E. Rinkēvičs pastāstīja, ka sēdē pārrunāti vairāki jautājumi. “Bija produktīva saruna ar Liepājas domes priekšsēdētāju Ansiņa kungu. Man jāuzsaka tiešām ļoti labā, pozitīvā aizsardzības resora, bruņoto spēku un Jūras spēku sadarbība ar pašvaldību, attīstot un modernizējot gan kopējo ostas infrastruktūru, gan arī to, kas nepieciešams bruņotajiem spēkiem,” viņš teica.

Padomes sēdē pārrunāta arī NATO spēku mērķu īstenošana, pretmobilitātes pasākumi austrumu robežas stiprināšanai.

“Uzklausījām NBS komandiera un vadības ziņojumu par riskiem, par dažāda veida potenciālajiem riskiem, apdraudējuma scenārijiem, kādi varētu būt no pretinieka austrumu robežā, un to, kas bruņoto spēku ieskatā būtu nepieciešams, lai šos riskus mazinātu.

Pilnībā novērst, protams, nevar neko, bet ir jābūt maksimāli sagatavotiem, lai gadījumā, ja notiek pēkšņs iebrukums vai hibrīdoperācija, mēs būtu maksimāli sagatavoti,”

pauda Valsts prezidents.

Jautājums par dzelzceļa sliežu savienojumu ar Krieviju un Baltkrieviju likvidēšanu pašlaik nav lemšanas, bet izvērtēšanas fāzē, uzsvēra E. Rinkēvičs.

Padomē vienojās, ka būs detalizētāks izvērtējums par laika rāmi un nepieciešamajiem resursiem un darbiem, lai šos riskus mazinātu.

“Šī informācija sagatavojama līdz nākamā gada sākumam, bet

paralēli notiek valdības uzdotais darbs ar citām ministrijām, lai vērtētu ekonomiskos, sociālos un citus aspektus,”

viņš teica.

Jautājums noteikti jāpārrunā ar Lietuvas un Igaunijas bruņotajiem spēkiem, jo mēs esam viens reģions.

A. Sprūds uzsvēra, ka nākamā gada valsts budžetā aizsardzībai tiks veltīti 4,9 procenti un 2027. gadā sasniegsim piecus procentus.

“Tas mums ļauj nodrošināt spēju ieviešanu, bet vienlaikus uzdevumi ir daudzskaitlīgi un jānodrošina jau šodien,”

viņš teica.

Liepājā izvērtēta Jūras spēku attīstība, jo aizsardzības nozare saskata izaicinājumus Baltijas jūrā saistībā ar incidentiem, uz kuriem Jūras spēki reaģējuši kopā ar sabiedrotajiem.

“Jūras spēku attīstība ir būtiska mūsu aizmugures operācijām, aizmugures drošībai, arī sabiedroto ienākšanai un pārapgādei, citu operāciju nodrošināšanai,” atzīmēja K. Pudāns.

Tas prasa lielus resursus, tāpēc nepieciešama padziļināta analīze par uzdevumiem, skatoties astoņu sabiedroto NATO valstu ietvarā ap Baltijas jūru, lai izšķirtos par attīstības virzieniem.

Viņš var apliecināt, ka mūsu bruņotie spēki savus mērķus īstenos un var būt arī par paraugu citām valstīm.