Ezerkrasta iedzīvotāja stāsta, ka pa ēku dauzoties dažāda vecuma bērni, arī diezgan mazi knauķi. Lai arī iedzīvotāji no kaimiņu mājām viņus regulāri sabarot, dauzoņas nav mitējušies.

Sieviete pauž bažas, ka šādas bērnu izklaides var beigties bēdīgi. “Ja nu kāds nokrīt?” viņa saka.

Portāls liepajniekiem.lv īpašumu apskata ceturtdien ap pusdienas laiku. Tobrīd ēkas tuvumā nevienu bērneli nemana, vien kāds zēns, kurš dodas no veikala uz mājām, apstiprina, ka bērni šo vietu tiešām iecienījuši.

“Viņi tur kāpj un kaut ko sit,” klāsta puika, vairākkārt piebilstot, ka pats uz šo namu spēlēties nenākot. 

Portāls pārliecinājās, ka ēkas durvis ir aizslēgtas, arī ieeja pagrabstāvā noslēgta, bet logiem pirmā stāva līmenī piestiprinātas metāla restes.

Taču pagalma pusē pie ēkas fasādes ir metāla kāpnes, kas ved līdz pat augšstāvam, un acīmredzot trepes ir tās, kas bērnus un jauniešus uz šejieni vilina.

Kāpņu tuvumā ēkai izdauzītas vairākas logu rūtis, un sētas puses jumtiņu, uz kura var uzrāpties bez pūlēm, stikla lauskas klāj bagātīgā slānī.

Kāds liepājnieks portālam zināja teikt, ka ne reizi vien bijuši mēģinājumi šajā īpašumā arī iekļūt.

Liepājas pašvaldības policija jūlijā mobilajā lietotnē “Liepājas pilsēta” uz minēto adresi saņēmusi trīs izsaukumus, taču ēkas pārbaudē bērni tur neesot pieķerti.

“Vēlamies vērst uzmanību, ka

saistībā ar jauniešu uzturēšanos privātīpašumos liela nozīme ir vecākiem, respektīvi, viņiem jāmāca saviem bērniem, ka svešos īpašumos iet nedrīkst!”

norāda Liepājas pašvaldības policijas pārstāve Elva Lubāne.

Viņa arī skaidro, ka pašvaldības policija īsti nevarot uzdot īpašniekam novērst nepiederošu personu iekļūšanu privātīpašumā.

“Mēs varam aicināt to darīt, taču to, vai tiks uzstādīts žogs, pieliktas restes logiem u.c., tāpat lems pats īpašnieks, balstoties uz savām iespējām un vēlmēm. Tas ir privātīpašums, un tajos nepiederošām personām uzturēties ir aizliegts arī gadījumos, ja ēka ir labākā stāvoklī.”

Ēka ekspluatācijā nodota 1990. gadā. Savulaik tajā darbojās bijušās namu pārvaldes “Vecliepāja” filiāle un Liepājas Sabiedrisko pakalpojumu regulators.

Pirms vairākiem gadiem Liepājas pašvaldība rīkoja šīs biroja ēkas izsoli. Kopš 2020. gada ēka ir kopīpašums – tā pieder diviem uzņēmumiem.

2021. gada nogalē būvvaldē saņemts pieteikums par biroju ēkas vienkāršoto atjaunošanu, taču nama renovācijas iecere līdz galam nav īstenota, un nu jau kādu laiku celtnei M. Ķempes ielā 16a atkal meklē pircēju.

Sludinājumu vietnē ss.lv lasāms, ka tās pārdošanas cena ir 109 000 eiro. Iepriekš šo ēku tirgojuši par 125 000 eiro.

Īpašumu iespējams izmantot kā biroju ēku vai pārveidot par dzīvojamo fondu, teikts sludinājumā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.