Šis ir pirmais satiksmes uzraudzības tehniskais risinājums, kas izstrādāts un izgatavots Latvijā.

Luksoforam K. Ūliha un Robežu ielas krustojumā LMT viedais mašīnredzes risinājums uzstādīts jau 2019. gada rudenī, bet līdz šim kameras darbojās testa režīmā.

Lai svinīgi atklātu viedo luksoforu, otrdien uz visu dienu tika slēgts Robežu ielas posms. Izrādījās, tas bijis nepieciešams, lai tur uzstādītu nojumi preses konferences norisei un uzkodu galdiņus. Pēc pieredzējuša pasākumu rīkotāja sniegtās informācijas,

šādas apgaismotas un apskaņotas nojumes uzstādīšanas izmaksas esot ap 2500–3000 eiro.

Informācijas sniegšana medijiem ilga mazāk par stundu.

VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks atzīmēja, ka satiksmes drošībā arvien lielāku lomu spēlē tieši tehniskie kontroles līdzekļi.

“2000. gadā uz Latvijas ceļiem bija ap 600 bojāgājušo, bet 2002. gadā – 115. Straujāka negadījumu samazināšanās notika 2005. gadā, kad ieviesa pārkāpumu uzskaites punktus, un 2015. gadā, kad ieviesa ātruma kontroles fotokameras,” viņš teica.

Vēl projektā ir vidējā ātruma kontroles kameras, tāpat ceļu meteokameras sākušas kontrolēt OCTA, tehniskās apskates esamību un vinješu nomaksu.

A. Aksenoks pieļauj, ka daļa autovadītāju uzskatīs, ka braukuši pie dzeltenā signāla, kā arī bažīsies par strauju bremzēšanu, kas var izraisīt negadījumu.

Viņš atgādināja par Ceļu satiksmes noteikumu 54. punktu, kurā teikts, ka, iedegoties dzeltenajai gaismai, vadītājam, ja viņš nevar apstāties, neveicot bīstamu bremzēšanu, ir jāturpina kustība.

“Ja metrus 30 pirms krustojuma iedegsies dzeltenā gaisma, droši jābrauc pāri un nebūs nekāda pārkāpuma,”

teica CSDD vadītājs.

Liepājā informāciju par pārkāpumiem saņems Pašvaldības policija un nosūtīs vainīgajai personai protokolu.

Kontroles sistēma identificē gan gaismas signālu, kas deg luksoforā, gan automašīnas numurzīmi un pozicionējumu krustojumā.

“Nākotnē tā fiksēs arī transportlīdzekļa palikšanu krustojumā vai sabiedriskā transporta joslas neievērošanu,” pastāstīja LMT prezidents Juris Binde.

Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš nosauca Liepāju par drošāko pilsētu valstī, jo Latvijā vidēji uz simt tūkstošiem cilvēku notiek 10,4 negadījumi, bet Liepājā – 6,1.

“Rūpīgi domājām, kurš ir pareizais krustojums, kur šādu projektu notestēt. Šis bija viens no bīstamākajiem krustojumiem, kur pat māja ir degusi. Šo četru gadu periodā redzam, ka cilvēki joprojām neievēro sarkano gaismu un šķērso krustojumu,” viņš teica.

“Domāju, šis nebūs vienīgais krustojums Liepājā, kur šādu tehnoloģiju izmantos.”

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieks Gints Ešenvalds atzina, ka tehnoloģiskās ierīces atvieglo policijas darbu un arī netiekot grauts policijas prestižs.

“Ja policijas darbinieks nosoda vadītāju, tas apvainojas. Šajā gadījumā tehniskā ierīce viņu nofiksējusi un nav uz ko apvainoties. Negribas jau policistam vienmēr būt tam sliktajam,” viņš pauda.