Visvairāk par pasākumu priecājās bērni, bet pieaugušie aizdomājās par to, vai zina, kas jādara ārkārtas situācijās.

NBS Sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšanas rota bija izstādījusi daļu spridzekļu, kādus var atrast Latvijā. Gadā ir apmēram tūkstoš izsaukumu.

Atrodot jebkādus lādiņus, iedzīvotājiem jāzvana uz 112 vai 110. Izmantojot lietotni “112”, var nosūtīt koordinātas, taču vislabāk ir šo vietu atzīmēt – kaut vai ar maisiņu, kas līdzi sēņotājam, sakrustojot egļu zarus u.tml, stāsta virsleitnants Raivo Grīnbergs.

Pieaugušais nedrīkst neziņot, jo tad, ja spridzekli atradīs bērns, var rasties vēlme to izjaukt vai iemest ugunskurā.

Galvenais – pašiem neko neaiztikt.

“Brīžiem liekas, lai kur mēs braucam, visi ir bijušie sapieri vai artilēristi. Pastāsta, kas tur ir un ko man ar to darīt,”

viņš smejas.

“Dažkārt cilvēks izdomā lādiņu aiznest mājās un tad mūs pasaukt. Rīgā bijuši gadījumi, kad tāpēc nākas evakuēt daudzdzīvokļu namu.”

Viens vai divi cilvēki ik gadu grib paskatīties, “kas lācītim vēderā”, un sekas esot dažādas – citam nav pirksta, cits paliek bez galvas…

R. Grīnbergs domā, ka nepiedzīvošot laikus, kad mūsu mežos un laukos vairs nebūs lādiņu. Meža darbos, ceļu un ēku būvē, ogotāju un sēņotāju ceļā tie pagadās pastāvīgi.

Lādiņu neitralizētājiem kaut cik mierīgs laiks esot vienīgi tad, ja ziemā valda stiprs sals.

Apmeklētāji sīki pētīja Valsts policijas automašīnu jeb mobilo biroju, aplūkoja aprīkojumu, uzmērīja bruņu vesti.

“Cilvēkiem ir interese, jo dzīvojam tādā laikā, kādā dzīvojam,” teica Prevencijas grupas pārstāve Madara Lazarenoka.

“Iedzīvotājs var justies drošs tad, ja zinās, kā rīkoties,”

uzsvēra majors Uldis Šuba.

“Galvenais ir pastāstīt bērniem, ka policija nav sliktie, no kuriem jābaidās,” teica Liepājas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Kaspars Vārpiņš, “bet draugi, kas palīdzēs.”

Viņš minēja, ka vecāki ļaudis biedējot bērnus, ka tad, ja neēdīs zupu, atdos policijai, bet šeit mazie saprot, ka nav tik slikti, kā mālē.

Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) pārziņā ir gan ugunsgrēku dzēšana un glābšana, gan ugunsdrošība un civilā aizsardzība, plus vēl numurs 112, tāpēc vienmēr būs, ko cilvēkiem stāstīt, teica VUGD Liepājas 1. daļas komandieris Jānis Pošeiko.

Protams, vislielākā interese bija par ugunsdzēsēju jauno tehniku.

“Ir ļoti interesanti. Meita Enija jau uzlaikoja pilnu ugunsdzēsēju ekipējumu. Smags ir, visvairāk josta un skābekļa balons,” pastāstīja Anete.

Šādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk, viņa uzskata, jo var uzdot ekspertiem interesējošos jautājumus. “Tā kā mans vīrs strādā “ātrās palīdzības” brigādē, tad jūtos puslīdz droši un mierīgi, it kā jau visu zinu.

Galvenais, lai bērniem būtu interese,”

uzskata Anete.

Liepājniece Karīna uzzinājusi, kā sagatavot krīzes situācijas somu ar nepieciešamo trim dienām.

“Par to ir jādomā. Šis pasākums atgādina, ka vajag būt modriem un sagatavoties. Cerams, nepienāks tāda reize, kas zināšanas nāktos izmantot,” viņa teica.

Edgars ietu aizsargāt savu zemi un ģimeni, jo citas izvēles viņam nebūtu.

“Pasākums ir ļoti labs, visu var uzzināt vienā dienā, tikai atsaucība pārāk maza. Arī citās pilsētās atnāca maz cilvēku.

Vairāk jāstrādā uz reklāmu un piesaisti,” vērtēja militārpersona, kuras amats prasa saglabāt anonimitāti.

Informācijas dienu organizēja Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Zemessardzi, VUGD, NMPD un pašvaldībām.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.