Liepājas ezers kā piesēts ar laivām, Ezermalas ielā un Zirgu salā pilnas stāvvietas, un gandrīz neatrast automašīnu bez laivas piekabes.

Vēl nav pusdienlaiks, taču daudzas ekipāžas jau stūrē uz krastu un, kā teikt, tin makšķeres.

Ar līdakām šodien divi varianti – vai nu ir labs loms vai nav nekā.

“Nav zivju,” no laivas sauc puiši un liek piebraukt mašīnu laivu nolaišanas vietā.

Arī liepājnieks Modris Ķeris krauj ekipējumu automašīnā, taču pavisam cita iemesla dēļ – maisā jau trīs skaistas līdakas.

“No jūnija varēs piecas ķert,” stāsta pieredzējušais makšķernieks ar teju 40 gadu stāžu.

Liepājas ezeram ir savi pašvaldības saistošie noteikumi, kas, saudzējot trofejzivis, kuras vēl nav iznārstojušas, maijā ļauj paturēt tikai trīs, kamēr, kā saka M. Ķeris, Rīgā un citur visi pa piecām ķer.

“Zivis jau ir, bet vajag atrast vietas, kur tās ir,”

uzsver Modris, vaicāts, vai pa šiem garajiem gadiem zivju kļuvis vairāk vai mazāk. Viņš vietas zinot un vedot ārā lomu arī tad, kad citiem nav nekā.

Makšķernieks līdakas ķer uz vizuļiem. “Kaut ko cepšu, kaut ko kotletēs, iedošu kādu kaimiņam,” viņš apraksta zaļsvārču likteni. Zivis gatavojot abi kopā ar sievu. 

“Tāpēc, ka nekā nav,” nedaudz pikti laivas celšanas krastā iemeslus skaidro Vidmants Vičiulis. “Kā paveicas.” Ezerā izbraucis ap septiņiem, izdevusies ļoti laba atpūta.

Vietas katru gadu esot vienas un tās pašas. Viņš makšķerē jau kopš bērnības, bet tagad braucot tikai uz līdakām un asariem, kas rudenī ķeras labi. Vasarā jūrā vilkšot vējzivis.

Par valdības lēmumu ļaut paturēt tikai piecas līdakas, no kurām tikai vienu virs 75 centimetriem, makšķernieks saka: “Nekas slikts tas nav. Zivis saglabāsies, līdakas vairāk vairosies.”

Trīs draugu kompānija izcēlusi kopā četras līdakas. Diviem puišiem pa divām, viens palicis bešā. Mārtiņš 52 un 65 centimetrus garas skaistules iemānījis ar voblerīti.

“Ja nav jāstrādā, tad jau cenšas braukt makšķerēt.

Braucam arī uz vimbu copi un uz visām copēm, kādas ir,”

viņš saka.

Liepājas ezerā Mārtiņam, Edgaram un Kristapam savu noteiktu vietu neesot, jo visur jābrauc un jāprovē.

Savukārt Agris tikai pusdienlaikā riktējas iet ezerā. “No rīta bija darīšanas,” viņš skaidro un cer, ka līdakas viņu gaida.

Makšķernieks stāsta, ka parasti neskrienot ezerā 1. maijā, jo tad ir pārāk daudz cilvēku, pēc ziemas visi sailgojušies.

“Esmu rīdzinieks, bet man sieva no Liepājas. Mēs te nedēļu būsim atvaļinājumā. Plānoju braukt ezerā šodien un vēl divas reizes,” pastāsta Agris.

“Zivis nav tik svarīgas, cik pats process,”

domā makšķernieks.

“Skaista diena, var pasauļoties, pavērot putnus, dabu. Man tur ir tā makšķerēšanas burvība. Ja ir zivīte, tad pavisam laba diena!”