Auces stacijas priekšniece.

Kopējais sliežu garums agrākās metalurģijas rūpnīcas teritorijā – gan velmētavas, gan martena pusē – sasniedz aptuveni 36 kilometrus.

Lai, gatavojoties teritorijas attīstībai, veiktu zemes robežas sakārtošanu, daļa sliežu demontētas, bet vairāku kilometru garumā tās atjaunotas.

Tās nodotas lietošanā ostas uzņēmumiem, kas “Metalurga” teritorijā uzglabā kravas, pastāsta V. Romanovs.

Pētnieki ceturtdien bija apņēmušies apmeklēt arī Karostu, kuras dzelzceļa vēsture mainījusies līdz ar katru varas maiņu vai kara perioda iestāšanos.

Šie dzelzceļi gan vairs neeksistē, to skaitā tā dēvētā Gvardes stacija, no kuras šodien nekas pāri vairs nav palicis, pauž nožēlu T. Altbergs.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.