Sarīkojums sākās ar mulsinošu brīdi, kad zālē slapstīgi ienāca divi vīri oranžos ieslodzījuma vietām raksturīgos tērpos un apmulsuši uzņēmās pasākuma vadību to divu vietā, par kuriem tika doti mājiens, ka viņi sasieti blakus telpā.

Par laimi kārtībsargi viņos atpazina Liepājas teātra aktierus Armandu Kaušeli un Kasparu Kārkliņu, tāpēc nebija jāķer pie jostas, bet varēja izbaudīt svētkus kā “nopietna publika nenopietnā mērcē”, pēc aktieru dotās definīcijas.

Kopā ar aktieriem klātesošie nodziedāja Liepājas himnu “Pilsētā, kurā piedzimt vējš”.

“Mani mīļie, jaukie un vislabākie kolēģi!” – padotos uzrunāja LPP priekšnieks Uldis Novickis un teica paldies par darbu.

Viņš atgādināja par to, ko saka, kārtībsargiem stājoties darbā, – ka šeit nav kino romantikas un pasaku ar labajiem varoņiem, bet nelabvēlīgas un bīstamas situācijas.

“Izsaukumā mūs neviens nesagaidīs ar puķēm un saldējumu. Reti kurš pārkāpējs izrādīs sapratni un nožēlu, drīzāk otrādi – melos, pretosies, nepiekritīs, draudēs.

Mūsu darbā paldies policistam pateiks varbūt vienā gadījumā no piecdesmit,”

priekšnieks iezīmēja darba ikdienu.

Taču ikviens paldies atsverot visus policistiem veltītos nepamatotos komentārus soctīklos un sūdzības. 

U. Novickis solīja, ka LPP turpinās savu darbu tā, kā nosaka likums, un latiņu zemāk neļaus nolaist neapzinīgā sabiedrības daļa.

“Labi, ka cilvēki, kuri cieš no vardarbības, ir sākuši zvanīt mums biežāk, tādā veidā sevi pasargājot. Ja atceramies agrākus laikus, tad par vardarbību ģimenē daudz nerunāja, cilvēki klusēja un cieta. Mēs esam nost no politiskajām peripetijām un darām savu darbu.

Neskatoties uz dažādu konvenciju esamību vai neesamību, mēs nepieļaujam vardarbību ne pret cilvēkiem, ne dzīvniekiem, ne pilsētas īpašumu,”

viņš uzsvēra. 

LPP priekšnieks minēja, ka pilsēta attīstās, tuvākajā nākotnē šeit plānoti vērienīgi kultūras un sporta pasākumi, kur neiztikt bez kārtībsargu līdzdalības.

“Ceru, ka vismaz daļēji, ja ne pilnībā mums izdosies uzlabot vizuālo izskatu, nomainot līdzšinējos formastērpus uz modernākiem.

Turpināsim pakāpeniski atjaunot autoparku, uzlabot darba apstākļus,” viņš pauda.

Nepieciešams nostiprināt personālsastāvu, jo ir skumji, kad labi sagatavoti un perspektīvi darbinieki dodas strādāt citās tiesībsargājošās struktūrās vai bruņotajos spēkos. 

Apsveikt LPP bija ieradies Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš un viņa vietnieks Jānis Džeriņš.

Pašvaldības vadītājs atklāja, ka tikko pabeigtajā ikgadējā liepājnieku socioloģiskajā aptaujā par pilsētu 81 procents iedzīvotāju pauduši, ka Liepāja ir droša.

“Salīdzinot ar 2024. gadu, kāpums ir par 15 procentiem, tas ir ļoti daudz.

Tāpēc es domāju, ka liepājnieki ne tikai dusmojas uz jums, kad redz dzeltenu papīru auto logā, bet arī jūt lielu drošību,”

viņš teica.

Konkrētus skaitļus G. Ansiņš nesauca, bet atzīmēja, ka šā gada budžeta grozījumos dome novirzīs finansējumu LPP telpu remontam Jelgavas ielā, un nākamā gada budžetā atalgojums būs viena no prioritātēm. 

Viesu vidū bija pārstāvji no Valsts policijas, Zemessardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un citi, un visi teica LLP paldies par sadarbību un palīdzību. 

Daudzi LPP darbinieki saņēma atzinības, apbalvojumus un paaugstinājumu amatā.

Ar Atzinības krustu apbalvota inspektore Inga Freiberga, kura strādā LPP 15 gadus, pašlaik Nepilngadīgo lietu nodaļā.

“Gandarījums ir par padarīto darbu, audzinot jauniešus un redzot panākto rezultātu. Tas man dod spēku, enerģiju un prieku turpināt darbu,” viņa teica.

Kad piedāvāja iet strādāt policiju, viņa teikusi nē, jo neesot tā, kas mācīsies likumdošanu. “Rezultātā tomēr piekritu un, tad, kad sāku strādāt, vēl nesapratu, kur esmu, tomēr iemīlēju šo darbu.

Nāku šurp ar smaidu un lepnumu, atdodu visu sirdi, dvēseli un spēku šim darbam,”

atzina I. Freiberga.

Vecākais kārtībnieks Miervaldis Apškalns saņēma nozīmi par 30 gadu izdienu. Atnācis uz LLP, kad tā strādāja jau piecus gadus.

“Padomju laikā biju “družiņņkos (brīvprātīgie kārtības sargi – liepajniekiem.lv). Bet īstenībā mani znots ievilka, viņš bija policists. Šeit vajadzēja autovadītāju,” viņš pastāstīja.

Kas noturējis dienestā LPP tik ilgus gadus? “Neesmu no staigātājiem šī man ir otrā darbavieta,” teica M. Apškalns, “pirmā bija zvejnieku kolhozā “Boļševiks”.” 

Pēc viņa teiktā, pašvaldības policija šo gadu laikā kardināli mainījusies gan tehniskajā, gan profesionalitātes ziņā ļoti progresējusi.

“Arī sabiedrība mainījusies. Kļuvusi ērcīgāka. Kādreiz bija pielaidīgāka, bet tagad sūdzas un zina savas tiesības. Pienākumus gan ne vienmēr zina,”

teica vecākais kārtībnieks.

Par to, kur smeļas pacietību, viņš atbildēja, ka tā ietverta vārdā Miervaldis.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.