Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Pakalpojuma sniedzēja “Bolt” lietotnē ierobežojumu zonas un stāvvietu vietas būs ievadītas un sāks darboties no 28. aprīļa.
Bezatbildīgajiem ierobežos piekļuvi
“Esam vienojušies ar Liepājas pašvaldību par pārejas perioda piešķiršanu, lai mēs varētu pielāgot stāvvietas un veiksmīgi integrēt jaunos nosacījumus,” stāsta “Bolt” vecākais operāciju vadītājs Latvijā Ronalds Ābols.
Skrejriteņu ātrums ierobežots līdz 20 km/h, bet vietās, kur gājēju kustība intensīva, – 10 km/h.
Neatļauti novietoti transportlīdzekļi operatoram jāpārvieto divu stundu laikā no paziņošanas brīža.
Pie Jūrmalas parka sastaptais futbolists Rūdolfs Meļķis ar nomas skrejriteni pašlaik brauc biežāk nekā iepriekš, lai paspētu visu izdarīt.
“Kaut kas ir padzirdēts par jauniem noteikumiem, arī par drošību esmu dzirdējis,” saka puisis.
Viņš zina, ka jābūt vismaz velosipēda vadītāja tiesībām, jo policisti pārbaudot.
R. Meļķis arī līdz šim ņēmis vērā, ka elektroskrejritenis jānovieto tā, lai tas citiem netraucē.
“Es pēc tā arī vados, kā aplikācijā norādīts, kuros punktos liek, piemēram, pie Gulbju dīķa vai šeit, pie parka,” stāsta jaunietis.
Diemžēl ne visi raduši braucamrīkus novietot kārtīgi. Tikko braucis pa Uliha ielu, un viens bolts nolikts šķērsām gājēju pārejai. Arī pie skolām jaunieši neievērojot sarkanās zonas, “nomet un dodas tālāk”.
“Bolt” skrejritenis ir aprīkots ar GPS sistēmu, tāpēc operators zina, kur atrodas katrs uz ielas esošais skrejritenis, un var pārbaudīt informāciju gan par personu, kas to vada, gan par ātrumu, ar kādu skrejritenis pārvietojas.
“Lai nodrošinātu skrejriteņu laicīgu pārvietošanu, esam novirzījuši atsevišķus resursus proaktīvai skrejriteņu novietošanas zonu apsekošanai.
Tāpat esam “Bolt” mobilajā lietotnē izstrādājuši funkciju “Park Assist”, kas vairākas reizes dienā seko līdzi skrejriteņu pareizai novietošanai ar mākslīgā intelekta palīdzību. Šī sistēma reālajā laikā pārliecinās, ka skrejritenis neaizšķērso ietves, velosipēdu celiņus, ēku ieejas,” viņš norāda.
Lietotājs var uzsākt braucienu arī ar neatbilstošā zonā novietotu skrejriteni. Tā priekšrocība – braucamrīks tiek pārvietots.
R. Ābols vēstī, ka kontrolēt lietotājus palīdz ieviestais pārgalvīgas braukšanas rādītājs.
Pateicoties sensoriem, operators var noteikt braukšanu divatā, strauju bremzēšanu, izslīdēšanu, sadursmi, kā arī skrejriteņa novietošanu aizlieguma zonā.
Ja lietotāja rādītājs ir negatīvs, viņš vispirms saņem paziņojumu lietotnē kopā ar izglītojošu informāciju par to, kā uzlabot savu braukšanas kultūru.
Savukārt tiem, kuri turpina izmantot skrejriteni bezatbildīgi, var tikt ierobežota piekļuve.
Šāds rādītājs tiek mērīts visiem “Bolt” skrejriteņu lietotājiem, kas ir veikuši vismaz piecus braucienus.
“Katru situāciju izskatām individuāli,” uzsver R. Ābols, “jo ne vienmēr vainīgs ir pēdējais lietotājs – diemžēl nereti saskaramies ar gadījumiem, kad garāmgājēji skrejriteni apzināti novieto nepiemērotā vietā un traucē citiem satiksmes dalībniekiem.”
Aculiecinieki aicināti informēt “Bolt”, ja tiek manīti rupji noteikumu pārkāpumi.
Neskaidrību un pārejas posms
Noteikumu izpildi uzraudzīs Liepājas pašvaldības policija (LPP). “Vēl ir daudz neskaidrību un esam procesā, kā vispareizāk un visefektīvāk izdarīt,” uz jautājumu, kā kontrolēs noteikumu ievērošanu un sodīs pārkāpējus, atbild LPP pārstāve Elva Lubāne.
“Protams,
reaģēsim uz izsaukumiem par to, ka nomestie skrejriteņi cilvēkiem traucē, un patrulēšanas maršrutos skatīsimies, kur tie novietoti.”
Taču vismaz pagaidām pašiem lietotājiem pārkāpējiem kārtībsargi nevar piemērot sodu, līdz ar to nav īsti skaidrs, kā uzlabot situāciju. Var tikai ziņot pakalpojuma sniedzējam “Bolt” un sodīt to.
Jaunos saistošos noteikumus sāka veidot pirms vairākiem mēnešiem, nodeva publiskajai apspriešanai, pēc tam tie izgāja apstiprināšanas procesu Liepājas domē. Kāpēc neskaidrības nav atrisinātas?
Sadarbība ir bijusi, LPP esot skaidrs, kas jādara un kā jādara, norāda E. Lubāne, bet “apstājamies pie tā, ka sods īsti nesanāk”, jo kārtībsargi nezina, kas braucamrīku pametis neatļautā vietā vai novietojis aplam.
Arī tad, ja pieķer lietotāju pārkāpuma brīdī, policisti viņam var tikai aizrādīt.
Tā gluži nav, ka LLP ir tikai ziņotāja funkcija, saka Liepājas domes Ekonomikas un stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs Arnis Vītols.
Kārtībsargi nevar nosodīt lietotāju, taču var sastādīt administratīvo aktu pakalpojuma sniedzējam, kuram ir jākontrolē, kas brauc un kur novieto skrejriteni.
Noteikumi stājušies spēkā, taču līdz pirmdienai lietotājs pat nevarēs redzēt, kur ir skrejriteņu atstāšanas vietas. Kāpēc visu nevar sākt vienā datumā?
“Visiem noteikumiem ir kaut kāds pārejas posms, nevis uzreiz nocērt kā ar nazi,” skaidro A. Vītols. “Šīs dažas dienas nevienu nesodīs.”
“Ejam uz to, lai pakalpojuma sniedzējs radinātu lietotājus nolikt skrejriteņus pareizi. Nebūs tā, ka visi vienā dienā mācēs smuki novietot.
Pieļauju, ka šī vasara būs izmēģinājuma vai pierīvēšanās laiks, tā nebūs, ka uzreiz viss būs perfekti. Bet ar kaut ko ir jāsāk,” viņš pauž.
Elektroskrejriteņu vadītāju kontrole LPP nav nekas jauns, uzsver E. Lubāne, arī izsaukumu par to, ka braucamrīki traucē uz ietvēm, jau iepriekš bijis daudz.
“Tagad rīcība būs konkrētāka, jo zinām procedūru, kā informācija jānodod “Bolt”,” viņa stāsta.
Uzziņai
Kā ziņot par pārkāpumu?
Iedzīvotāji par pārkāpumiem aicināti ziņot mobilajā lietotnē “Liepājas pilsēta”, izvēloties sadaļu “Saziņa ar pašvaldības policiju”.
Tādējādi informācija pie policijas nonāks nepastarpināti un būs iespēja operatīvāk reaģēt.