Līdz ar jaunā katastrofu pārvaldības centra uzcelšanu Pulvera ielā 18 viņiem vairs nav jāmazgā automašīnas 20 grādu salā un pēc tam jācīnās ar aizsalušiem nodalījumiem.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki šurp pārcēlās jau decembrī. 11. februārī notika katastrofu pārvaldības centra svinīga atklāšana.

“Jūs, glābēji, to esat pelnījuši,”

iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis teica par jaunajām darba telpām un atbilstošu modernu aprīkojumu.

Novēlot vairāk brīva laika un mazāk izsaukumu, ministrs uzdāvināja ugunsdzēsējiem šaha galdiņu ar figūrām.

Jaunais katastrofu pārvaldības centrs ir jau 15. Latvijā, kur glābēji ieguvuši sev jaunas mājas, teica VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis.

Kopš 2023. gada, kad notika aptauja par dienestā strādājošo apmierinātību ar darba vidi, šis rādītājs no 52 procentiem pagājušajā gadā ir audzis līdz 70 procentiem.

Vērtējums aprīkojumam palielinājies no 45 uz 60 procentiem. Apmierinātība ar transportlīdzekļiem pieaugusi no 59 uz 67 procentiem.

“Es ceru, ka tas viss turpināsies, jo vēl ir citi katastrofu pārvaldīšanas centri, ko gribas atjaunot,”

viņš atzīmēja.

Arī Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš uzsvēra – lai pilsēta un reģions būtu stiprāki, ir jāsper nākamais kopīgais solis ar Iekšlietu ministriju – modernizēt Liepājas 1. daļu.

“Tā šobrīd palikusi tādā pabērna lomā,”

viņš atgādināja.

Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) direktora pienākumu izpildītājs Guntis Ratnieks uzsvēra, ka Kurzeme “rullē”, jo šajā pašā dienā durvis vēra katastrofu pārvaldīšanas centrs Alsungā, tāds tapis arī Talsos, bet vasarā būs Kuldīgā.

Jauno ēku iesvētīja VUGD virskapelāns majors Ilmārs Rubenis.

Simboliskā sarkanā lentīte šoreiz bija nostiepta vienās no sešām garāžas durvīm, un pēc tās pārgriešanas ugunsdzēsēju glābēju automašīna ar sirēnām un bākugunīm svinīgi veica pirmo braucienu ārā.

Būvfirmas “UPB” pārstāvis Kaspars Rožkalns atklāja, ka viņa vectētiņš bijis ugunsdzēsējs.

“Tāpēc arī mājās bija spiediens, lai viss notiktu laikā un budžetā un televīzijā nerādītu nekādus skandālus,”

viņš pastāstīja.

“Būtiskākie ir divi faktori,” ieguvumus jaunajās telpās vērtēja Liepājas 2. daļas komandieris majors Edgars Vējš.

“Viens ir garāža autoparkam. Otrs – mikroklimats.

Mēs dežurējam 24 stundas, cilvēki šeit pavada ceturto daļu gada, un tās ir viņu otrās mājas.”

Vecajā daļā trūka ventilācijas, gaiss bija sasmacis, pa vecajiem logiem ziemā pūta vējš.

Jaunajā mājā ir atsevišķa ģērbtuve, kur darbinieki atstāj savas virsdrēbes, un atsevišķa ģērbtuve, kur glabājas aizsargtērpi. Vecajā daļā cilvēki ģērbās turpat garāžā.

Viņš uzsvēra, cik svarīga ir automazgātava siltās telpās.

“Mēs mazgājām tehniku laukā. Aukstumā uzreiz sasalst, un tad automašīna garāžā trīs stundas kusa vaļā,”

viņš pastāstīja.

Divu gadu laikā daļa saņēmusi trīs jaunas autocisternas un automašīnu “Mercedes Unimog”, kas paredzēta kūlas un meža ugunsgrēku dzēšanai, kā arī laivu un glābšanas automobili.

ES Atveseļošanas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsts kopumā ļauj Latvijā izbūvēt vismaz 19 katastrofu pārvaldības centrus.

Līdztekus ERAF piesaiste ļāvusi veikt vērienīgāko tehnikas parka atjaunošanu VUGD vēsturē.

Līdz 2026. gada beigām Latvijā tiks iegādāti 390 specializētie ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļi un to aprīkojuma vienības.

Uzziņai

Katastrofu pārvaldības centrs Liepājā

• Ikdienā strādā 12 cilvēki, kopā štats ir 67.
• Ēkā atrodas Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centra Kurzemes psiholoģiskā atbalsta nodaļa.
• Būvniecība uzsākta 2024. gada novembrī, ēku savā pārvaldībā NVA pārņēma 2025. gada oktobrī.
• Būvdarbus veica AS “UPB”.
• Projekta kopējās izmaksas – 3,56 miljoni eiro, no kuriem ES Atveseļošanas fonda finansējums 2,89 miljoni eiro, valsts budžeta finansējums 670 tūkstoši eiro. Ēkas kopējā platība ir 1105,3 kvadrātmetri.

Avots: VUGD