Noskatīties, kā gandrīz 45 metrus garais vilcējs ar treileri, kura kopējais svars ir 384 tonnas, tiks cauri pagriezieniem, bija sanākuši ļoti daudzi liepājnieki.

Kravu pavadīja gan to pārraugošie speciālisti, gan Valsts policija, krustojumos apturot satiksmi.

Pulvera ielas apli kravas vedējs izbrauca “pret spalvu”, lai būtu taisnāks ceļš, tāpat no pilsētas izbrauca pa pretējo joslu.

Iekārtas ražotājs “Siemens” izvēlējās tās pārvešanai Liepājas kompāniju SIA “Ultima”.

Līdz šim smagākās no Liepājas pārvestās kravas bijušas ap 180 tonnām. Latvijā – 370 tonnas, arī šo kravu veda “Ultima”, pastāsta uzņēmuma pārstāve, šī projekta vadītāja Anna Manninena.

Visi iesaistītie šim pārvadājumam gatavojas gadu, kopā ar kompānijas un “Latvijas valsts ceļu” ceļu inženieriem tika izstrādāts maršruts, veikta risku analīze, pārbaudīts, lai tas būtu droši un slodzes nebūtu kritiskas ceļiem.

Kravu atveda kuģis ar saviem celtņiem, izkrāva piestātnē, to glabāja uz speciāliem paliktņiem. Uz tehnikas tā nedrīkst stāvēt, jo pārāk smaga.

Latvijā nav tehnikas, kas varētu vest šādas masas kravu, tā ieradās no Igaunijas.

“Tas ir 22 asu modulārais treileris. Tas ar hidrauliskām iekārtām izlīdzina svara spiedienu, 270 tonnas faktiski stāv uz astoņām asīm, bet svars izlīdzinās uz visām asīm,” pastāsta “Ultimas” pārstāve.

Pēc kravas pārvešanas veiks ceļu pārbaudi, vai nav nodarīta kāda skāde.

Portāls liepajniekiem.lv ievēroja, ka

Brīvostas un O. Kalpaka ielas krustojumā transportlīdzeklis pabojāja divas apmales.

Liepājas ostā strādā kompānijas, kas pārvadā lielgabarīta kravas, ir divsimt tehnikas vienības, kas spēj tādas vest.

“Šī ir pati smagākā, kāda bijusi, bet parāda to, ka liepājnieki, vairākas vietējās kompānijas, šajā reizē sadarbojoties, spēj tādu kravu apkalpot.

Tā kā Liepājā plāno būvēt atkrastes vēja parku būvniecības bāzi un no Liepājas ostas plānots vest arī komponentes tiem vēja parkiem, kurus plāno būvēt sauszemē, tad ļoti svarīgi, ka Liepājas kompānijas spēj šīs lielgabarīta komponentes piegādāt un transportēt,” uzsver U. Hmieļevskis.

Pamatakmeni sinhronā kompensatora ēkai Grobiņā ielika pirms pieciem mēnešiem, nu tā ir gatava un uzņem Latvijā pirmo šādu iekārtu.

Vēl šogad sinhronos kompensatorus nogādās Ventspilī un Augšdaugavas novada Līksnā.

2025 gadā Latvija, Lietuva un Igaunija varēs atteikties no Krievijas kontrolētā BRELL tīkla sinhronizācijas un pievienoties Eiropas tīklam.

“Tieši pirms diviem gadiem 22. maijā Latvija pārstāja pirkt elektrību no Krievijas.

Sinhronie kompensatori mums garantēs drošību, stabilitāti un neatkarību no ārējiem faktoriem,” saka K. Melnis.

Sinhronās kompensācijas stacijas būvē “Augstsprieguma tīkls” sadarbībā ar pilnsabiedrību “EM&SE Syncons”, ko veido Vācijas “Siemens Energy” un Latvijas SIA “Enersense”.

Katras sinhronā kompensatora stacijas jauda būs 100 megavoltampēri (MVA), un kopējās investīcijas būs 114 miljoni eiro (75% Eiropas Savienības līdzfinansējums).  

“Latvija ir brīva un neatkarīga valsts, un tādai ir jābūt arī tās energosistēmai,”

pauž “Augstsprieguma tīkla” valdes loceklis Gatis Junghāns.

Jau izbūvētas jaunas un rekonstruētas līnijas vairāk nekā 500 kilometru garumā.

“Siemens Energy” viceprezidents Ziemeļvalstīs un Baltijā Joahims Lāgerholms norāda, ka sadarbība projekta īstenošanā bijusi izcila un kompānija ir lepna būt daļa no tā.

“Sinhronajiem kompensatoriem Latvijā un kaimiņvalstīs ir vitāli svarīga loma Baltijas tīkla sinhronizēšanā ar Eiropu,” viņš uzsver.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.