Piektdiena, 25. septembris Rauls, Rodrigo
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Foto un video: Zemessardze – kārtīga latvieša pienākums

Ar Latvijas karogiem rotātu militāro transportlīdzekļu kolonna šodien izbrauca cauri Liepājai un nostājās Zivju ielā pie Rožu laukuma. Līdz pat sešiem vakarā Zemessardzes 44. kājnieku bataljons savas dibināšanas 35. gadadienā gaidīs ciemos interesentus, kuriem izstāstīs par tehniku un ieročiem, ļaus izmēģināt ekipējumu un pat vadīt dronu simulatorā.

25.09.2026 15:59

liepajniekiem.lv

Karogu braucienu noslēdza bruņutransportieris “PATRIA”, un par to cilvēki izrāda lielu interesi. Tajā var iekāpt un visu apskatīt, kā arī zemessargi labprāt atbild uz jautājumiem.

Gan liepājnieki, gan tūristi tuvāk apskata arī sešriteņu kvadriciklus “Bombardier” un militārie taktiskos transportlīdzekļus “Polaris”. 

“Tie visi ir velkošie riteņi!” kvadriciklus apbrīno Leons Bernatovičs.

“Tie var braukt pa purvu. Tehnika baigā, ļoti gājusi uz priekšu!”

Viņš visu mūžu strādājis par šoferi, tostarp padomju armijā un atzīst, ka tos transportlīdzekļus, ar kuriem reiz braucis, ar šeit redzamajiem nevar salīdzināt.

“Paskatījos tās automašīnas. Visa iekša kā vieglajiem auto iztapsēta, par cilvēkiem ir domāts. Es ar šo lepojos,” viņš norāda uz “PATRIA”, tas ir Latvijas ražojums.

Zinošais seniors stāsta, ka šī lieliskā tehnika ir tā, ko rāda sabiedrībai, bet vēl jau ir tehnika, kuru neizrāda, un tā tam jābūt.

L. Bernatovičs tāpat lepojas ar savu mazdēlu, kurš tikko pabeidzis valsts aizsardzības dienestu Ādažos.

“Viņš man pastāstīja, ka tagad armijā ar zaldātiem cilvēciski apietas.

Neko nenožēlo, dabūjis labu fizisko sagatavotību. Prasīju, kā ar ēšanu bija. Augstākā labuma! Zviedru galds, ej un ņem, cik gribi,” pastāsta vectēvs.

Tieši bataljona dzimšanas dienā zvērestu nodeva trīs jaunie zemessargi. Viens no viņiem ir Liepājas Leļļu teātra aktieris Pēteris Lapiņš.

Viņš skaidro, ka jaunāks jau nepaliekot un tagad beidzot noķēris momentu, kad var piepildīt Latvijas valsts patriota pienākumu.

“Vēlme būt Zemessardzē bijusi kopš bērnības, bet līdz šim nebiju saņēmies. Nu sasniegts ir vecums, kurā ir jau ģimene, trīs bērni, tāpat iespaido politiskā situācija pasaulē. Tā ir liela motivācija saņemties un beidzot izdarīt to, lai X stundā zinātu, ko darīt, kā reaģēt, kā aizstāvēt savus tuvos, mīļos.

Ir jāsakož zobi un jāizdara. Uzskatu, ka tas ir ikviens kārtīga latvieša pienākums,”

viņš atzīst.

Nododot zvērestu, bijis mazliet sabijies, vai pareizi nostāvēs, vai pareizo kāju pievilks klāt, bet viss bijis labi.

“Zālē varēja just, ka skatās ar laipnām sejām, un tas bija ļoti patīkami un atbruņojoši tajā brīdī,” atklāj P. Lapiņš.

Lielākās grūtības varētu būt fiziskie vingrinājumi. Jau vairākus gadus viņš aktīvi skrien, tāpēc ir pārliecināts, ka tas atvieglo šobrīd iestāties Zemessardzē.

“Ja mēģinātu pirms diviem gadiem, iespējams, nevarētu kilometru noskriet,”

viņš atzīstas.

Lielajā teltī gan bērni, gan jaunieši, gan pieaugušie vēlas izmēģināt, ko tad dara zemessargi. Arī 17 gadus vecais Miks uzlaiko somu.

Zemessargi stāsta, ka nesamo svars sākas no desmit kilogramiem un uz augšu, tas atkarīgs no uzdevuma un tā, ko paņem līdzi. Plus klāt uzkabe, bruņuplāksnes, munīcija, ierocis, rācijas soma un reizēm vēl drons.

Tā kopā viss ekipējums var sasniegt arī 50 kilogramus.

“Tādas interesantas sajūtas, ir ko turēt uz muguras,” dalās Miks.

“Tādam, kas nenodarbojas ar sportu, būtu bišku ko pasvīst.”

Jaunietis ir apsvēris domu iestāties Jaunsardzē un varbūt to izdarīs. Valsts aizsardzības dienests viņu nebiedē, Miks esot tam gatavs.

Zemessardzes 44. kājnieku bataljona komandieris Rinats Ažēns pauž, ka kopumā svētku izjūtas ļoti labas.

“Pats esmu Zemessardzē kā profesionālā dienesta karavīrs no 2000. gada. Ir jūtams progress un izmaiņas. Kopumā viss iet pareizā virzienā,” viņš stāsta portālam liepajniekiem.lv.

Ekipējuma ziņā Zemessardze ir ļoti progresējusi, un esošo situāciju viņš nosauc par “karavīra sapni pagātnē”, tāpat nākuši klāt moderni ieroči.

“Ejam uz priekšu, kļūstam spēcīgāki,”

saka komandieris.

Viņš norāda, ka liels cilvēku pieplūdums bija 2022. gadā, kad pievienojās ap simt cilvēku.

“Interese krītas, tas droši vien saistīts ar to, ka cilvēki piekusuši no kara. Ja salīdzina ar pārējiem gadiem, interese ir stabila, katru gadu pievienojas ap 30 zemessargu,” pastāsta R. Ažēns.

Vairāki pasākuma apmeklētāji šaubās par pievienošanos Zemessardzei, sak, ko tad es tur 50 gados darīšu.

Bataljona komandieris uzsver – no vecuma nav jābaidās: “Galvenais ir vēlme un spējas, vecums nav būtisks faktors. Protams, gribētos, lai vairāk iesaistās spēcīgi, aktīvi jaunieši.

Bet vecums ir tikai galvā.”

Zemessardzes 44. kājnieku bataljons dibināts 1991. gada 25. septembrī.

Video: Linda Kilevica
Video: Linda Kilevica
Video: Linda Kilevica
Video: Linda Kilevica
Video: Linda Kilevica
Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz