Viena no pirmajām savu dārzeņu stendu iekārtoja Vērgales pagasta zemnieku saimniecības “Snella” īpašniece Rita Allena.

Viņa tirgojusies visu gadu un teica: “Kādreiz var pārdot vairāk, kādreiz – mazāk, bet kopumā ir ļoti labi. Ja neatmaksātos, tad jau nebrauktu.”

“Man nav jāpārdod sava produkcija pārpircējiem, bet varu atbraukt un realizēt izaudzēto, uzlikt pats savu cenu. Te nav nekas ievests no ārzemēm,”

Ivars Budreckis no Gaviezes saimniecības “Vārtājas Kalnenieki” teica, ka tirdziņā ir laba gaisotne, patīkami kolēģi un iepriekšējā reizē skanējusi skaista akordeona mūzika.

“Es dzīvoju Ezerkrastā un braucu iepirkties katru ceturtdienu,” pastāstīja Dzintra, stāvot rindā pēc zivīm, kuras vēl nebija atvestas.

Viņa gribēja nopirkt zivju pirkstiņus, ko tirgotājs pats arī ražojot.

Zintis vērojošu skatu stāvēja laukuma vidū un meklēja maizes cepējus. Seniors pastāstīja, ka pieradis pie vakara tirdziņa produkcijas un veikalos vairs maizi nepērk.

Arī šoreiz bija sarunāti muzikanti. Par to parūpējās tirdziņa organizētāja biedrība “JaunLiepāja” kopā ar radošām saimniecēm Barbaru Freibergu un Ievu Ziemeli-Balodi.

Abas sievietes cepa vafeles biedrības telpās turpat blakus un caur otrā stāva logu vēroja, kā piepildās laukums ar cilvēkiem.

Noliktajā laikā, pulksten 15, kad bija jāsāk tirgoties, visur jau pirka un pārdeva, sāka skanēt mūzika.

“Mēs esam tikai mēnesi pārņēmuši tirdziņa rīkošanu, tā ka par gadu nevaram runāt, taču mums ir vēlme pacelt tirdziņu citā līmenī, padarīt populārāku,”

B. Freiberga atklāja vīziju, ka tirdziņu centīsies padarīt par tūrisma galamērķi.

Jau noliktas pirmās tikšanās pašvaldībā, lai runātu par Ziemassvētku tirdziņu, kas norisinātos ne tikai ceturtdienā, bet vairākas dienas un varbūt vienlaikus arī kā kultūras notikums.

“Mēs redzam šo vietu ne tikai tādu, kurā tirgojas, bet arī kā satikšanās laukumu. Un ēdiens jau apvieno visus,” B. Freiberga smaidīja.