Gan šis robots, gan neliels elektriskais transportlīdzeklis, saukts par mobilo sētnieku, šoruden ir izmēģināšanā Liepājā, lai testētu to spējas teritoriju uzturēšanā un uzkopšanā.

“Tas citreiz iet pa diagonāli, citreiz – šādi,” M. Markus-Narvils rāda zigzagu, raksturojot, kā robots pats izvēlas pļaušanas maršrutu.

“Te tas rāda problēmu – bijis kāds šķērslis, jo iekārtai ir dažādi sensori.”

Atšķirībā no Liepājā jau strādājošajiem robotiem, kuri pļauj LOC futbola laukumu, šis mauriņa pļāvējs var darboties parkos un braukt zem kokiem.

Tepat stāv antena, un tad, ja robots nokļuvis aiz krūmiem, tas nepazaudē GPS signālu.

Zāles pļāvējs ir piemērots platībai līdz 3000 kvadrātmetriem. To iespējams “apmācīt”, ievadot datus par pļaujamās zonas robežām, darba laiku, šķēršļiem, nogāžu slīpumu, uzlādes punkta vietu.

Ja robots sevi labi parādīs, tad uzņēmums vairākus tādus iegādāsies tieši parku uzturēšanai.

Var strādāt 24 stundas, aiz tā nav jāvāc nopļautā zāle, turklāt pļaušana mauriņam ir saudzīga, kas īpaši svarīgi jaunizveidotiem zālieniem.

Pilsētvidē atstāt to bez uzraudzības gan nevar. “Kāds zars ieķeras, asmeņi jānomaina. Bērni piespiež STOP pogu,” stāsta M. Markus-Narvils.

“Tas ir rīks efektivizācijai, bet tā nav, ka darīs visu pats no sevis.”

Latvijas jaunuzņēmums “Bruntor” ražo inovatīvus, elektriskos četrriteņu kravas transportlīdzekļus.

Tie ir viegli vadāmi, kompakti, specializēti modeļi, aprīkoti ar visu nepieciešamo pārtikas, sūtījumu paku un lielāku kravu pārvadāšanai un pilsētas uzkopšanai.

Ar vienu uzlādi “Bruntor” var nobraukt līdz 100 km, bet ir ātruma ierobežojums 20 kilometri stundā.

Priekšā esošajai kastei ir 500 litru ietilpība un 120 kilogramu kravnesība. Pilnpiedziņas transportlīdzeklis var braukt pa sniegu, cauri peļķēm.

“Paprovējām to Kārļa Zāles laukumā, Zirgu salā, Raiņa parkā, veloceliņu apkopšanai. Galvenā misija – ātrāk un kvalitatīvāk izdarīt darbu.

Tas nevar aizvietot mašīnu, bet var palīdzēt sētniekam kļūt mobilākam un funkcionālākam,”

uzsver M. Markus-Narvils.

Kad darbu vadītājs apseko teritoriju ar automašīnu, tad tik labi nevar to pārskatīt kā no šī mazā transportlīdzekļa, ar kuru var iebraukt parku celiņos.

Sētnieki var ātrāk nonākt uzkopjamajā vietā, vedot līdzi darbarīkus, savākt gružus. Cilvēks var uzdevumus paveikt ātrāk, tāpēc nepieciešams mazāk darbaspēka.

Šādus transportlīdzekļus jau izmanto Vecrīgā, Kuldīgas vecpilsētā, Siguldā. Jūrmalā ar līdzīgu sešriteņu elektromašīnīti kopj pludmali.

Kritērijs inovatīvo iekārtu iegādei būs efektivitāte, norāda “Tranzīta-L” vadītājs.

“Vienīgi mūsu sētniekiem ir bail no viņa,”

atklāj uzņēmuma vadītājs. Taču, kad izbraucot, tad nav tik traki. Transportlīdzeklis nav domāts ceļu satiksmei, vadītāja apliecību nevajag.

“Nē, man nav bail braukt,” nosmaida “Tranzīta-L” darbu vadītājs Gints Grauds.

Mobilais sētnieks ir manevrētspējīgs un nav grūti vadāms. Pirmkārt, viņš saskata iekārtas lietderību uz veloceliņiem, kur sētnieki varētu braukt un savākt gružus.

Arī pļaušanas robota darbs apmierinot, jo uzlabojas zāliena kvalitāte, nopļautā īsā zālīte paliek kā papildu mēslojums.

M. Markus-Narvils piekrīt, ka dīzeļtehnika, kas rada izmešus, uz veloceļiem nav tas labākais risinājums, tāpat arī rūcoši trimmeri, kas traucē cilvēku atpūtai parkos.

Robots šoruden pļaus aptuveni 2000 kvadrātmetru platībā.

Liepājas Komunālās pārvaldes apsaimniekošanā Liepājā ir 137 ha zaļo platību, kuras pļauj no divām līdz pat 15 reizēm gadā.

“Robotu izmantošana turpmāk varētu daļēji automatizēt zālienu apsaimniekošanu un dotu iespēju cilvēkus iesaistīt citos zaļo teritoriju kopšanas darbos,” pauž pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.