Gadiem ejot, uzplečus rotās arvien vairāk joslu, tādējādi vēstot, kurš mācību gads izglītības iestādē rit.

Uzpleču pasniegšanas ceremonija kļuvusi par vienu no LJK tradīcijām, un šogad tā notika piekto reizi, bet pirmo – uz peldlīdzekļa klāja.

Koledžas direktors Jānis Džeriņš pastāstīja, ka sākotnēji bijusi iecere organizēt iesvētības pirms divām nedēļām, bet tam patraucējuši laikapstākļi.

“Burinieks no Rīgas nevarēja atnākt līdz Liepājai. Divas nedēļas praktiski bāzējās Rojā, gaidot labvēlīgākus laikapstākļus.”

Ideja pieder kuģa kapteinim Anatolijam Molokanovam.

“Man tā likās fantastiska, un nolēmām to realizēt,” teic J. Džeriņš.

Diena bija kā radīta izbraucienam pa ostu – vēja nav, grādi ap plus 10.

Lai būtu klātesoši, daži audzēkņu vecāki bija noīrējuši jahtu “Discovery”, kas sekoja “Libavai”, tādējādi nelaižot garām zīmīgo notikumu.

Kuģis “Libava” ar LJK audzēkņiem devās trīs izbraucienos.

Portāls bija līdzbraucējos pirmajā – kopā ar topošajiem mehāniķiem, kas mācības uzsākuši kopskaitā 27.

Inženiertehniskās nodaļas vadītāja Marina Treguba pastāstīja, ka neesot bijis tāda brīža, kad zēni negribētu kļūt par jūrniekiem, interese nemazinās.

“Tikai jāizvēlas – par kapteini vai vecāko mehāniķi.”

Visbiežāk uz Jūrniecības koledžu atnākot jaunieši, kuriem tēvs vai vectēvs ir jūrnieks, vai kāds draugs.

Runājot par mehāniķiem, M. Treguba atzīst, ka profesija ir sarežģīta un grūtības saistītas ne tikai ar mācībām, bet arī psiholoģiju, jo pusgads jāpavada reisā, un ne katrs to varot izturēt.

Buriniekam “Libava” izejot no ostas teritorijas, arī notika svinīgā uzpleču pasniegšanas ceremonija. Vispirms audzēkņi visi kopā deva svinīgo solījumu jūrai.

To lasīt skaļi bija izvēlēts priekšzīmīgākais audzēknis Mārcis Skeris, kam pēc tam arī pirmajam LJK direktors pasniedza uzplečus.

Mārcis nāk no Saldus un pēc ceremonijas atzina, ka neesot varējis iedomāties, ka būs tik forši. Šis notikums paliks atmiņā vēl ilgi.

“Man opis ir jūrnieks un daudzi citi radi.

Kad mācījos 7. klasē, jau zināju, ka izvēlēšos šo profesiju. Man ļoti patīk remontēt, skrūvēt, tādēļ arī iestājos mehāniķos.”

Kursabiedrs Markuss Kinčs no Saldus novada nokļuvis Liepājā nejauši.

“Pēc 9. klases vajadzēja atrast skolu, un mans paziņa, kas šeit mācās 4. kursā, pierunāja mani iestāties. Izvēlējos par mehāniķi, jo mans tēvs ir lauksaimnieks un daudz ko man iemācījis, darbošanās ar instrumentiem man nav sveša. Pirmais mēnesis skolā bijis pagrūts, bet otrais jau paskrējis ātri.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.