Daiga Lutere
"Kurzemes Vārds"
– Vai zināt, kas jūs izvirzīja nominācijai “Gada liepājniece 2020”?
– Konkrēti nezinu, bet tikai nojaušu. (Smaida.) Par katru nominantu bija sižets, tad “Lielajā dzintarā” notika titula pasniegšana. Biju uztraukusies. Runājot balss trīcēja.
– Vai jau bērnībā medicīnu sajutāt kā aicinājumu?
– Mūsu ģimenē dzīvoja arī vecmāmiņa, kura smagi slimoja. Redzēju, cik viņai grūti. Kad vecmāmiņa nomira, sāku domāt, ka vēlos darbu, lai varētu palīdzēt cilvēkiem.
Liepājas Medicīnas skolā sāku mācīties pēc 8.klases beigšanas, un tajā vecumā vēl tomēr grūti apzināties, ka izvēlies īsto profesiju visam mūžam. Tomēr viss nāk ar pieredzi. Mācību prakšu laikā apmeklējām slimnīcas nodaļas.
3.kursā praksē nokļuvu slimnīcas laboratorijā, un tur man ļoti iepatikās. Pirmais darba gads vēl pagāja vecajā slimnīcā, kur sāku strādāt 1992.gadā.
– Kāds bija sākums?
– Man paveicās, jo visu laiku blakus bijuši ļoti labi cilvēki, kolēģi. Viņi dalījās savā pieredzē, kas jaunam darbiniekam tiešām svarīgi. Laboratorijas kolektīvs visu laiku bija stabils. Arī tagad man ir lieliski kolēģi, komanda, ar kuru ikdienā esam kopā un atbalstām cits citu. Meitenes saka, ka es esmu līderis. (Smaida.)
Viņas saka: “Iesim aiz tevis, jo tu zini, kā jādara.” Ja uzticas, tad man jāiet!
– Kādas bija laboratorijas tolaik, salīdzinot ar šodienu?
– Kad sāku strādāt, laboranti izmantoja tikai mikroskopus un fotoelektro kalorimetru. Darbības, pārbaudes notika praktiski tikai ar rokām un “uz aci”. Šodien laboratorijās izmanto tādu aparatūru, par kādu agrāk pat nemēģinājām sapņot. Tas nozīmē, ka ļoti vēlams, lai laboranti būtu kā ar medicīnisku, tā tehnisku izglītību. Jāsaprot taču, kas un kā notiek. Vairākas kolēģes no slimnīcas laboratorijas iestājāmies RTU un ieguvām medicīnas tehniķu specialitāti.
Darbs laboratorijā ir ļoti interesants. Precizitātei jābūt ar trim cipariem aiz komata!
Kad man piedāvāja darbu SIA “Centrālā laboratorija”, domāju ilgi, ko darīt. Slimnīcā biju nostrādājusi 27 gadus. Visbeidzot nolēmu, ka tomēr jāpamēģina kaut kas jauns.
2019.gads praktiski pagāja, sakārtojot un ierīkojot gan laboratoriju, gan analīžu pieņemšanas punktus te, Liepājā. Sākām strādāt, un pagājušā gada martā kovids bija klāt. Biomedicīnas laborante ir mans pamatdarbs, bet vēl dodos mājas vizītēs un ņemu paraugus pārbaudēm.
Sākoties pandēmijai, mums uzticēja iekārtot mobilās analīžu ņemšanas vietas un ņemt Covid-19 testus. Es joprojām analīžu ņemšanas vietu saucu par telti! Pirmā atradās Roņu ielā, “Olimpijas” stadionā. Sadarbojos ar Rīgas kolēģiem, bet viss bija jāuzbūvē, jāsakārto no jauna: kāda būs kārtība, loģistika, grafiki utt. Tad mobilo punktu pārcēla uz veco slimnīcu, bet tagad esam Brīvības ielā 95.
Liepājā un apkārtnē kovida testi ir ļoti pieprasīti, un mēs joprojām strādājam septiņas dienas nedēļā.
– Cik liela ir jūsu komanda šodien?
– Liepājas laboratorijā ir seši biomedicīnas laboranti. Vēl četri pieņemšanas punkti: Brīvības ielā, Jaunliepājā, Vecliepājā un Dr. Atiķes doktorātā. Kopā ar kurjeru esam 15 darbinieki un teltī vēl 5 meitenes.
Esmu atbildīga par Liepājas filiāles kolēģiem, un viņu acīs esmu līdere un organizatore – tādas dotības man piemīt. Jau no sākuma bija tā: ja vajadzēja atbildēt uz jautājumiem, sakārtot lietas, tad zvanīja man. Kādam vajadzēja uzņemties koordinēšanu.
– Vai atceraties pagājušā gada pavasari, kad pasaule sastinga Covid-19 vīrusa priekšā?
– Labi atceros. Ja godīgi, bija šausmīgi… Neviens taču īsti nezināja, nesaprata, ko ar kovidu darīt, kā dzīvot. Ziņās tikai briesmīgi sižeti, cilvēki mira visā pasaulē. Visiem liela neziņa un bailes. Arī man. Daudzi darbinieki, mediķi, kuriem piedāvāja strādāt un ņemt analīzes uz kovidu, dažādu iemeslu dēļ atteicās.
Mans pamatdarbs atbīdījās otrajā plānā, un katru dienu pēc darba laboratorijā braucu mājas vizītēs pie smagiem, guļošiem u.c. pacientiem ņemt paraugus pārbaudei. Kad ģimenes ārsti deva tādu norīkojumu, braucām pie pacientiem mājās.
Par šīm mājas vizītēm varētu grāmatu uzrakstīt, kā cilvēki dzīvo, uzvedas… Joprojām man grūti uzlikt vienaldzības masku un katru gadījumu nepārdzīvot kā personīgu.
Piemēram, esam jau izbraukuši no Liepājas uz Skrundu. Zvana, lai griežamies atpakaļ. Sirmgalve mūs nesagaidīs, kā bija plānots. Esot nomirusi. Kolēģis apgrieza automašīnu, un klusējot braucām atpakaļ.
Mājas vizītēs ņemt analīžu paraugus braucam arī ārpus Liepājas. Līdz Saldum, Brocēniem, dziļi laukos, mežos. Grūti slimajiem, mums un ģimenes ārstiem.