Grupas ”Dagamba” koncerts jau stundu pirms pusnakts lika skanēt Liepājas sirdij, kur pulcējās ļaudis.

Latviešu, krievu, lietuviešu, angļu un citas valodas skanēja visapkārt, kādam līdzi bija dzirkstošs dzēriens, daudziem kas karsts un sildošs termokrūzē. Bērni ratiņos un pičpaunās, pie rokas vecākiem, suņi pie saites un padusēs.

Ģimenes, draugi no ballītes trīsdesmito gadu tērpos, pāri no svinībām apkārtnes restorānos, silti saģērbušies, arī gaismiņām greznojušies bija svinētāji.

Daudzi nāca kājām,

ļaužu pilns ieradās svētku tramvajs un rosība centrā bija patiesi liela. Gaisotne bija priekpilna, īsta ballīte brīvdabā.

Arī salūta troksnis Liepājā bija dzirdams jau no pulksten vienpadsmitiem, tas pavadīja ļaudis, kas ieradās svētku norises vietā un baudīja čellistu priekšnesumus.

Pilsētas galvas Gunāra Ansiņa īso video uzrunu pirms gadumijas pārmāca petaržu sprādzieni, bet pēdējās sekundes pirms 2024. gada viss pūlis skaļi skaitīja kopā un tad jau liepājnieki apsveica cits citu, klausoties ”Odu Priekam” kā simbolisku atgādinājumu tam, ka Liepāja ar katru gadu ir aizvien tuvāk nemieram, ko sauc par ”Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2027” pasākumu programmu.

Neraugoties uz aicinājumu nešaut petardes, lai viss noritētu droši, netrūka uguņotāju amatieru, kas turpat ap Rožu laukumu pielaida uguni petardēm un vispār pilsētā salutētāju šogad bija daudz.

M. Ķempes ielā pēc pusnakts pa petaržu kastei bija ik pa pārdesmit metriem. Liepājas centrā pārdrošākos uguņotājus centās pieskatīt arī policisti.

”O! Tepat pagājušogad tikāmies!” sauc vīrietis pārim, kurš pievienojas ļaužu pulciņam pie Liepājas lielās egles.

Apskāvieni, šampanieša glāžu saskandināšana un laimes vēlējumi skan visapkārt pirmajās 2024. gada minūtēs Rožu laukumā,

kur liepājnieki tradicionāli sanākuši kopā gadumijā.

”Mieru! Visvairāk gribas mieru pasaulē!” saka liepājniece Zane Bluķe, kas ieradusies Rožu laukumā ar savu ģimeni.

Ir gadi, kad šurp visi nākuši sagaidīt Jauno gadu, tad, kad bērni bijuši mazi, palikuši mājās, bet nu atkal nākuši uz kopīgo svētku vietu. ”Tas tomēr ir īpaši,” saka Zane.

Desmitgadniece Ieva skaidri zina, ko viņa gaida no šī gada. ”Mazu sunīti,” viņa saka, viltīgi skatoties uz vecākiem un māsu, ar ko kopā atbraukusi sagaidīt Jaungadu.

”Katru gadu jau gribas, lai gads ir laimīgs, lai visi veseli un viss ir labi,

bet kāds tas gads ir, to tik beigās var redzēt,” savukārt noteic Aleksejs, kas atnācis uz Rožu laukumu ar sievu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.