Gada radījumu un augu sarakstā šogad iekļuvis gan kukaiņu pasaules vilks, gan plaši sastopama sūna, gan latvisko pļavu izzušanas lieciniece.

Vietējiem neesot bīstams

Gada kukainis Eiropas dievlūdzējs nav iezīmēts entomologu sastādītajā Latvijas kartes Dienvidkurzemes daļā. Taču tas nenozīmē, ka to nevajag te meklēt – norāda kukaiņu pētnieks Voldemārs Spuņģis. Tieši pretēji! Tas jādara, lai šo karti varētu papildināt.

Eiropas dienvidos un centrālajā daļā plaši sastopamais Eiropas dievlūdzējs Latvijā pirmoreiz redzēts pirms deviņiem gadiem un vēlāk novērots ļoti reti. Tas gan arī nav vienkārši, jo zaļš kukainis slēpjas zaļā zālē un pamanāms tikai tad, kad no tās izlien – stāsta entomologs.  Līdz Latvijai dievlūdzējs atlidojis, klimata pārmaiņu virzīts. Taču tas var nebūt vienīgais ceļš. “Dievlūdzējs dēj olas zālē, un, sienu pārvadājot, tās var ceļot līdzi,” stāsta V  Spuņģis. Jauni dati par šā gada kukaini varētu palīdzēt saprast gan to, kā klimata izmaiņu rezultātā teritorijā ienāk jaunas sugas, gan arī to, kā sugām ir dzīvot uz sava izplatības areāla robežas.

Vietējiem kukaiņiem Eiropas dievlūdzēja ierašanās īpašu bīstamību neradot. Tas ir viens no augstāko plēsoņu pārstāvjiem, un to, kuri atrodas barības ķēdes virspusē, nekad nav pārāk daudz. Citādāk būtu, piemēram, ar klejotājsiseņiem, tie gan atstātu būtisku ietekmi uz vietējo dabu. “Eiropas dievlūdzējs ir kā vilks,” salīdzina V. Spuņģis. “Vilks nekad visas stirnas nevar apēst.” Pats dievlūdzējs kļūst par upuri vardēm, čūskām, sikspārņiem un putniem. Kad jūt tuvojamies briesmas, tas ieņem aizsardzības pozīciju – izpleš spārnus, paceļ ķermeņa priekšdaļu un atver muti, tā izskatīdamies lielāks. Nepieciešamības spiests, uzbrūk ar priekškājām un mēģina kost.

Dievlūdzējs ēd visu ko, ja vien tas ir augumā pietiekami prāvs, – sienāžus, siseņus, vaboles, mušas, arī kādu biti vai kameni. Strādā no slēpņa – nekustīgi sēž un gaida, kad medījums pietuvosies. Plēsīgā dzīvesveida dēļ dievlūdzējus pasaulē izmanto arī augu aizsardzībā – augu kaitēkļu skaita samazināšanai.

Par dievlūdzēju to sauc tādēļ, ka priekšējais kāju pāris novietots ķermeņa priekšdaļā un salikts kā lūgšanas pozā. Kārtīgi spārni tam izaug tikai tad, kad jau pieaudzis, tomēr lido tas reti. Lielākoties spārnos ceļas tēviņi, naktī meklējot mātītes. Novērots, ka dievlūdzējus piesaista nakts apgaismojums, tāpēc siltos, vēlos augusta un septembra vakaros ir iespējams tos sastapt pie loga vai lampas.

Olas, ietvertas baltā, putainā olbaltumvielu masā, mātīte izdēj uz tieva zariņa. Tās izšķiļas maijā, lielu kukaiņu pamanīšanai vislabākais laiks ir no jūlija līdz septembrim.

Drauds – lauksaimniecība

Gada putns – dzeltenā cielava – redzams arī Liepājā, ezera pļavas tam ir piemērota vieta. “Cilvēkiem reizēm šķiet, ka, ja putns ir aizsargājams, tam ir slēpts dzīvesveids, bet tā vienmēr nav,” ornitologs Viesturs Ķerus apstiprina, ka dzeltenā cielava nav no pārlieku kautrīgiem putniem. Šis putns nav arī ļoti rets, taču pētniekus uzmanīgus dara fakts, ka dzelteno cielavu skaits samazinās ļoti strauji. Kopš 1995. gada populācija Latvijā samazinājusies par 95 procentiem.

“Dzeltenā cielava uzskatāmi parāda, ko dabas daudzveidībai nozīmē lauksaimniecība, ja to vērtē tikai no ražošanas viedokļa, aizmirstot par tiem, kuru dzīvotne ir pļavas, ar kādām mums asociējas Latvijas lauku ainava – ar ziediem, tauriņiem un putniem,” saka V. Ķerus. Arī šīs pļavas prasa rūpīgu apsaimniekošanu, bet tās galvenajam mērķim jābūt dabas daudzveidības saglabāšanai, no kā var gūt arī ekonomisku labumu, nevis maksimālai peļņai no hektāra – viņš norāda. Dzeltenā cielava nedzīvos ne aizaugušās pļavās, ne par aramzemi pārvērstos laukos. Tai vajadzīgs tas, kas ir šīm abām lietām pa vidu. Un tieši tādas pļavas, bioloģiski vērtīgi zālāji, ir vieni no visvairāk apdraudētajiem biotopiem Latvijā.

Intensīva lauksaimniecība ir viens no draudiem dzeltenajai cielavai arī citās Eiropas valstīs. Eiropas Putnu uzskaites padomes dati rāda sugas populācijas lejupslīdi arī Eiropā kopumā, taču šis skaita samazinājums nav tik dramatisks kā Latvijā.

Latvijas Ornitoloģijas biedrība patlaban vāc datus otrajam Eiropas ligzdojošo putnu atlantam, un ziņojumi par dzeltenās cielavas novērojumiem ir svarīgi arī šim Eiropas mēroga pētījumam.

Pārmēru izmantota

Gada auga, dzeltenās salmenes, plašāk zināmais vārds ir dzeltenā kaķpēdiņa. Tas saistās ar kaķa pēdiņai pēc formas līdzīgo ziedkopu. Koši dzelteniem vai oranžas nokrāsas ziediem ziedošā puķe aug sausās, saulainās pļavās vai mežmalās un ceļmalās. Tai izveidojušies pielāgojumi, kas palīdz saglabāt mitrumu – visu augu klāj blīvs, zīdaini balts apmatojums, kas atstaro saules gaismu, samazinot lapu temperatūru un iztvaikošanu.

Gan ārstniecībā pret dažādām vēdera problēmām, saaukstēšanos, ādas slimībām, trauksmi lietotais, gan kosmētikā izmantojamām ēteriskajām eļļām spiestais, gan floristikā labi noderīgais augs dabā sastopams aizvien retāk – brīdina Latvijas botāniķu biedrība. Tam galvenais iemesls ir dzīvotņu izzušana un arī pārmērīgā puķes izmantošana. Cilvēki to izmanto arī ēterisko eļļu ieguvei kosmētiskajiem līdzekļiem. Tāpēc, ja tomēr nolemts ievākt dzelteno salmeni tējai, tas jādara saudzīgi, nekad nenoplūcot visus ziedošos augus, vienmēr daļu atstājot arī sēklai.

Latvijas botāniķu biedrība nosaukusi arī 2017. gada sūnu – tā ir parastā kociņsūna, viena no visvieglāk atpazīstamajām. Pēc augšanas formas tā atgādina mazu kociņu. Aug mitrās pļavās, zāļu purvos, pārpurvotos mežos, tomēr diezgan bieži atrodama arī sausākās vietās – atklātās kāpās, sausos zālājos, uz laukakmeņiem vai dolomītiem ar nelielu augsnes kārtiņu. Tā var iedzīvoties arī cilvēka veidotās vietās, piemēram, uz lubiņu jumta vai kapsētā.

Kā ziņot?

/ Visus Eiropas dievlūdzēja novērojumus – olu maisus, nepieaugušus un pieaugušus indivīdus – jāfiksē fotogrāfijā. Par tiem var ziņot portālā “Dabasdati”, Latvijas Entomoloģijas biedrības “Facebook” lapā vai pa e-pastu [email protected]. Entomologi aicina ziņot ne tikai par jaunajiem, bet arī senākiem novērojumiem.

/ Par dzelteno cielavu jāziņo portālā “Dabasdati”.

/ Par dzeltenās salmenes izplatību Latvijā trūkst aktuālas informācijas, tāpēc par atradnēm jāziņo “Dabasdatiem”. Bet, ja ir ziņas par vēsturiskām atradnēm, tautas nosaukumiem vai kāda cita interesanta informācija par šo sugu, var rakstīt uz e-pastu [email protected].

/ Interesantas ziņas par kociņsūnu botāniķiem var sniegt, rakstot uz adresi [email protected].