Svinīgās lentes vietā šoreiz simboliski grieza armatūras stieni – ar fleksi bija jāpadarbojas gan finanšu ministram, gan Liepājas domes priekšsēdētājam Gunāram Ansiņam, gan arī SEZ valdes priekšsēdētājam Uldim Seskam, viņa vietniekam Jānim Vilnītim, SEZ valdes loceklim Andrim Ozolam, SEZ pārvaldniekam Uldim Hmieļevskim, kā arī “dzelzsgriezējam” – grupas “Līvi” dziedātājam Ainaram Virgam.

2018. gada vasaras izskaņā A. Ašeradens, tolaik būdams ekonomikas ministrs, ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Liepājas domi, SEZ pārvaldi un SIA “FeLM” parakstīja nodomu protokolu par Liepājas industriālā parka Liepājā attīstību.

“Toreiz prasījās pieņemt konkrētu lēmumu par “Metalurgu”. Sapņotāji [kuri pauda gatavību atjaunot metalurģiju] bija daudz – kanādieši, turki.

Ministrijā bija dažādi spēki, kas teica, ka vajag turpināt kūpināt tos dūmus. Arī daudzi liepājnieki, kas ar metalurgu saistīja savu dzīvi, to atbalstīja,”

atceras A. Ašeradens.

Viņš norāda, ka toreiz parakstīt nodoma protokolu par Liepājas industriālā parka attīstību, beidzot “Metalurga sāgu”, bija drosmīgs solis.

“Veidot jaunu industriālo parku jau arī nebija vienkārši. Te jau nekāda sapņu sala nav – piesārņojums teritorijā bija neiedomājams,”

viņš saka, atzīstot, ka šodien viņam ir liels prieks par pirms septiņiem gadiem pieņemto lēmumu, kas nu ir realizējies.

“Esam brīnišķīgā industriāla parkā, kur var redzēt katru attīstības nākamo kārtu. Manuprāt, tas ir labs veids, kā pašvaldības sadarbojas ar valdību. Līdzekļi, kas atvēlēti, ir ieguldīti un nes rezultātu. Šeit ir mūsdienīga, dabai draudzīga industriālā vide, kurā cita pēc citas attīstās fabrikas un veidojas darbavietas liepājniekiem. Tā ir arī daļa no ekonomiskās izaugsmes, kas šobrīd ir Latvijā.”

Šobrīd industriālajā parkā izbūvētas pirmās trīs ielas – Inženieru, Eksporta un Dzelzsgriezēja.

Līdz gada beigām ekspluatācijā nodos vēl dažus ielu posmus – gan pašvaldības būvētajā Meldru ielā, gan Naglu ielā un Martena ielas sākumu, pastāsta U. Hmieļevskis.

Darbi turpināsies arī nākamgad.

Šobrīd būvējas krustojums ar Brīvības ielu, kas būs viens no centrālajai iebraukšanai industriālajā parkā. Tāpat tiks demontēta bijušās rūpnīcas mazuta saimniecība – mucas, kuras var redzēt, braucot pa Brīvības ielu.

U. Hmieļevskis pauda cerību, ka nākamgad vai aiznākamgad varēs ķerties klāt pirmajiem teritorijas sanācijas darbiem, attīrot atsevišķus piesārņotos sektorus.

“Lielākā daļa teritorijas jau pieejama būvniecībai, tur piesārņojuma nav, bet ir atsevišķas vietiņas, kuras vecais “Metalurgs” mums atstājis mantojumā,

un ar kurām mums ir jātiek galā. Tās jāattīra, lai teritorijā kļūtu zaļa. Tā, kā tas ierakstīts plānā – zaļais industriālais parks.”

Industriālais parks aizņems 120 hektāru plašu teritoriju. Tajā jau darbojas vairākas ražotnes un nomnieki.

Ir noslēgušās pirmās SEZ pārvaldes rīkotās agrākā “Metalurga” ēku izsoles, ir nosolītas divas ēkas, kurās vēlas saimniekot metālapstrādes jomas ražotāji.

Tāpat ar dažādu jomu ražošanas uzņēmumiem noslēgti vairāki industriālā parka teritoriju rezervācijas līgumi.

SEZ pārvaldnieks pieļauj, ka ar laiku interesi par darbošanos jaunajā industriālajā parkā izrādīs arī pakalpojuma sniedzēji. “Te ir ļoti laba iespēja uzbūvēt arī kādu veikaliņu un loģistikas centru,” viņš saka. 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.