Tas notika pēc divu gadu pārtraukuma un atkal piedāvāja baudīt vērienīgu kultūras programmu, vērot amatu prasmes, nobaudīt nacionālos ēdienus un iepirkties tirgū pie vairāk nekā 160 amatniekiem un mājražotājiem.

Atklāj ar vērienīgu gājienu

Svētki iesākās ar vērienīgu vairāku desmitu Latvijas folkloras kopu un tautas deju, kā arī citu kultūras kolektīvu dalībnieku gājienu.

Tas sākās no pilsētas centra – Rožu laukuma – un tālāk, skanot dziesmām, mūzikas instrumentu skaņām vai vienkārši draudzīgām čalām, aizvijās pa Graudu ielu un Kūrmājas prospektu, atstājot pilsētas ierasto sestdienas dzīves ritmu uz vairāku minūšu pauzes.

Gājiens noslēdzās Zvejnieku alejā pie lielās skatuves.

“Kaut kas tik vērienīgs Liepājā sen nav piedzīvots! Meita dejo tautas dejas, tik lielā pasākumā piedalās pirmo reizi, gājiens arī mums pirmo reizi!” sacīja māmiņa Zane,

kura svētkiem posusi gandrīz septiņus gadus veco meitu, tautas deju dejotāju Leldi.

“Līvas ciema svētku” laikā norisinājās arī bērnu un jauniešu folkloras festivāls “Pulkā eimu, pulkā teku”, ko rīkoja Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar Liepājas Bērnu un jaunatnes centru. Uz svētku mazās skatuves Zvejnieku alejā festivāla dižkoncertā uzstājās folkloras kopas.

Savukārt tautas deju dejotājus pārstāvēja tikai Liepājas bērnu kolektīvi, kuri ar dejām arī bija iekļauti festivāla programmā un krāšņu koncertu zaļā pļaviņā sniedza Jūrmalas parkā, netālu no koncertestrādes “Pūt, vējiņi!”.

“Par šo notikumu reklāmas bija maz. Dejošanas notikums iekļauts šajos svētkos un festivālā, bet skatītāji bija vien dejotāju tuvinieki vai nejauši garāmgājēji,” norādīja māmiņa Jolanta. “Protams, liels prieks par iespēju piedalīties gājienā – tas mazajiem ir liels notikums! Pēc koncerta ar ģimeni dosimies pirkumos tirgū, aiziesim uz spēļu sētu. Un uz ēdināšanas zonu, kur kaut ko darīs uz dzīvās uguns, lai varam sasildīties, jo laiks ir stipri pavēss!” pauda mamma. 

Uzsvars uz aizmirsto

Liela burzma veidojas pie Cīravas tehnikuma stenda, kur jaunieši kopā ar saviem skolotājiem gatavo nacionālos latviešu ēdienus. Tie ir koča, bada pankūkas, kāposti, servēti kopā ar kūpinātu desiņu. Pasniedz kopā ar medalu. “”Līvas svētku” tirgum mēs esam neatņemama sastāvdaļa, un otrādi!

Mēs pieturamies pie senlatviešu tradīcijām, jo daudziem vai nu tas ir aizmirsts, vai vispār neredzēts. Tādēļ arī skolā pavāru programmā iekļaujam kulinārā mantojuma mācību,”

uzsver pavāru skolotāja Solvita Bumbiere, kura apmeklētājiem cepa bada pankūkas, kas allaž ir pieprasītas, atgādinot jaunajai paaudzei vafeles, bet vecākam gadagājumam – bērnību.

Interese ir arī par Aizputes starpnozaru mākslas grupas “Serde” tradīcijas – akmens alus gatavošanas – rekonstrukciju. Viņi piesaista uzmanību ar lielu ugunskuru un darbošanos ap milzīgu koka toveri. “Kādreiz nebija metāla trauku – alu darīja koka traukā, kurā iemeta iekšā karstu akmeni, lai ūdens uzvārās,” skaidro Signe Pucena.

Alū, kas tomēr nebūs baudāms tajā pašā dienā, jo alum kādu laiku ir jāstāv un jārūgst, liek iekšā ne tikai apiņus, bet arī purva vaivariņus un mirti, pelašķus. “Alus darīšanu cilvēki grib noprovēt mājās, te sanāk pieredzes un viedokļu apmaiņa,” viņa pauž.

Uzmanību ar savu interesanto stendu un latvisku vizuālo izskatu piesaista Vitolds Vīze. Tērpies senlatviešu apģērbā, viņš piedāvā visādus darinājumus no kažokādām un ādām. “Šo visu stendu varētu nosaukt “Medīts Vaiņodē”,” viņš raksturo savus darinājumus.

“Latvija maza, vienalga, no kurienes esmu, bet redzamie izstrādājumi ir no šīs puses,” viņš norāda. “Tuvs ir latviskais un amatniecības prasmes. Saista kuršu vikingi. Esmu te pirmo reizi. Parasti nesanāca, jo šie svētki dublējās ar Grobiņu, parasti tad braucu tur,” teic V. Vīze.

Novērtē jauno vietu

Liepājnieks Andris Kvāšis tiek uzrunāts, kad “Līvas ciema tirgū” meklē iegādāties konkrētu lietu. “Sieva lika nopirkt koka karoti! Tas arī būtu šodienas svarīgākais pirkums!” uzsver pircējs. “Esmu liepājnieks, uz “Līvas tirgu”, kad iepriekš notika, nācu vienmēr. Pilnīgi pietrūka šos divus gadus, kad nebija!” atzīst pircējs. “Pats sev piemeklēšu ko garšīgu nopirkt. Kādu zivīti,” viņš smaidot saka.

“Esmu patīkami šokēts, cik foršus svētkus var sataisīt jaunā vietā. Te ir pulka reižu labāk, un viss ir tematiski sadalīts!” viņš priecājas.

Protams, nav izticis bez kultūras programmas apmeklēšanas – bijis uz “Stipro sievu” koncertu.

Pavārs liepājnieks Nauris Rasa šogad pārmaiņas pēc nav dalībnieks, kas gatavo gardumus apmeklētāju vēderpriekiem, bet ir apmeklētāja lomā. Svētkus apmeklē ar mazo meitu Elizabeti, kurai šis ir pirmais lielais pasākums – viņiem patīkot, jo cilvēku daudz, vieta forša. Elizabetei ticis vērtīgs pirkums – lapsas lelle no latviešu bērnu raidījuma “Tutas lietas”. “Pats sevi tā nelutināšu, meitu gan! Sev garšvielas nopirku mājām – kā jau pavāram pieklājas!” teic pircējs.

“Mēs esam šo svētku veterāni, mums ir “Ledus vīni”, bet no iekšas silda. Braucām ar domu, ka esam pie jūras, kur varētu būt karsts un vajadzēs atdzesēties, taču šodien vajag karstvīnu, lai sasildītos,” aicinot pie sevis pircējus, saka vīna darītājs Orests Kalnbērziņš no Garkalnes pagasta. “Es vispār šeit esmu pirmo reizi, tieši šajā vietā. Esmu bieži Liepājā, bet tālāk par pludmali un “Pūt, vējiņiem!” nebiju bijis. Šī ir plaša, liela vieta. Izskatās vērienīgāk. Cilvēki ir nocietušies, par ilgu aizsēdējušies. Šī ir varena satikšanās, lai kaut viens uz otru atkal paskatītos pēc tik ilga laika!”

UZZIŅAI

Balvas trīs meistariem

Kā katru gadu “Līvas ciema svētkos”, arī šogad trīs amatniekiem pasniedza balvu “Meistarstiķis”. Amatniekus izvērtēja žūrija, kurā ir amatniecības meistari, svētku organizatori un citu radošo jomu pārstāvji.

Viņi šogad apbalvojumus nolēma piešķirt rīdziniecei Lienei Zemītei, kura šuj lina apģērbus maziem bērniem un pārsteidza ar oriģināli radošu piegājienu tautiskam apģērbam.

Tāpat apbalvojums tika kokamatniekam Kārlim Ziediņam no Talsu puses, kura izstrādājumi gatavoti unikālās un neredzētās tehnikās un izpildījumos, un liepājniecei Larisai Tiļļai, kura apmeklētāju uzmanību piesaistīja ar stellēs  austiem mūsdienīgiem dizaina tekstila darbiem.

159Skatīt galeriju