Tradicionālais gājiens, kurā piemin Dieva Dēla pēdējo gaitu, pulcēja dažādu konfesiju cilvēkus un arī tos, kuri nav nevienā draudzē.

Viņu skaitā bija Asnate no Dienvidkurzemes. Viņa katru gadu brauc uz Liepāju skatīties šo gājienu, bet ne reizes nebija tajā piedalījusies.

Šogad saņēmās un nostājās citiem cilvēkiem blakus. Gāja ar viņiem kopā, kaut neprot kristīgās dziesmas, ko Krusta ceļā dzied.

“Sākumā man bija nedaudz kauns un jutos nedroši, jo nepazinu nevienu no tiem cilvēkiem, kas bija ap mani.

Taču pamazām kļuvu pārliecināta, un man patika tur būt,” Asnate pastāstīja portālam liepajniekiem.lv pēc Krusta ceļa.

Viņa ir aicinājusi ģimeni, lai Lielajā piektdienā brauc viņai līdzi, ieiet kādā Liepājas baznīcā, bet vēl nav izdevies nevienu pierunāt.

“Man gan gribas būt te, esmu arī lasījusi, ko nozīmē katra Krusta ceļa apstāšanās vieta,” sieviete atzina, ka šī procesija viņai kļuvusi par nepieciešamību.

Ik gadu tajā iet Liepājas svētās Trīsvienības draudzes diakons Kaspars Lauris.

“Uzskatu, ka Krusta ceļš ir viens no emocionālākajiem dievkalpojumiem visā liturģiskajā gadā.

Mēs ejam to pašu ceļu, kādu gāja Jēzus Kristus, un to visu izdzīvojam.

Lasām Rakstu vietas, apceram, apstājamies, apdomājam, ka Viņš uzņēmās visus grēkus uz sevi,” teica K. Lauris.

“Īpaši emocionālu šo notikumu dara norises vieta – ārpus dievnama. Mēs ejam cauri pilsētai, redzam, kā reaģē cilvēki, un ir dažāda reakcija no viņu puses. Krusta ceļš ir piedzīvojums.”

Ar aizskarošu attieksmi procesijas dalībnieki neesot saskārušies, lai gan pieredzētas dažādas situācijas, teica diakons.

Ir bijis, ka kāds dusmīgi izdrāžas cauri rindām, kurās stāv garīdznieki un atrodas krusts. Demonstratīvi iet cauri, ignorējot notiekošo.

Reizēm sāk mašīnas pīpināt, šoferi neapmierināti ar to, ka procesija virzās cauri pilsētai un jāapstājas, jāpagaida, līdz aiziet.

“Taču mēs uz to nekad nekoncentrējamies,” piebilda Kaspars Lauris.

Krusta ceļā gāja arī viņa sieva, meita un mazmeita, tāpēc Kaspars priecājās, ka Dievs sarūpēja labu laiku. Vējš gan bija stiprs, un rokas varēja salt, toties uzspīdēja saule.

Rīt būs klusākā nedēļas diena, bet svētdien ausīs ticības un cerības gaisma. Lieldienas!

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.