Vakars sākās, pašvaldības vadītājam rakstot vēstuli Ziemassvētku vecītim, kurā G. Ansiņš klāstīja, cik labi esam bijuši gada garumā, – Liepāja kļuva par Gada pašvaldību sportā un ieguva nākamā gada Latvijas jaunatnes galvaspilsētas titulu, uzsāka ceļu uz klimatneitrālu viedpilsētu, tāpat beidzamo septiņu gadu laikā atvērtas 25 jaunas ražotnes, sākusies bijušā “Liepājas metalurga” pārtapšana par zaļās industrijas rajonu, kā arī gatavojamies nākamgad svinēt Liepājas četrsimtgadi.

Pilsētas vadītājs neslēpa, ka žagarus arī droši vien dabūs, ne tikai dāvanas,

jo neesam pabeiguši Kārļa Zāles laukuma pārbūvi un diemžēl “AirBaltic” lidmašīnas uz Liepāju vairs nelido.

G. Ansiņš piedāvāja Ziemassvētku vecītim lielisku nolaišanās laukumu ziemeļbriežiem un labas atlaides, ja laidīsies šurp regulāri.

Zālē bija sapulcējušies dažādu jomu pārstāvji, un G. Ansiņš uzrunāja vairākus no viņiem, lai pastāsta, kāds bijis aizejošais gads, tostarp izdevniecības “Kurzemes Vārds” vadītāju Intu Grasi, kurš uzsvēra, ka gājis gan labi, gan ne tik labi, bet tad, kad gribas krist grūtsirdībā, vajag atcerēties Ukrainas karavīrus, kuri pašlaik aukstumā atrodas kaujas laukā un nezina, vai rīt vēl būs dzīvajos.

Svētku koncertu sniedza Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas simfoniskais orķestris Reiņa Lapas vadībā un meiteņu koris, kā arī solisti Laura Bulava, Hugo Puriņš un Amanda Andriekus.

Par skaņdarbiem pastāstīja un notis naskāk šķirt mudināja Orests Silabriedis.

Gan viņš, gan G. Ansiņš finālā uz populāro “Vecgada dziesmiņu” pievienojās L. Bulavai un H. Puriņam, izveidojot kvartetu un sadziedoties ar klausītājiem.

Atvadoties G. Ansiņš visiem liepājniekiem novēlēja priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu jauno gadu.

“Lai priecīgs prāts!” viņš aicināja klātesošos uz glāzi vīna.

G. Ansiņa pieņemšana apmaksāta no pašvaldības budžeta.

Mēra padomniece Santa Margeviča ziņoja, ka sarīkojuma izmaksas bijušas tādas pašas, kā citus gadus, – aptuveni 20 tūkstoši eiro.