liepajniekiem.lv
Šajā apkaimē dzīvo ap seši procenti Liepājas iedzīvotāju, tie ir 4427 cilvēki, vairums darbspējīgā vecumā.
G. Ansiņš uzsvēra, ka no būvvaldes uzzinājis, ka šeit arvien apstiprinot jaunus būvprojektus, tātad rajons pārtop par vietu, kur cilvēki grib apmesties uz dzīvi.
“Mēs slīkstam”
Zaļās birzs bibliotēkai notiek tehniskās dokumentācijas izstrāde, jo ēka sen prasa pēc remonta un apstākļu uzlabošanas.
Bibliotēkas pārstāve Sanita Stepena pauda, ka projekta izstrādātājs “darbiņus visu laiku pārceļ un pārceļ”, un jautāja, kad varot gaidīt reālu remontu.
“Bibliotēka ir ne tikai grāmatu apmaiņas vieta, bet arī vieta, kur satikties Zaļās birzs iedzīvotājiem,”
viņa uzsvēra.
Bibliotēkā jābūt vides pieejamībai, taču ietves pie ēkas gala ir tik briesmīgā stāvoklī, ka cilvēks ratiņkrēslā tai pat nevar piekļūt, tāpat pa tiem rakumiem normāli nevar paiet neviens.
Bibliotēkas kritiskā stāvokļa dēļ bijis nepieciešams izstrādāt tehnisko dokumentāciju, jo bez tās neko nevarēja atrisināt, skaidroja G. Ansiņš. Tās izstrādei šā gada budžetā iezīmēti 14 tūkstoši eiro.
Ēkas apkārtnes bēdīgo stāvokli viņš apskatījis, bet vispirms esot jātiek skaidrībā par teritorijas īpašniekiem.
S. Stepena norādīja, ka tehniskās dokumentācijas izstrādātājs neņemot vērā un nepildot noteiktajā termiņā Liepājas Komunālās pārvaldes ieteiktos labojumus, turklāt, laikam ritot, arī cenas aug. Piemēram, pacēlāja izbūve padārdzinājusies jau par 2000 eiro.
Izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš atzīmēja, ka arī pašvaldība dažkārt vēloties citu projektētāju, taču, ja firma vinnējusi konkursā, tad ar to arī jāstrādā.
“Cenu nosaka tas, kurš uzvar iepirkumā,”
viņš atgādināja, taču izteica pieļāvumu, ka tad, ja pasūtītājs negrib turpināt darbu, varbūt līgums jālauž.
Zaļās birzs iedzīvotājus apgrūtina bankomāta trūkums. Tuvākais ir slimnīcā, kur nav pieejams visu laiku, un Karostā, “Laumas” rajonā. Vislabāk būtu to ierīkot pie “Cukuriņa”, kur ir vislielākais veikals.
G. Ansiņš problēmu saprotot, taču pašvaldība nevar ierīkot bankomātu, tikai aicināt bankas sniegt pakalpojumu.
“Mēs slīkstam,”
teica Kazdangas ielas iedzīvotājs Romans Petrovs. Ceļš pacelts tik augstu, ka ūdens notek pie mājām un tur sakrājas, jo notekas bloķētas.
Vienīgā iespēja ir Vērnieku upītes attīrīšana, teica G. Ansiņš. “Upītes pagātne bija cieši sasaistīta ar cukurfabrikas darbību, kas upīti paralizēja,” viņš atzīmēja.
Upīte vairs nav savienota ar Cietokšņa kanālu. Lielākā problēma lietus ūdens novadīšanai ir laika gaitā aizbērtie notekgrāvji, precizēja Komunālās pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Jākobsons, caurtekas tīrīšot.
Lietus kanalizāciju šogad sakārtos Cīravas ielā.
Domes priekšsēdētājs atzīmēja, ka applūšana esot viena no Zaļās birzs lielākajām problēmām, kas sākta risināt jau 2008. gadā.
Negaidiet brīnumus
Ināru Tomasi no Vērgales ielas apbēdina pērn nocirstās trīs skaistās liepas privātīpašumā starp dzīvojamām ēkām, kur kāds gribot celt māju, bet viņam neesot naudas.
Arī citi iedzīvotāji papildināja, ka kādreiz zaļajā laukumiņā tagad bardaks – nocirstie zari nav aizvākti jau otro gadu.
“Pēc plāna tā ir dzīvojamās apbūves teritorija,” teica G. Ansiņš. “Privātās zemes īpašnieks var šeit būvēt māju.”
Vērgales ielas iemītnieki arī ir neizpratnē, kāpēc uz jaunā sporta laukuma uzklāts asfalts, lai bērni tur nobrāž ceļus un elkoņus, un ļoti lūdz ierīkot apgaismojumu, lai bērni varētu iet sportot arī vakaros.
D. Jēriņš atzīmēja, ka mīkstie segumi esot bērnu laukumiem, bet ne sporta laukumiem.
“Visu uzreiz nevar izdarīt. Negaidiet no manis brīnumu!”
lūdza domes priekšsēdētājs.
Visi pilsētas rajoni esot līdzvērtīgi, un problēmas ir katrā no tiem, jādara soli pa solim.
Iedzīvotāji ir nemierā ar “izrakumiem”, kurus atstājot “Liepājas enerģija” un cietuma būvdarbu zonā, ar smagā transporta kustību gar mājām, nekārtīgi appļautu zāli gar gājēju ceļiem un ļaudīm, kuri gružo citu privātās teritorijās.
“Jā, Grīzupes iela ir sakopta, bet kas notiek blakus? Kā izskatās Aspazijas birzs? Iepriekšējā tiešsaistes tikšanās reizē jūs teicāt, ka mums ir ļoti zaļš rajons.
Čūkslājs te ir un Sūnu ciems.
Transports mums ir švaks, pasta mums nav, un, tikko paiet no Grīzupes ielas nost, tā ir kuiti, niedres un pārplūduši grāvji,” rezumēja Alda.
G. Ansiņš teica, ka esot, ko padomāt, ko un kā darīt pie Cietokšņa kanāla, kur ir skaista taka. “Aspazijas birzi tik ātri nespēsim sakārtot,” viņš norādīja.
“Ja mēs gribētu pļaut katru pašvaldības īpašumā esošo kvadrātcentimetru, tad nevarētu atļauties ne būvēt grants ielas, ne kaut ko citu.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.