Liepājnieks Uldis Kiriļcevs, tāpat kā daudzi citi ārzemēs strādājošie liepājnieki, decembrī atgriezās mājās, lai kopā ar ģimeni – sievu Zani un abiem dēliem (lielākajam ir pieci gadi, mazākajam tikai septiņi mēneši) – nosvinētu Ziemassvētkus un sagaidītu Jauno gadu. Uldim jau kabatā bija lidmašīnas biļete, lai 7.janvārī atgrieztos darbā Anglijā, kur viņš strādā celtniecībā. Taču viens mirklis tūlīt pēc gadumijas ģimenei sagādāja lielu traģēdiju.

Raķete sakropļo roku un izdedzina dzīvokli

Šo jauno gadu Kiriļcevu ģimene savā pulciņā nolēmusi sagaidīt pašu dzīvoklī Zaļajā birzī, Vērgales ielā 2, kur tā mitinās piektajā stāvā. Mazais dēliņš jau bija iemidzis, tāpēc Uldis ar Zani nolēmuši nevis pagalmā vērot uguņošanu, bet noskatīties to no sava balkona. “Citus gadus braucām uz pilsētas centru, bet šogad mazā dēļ palikām mājās,” stāsta Uldis.

Tiekamies slimnīcā. Viņa roka ir nosaitēta, un viņš pat īsti nezina, cik nopietni ir bojājumi. Traģēdijas mirkli gan Uldis atceras. Viņš ar fotokameru bildējis salūta gaišos zibšņus, kad pēkšņi sajutis rokai izskrienam cauri tādu kā elektrību un neciešamas sāpes. Ar raķeti, kas, visticamāk, tika izšauta no kāda pretējās piecstāvu mājas balkona, viņam sašķaidīts kreisās rokas apakšdelms, cietusi arī roka virs elkoņa. Ārstējošais ārsts 25 gadus vecajam vīrietim sacījis, ka aptuveni divas nedēļas būs jāārstējas tepat, Liepājas Reģionālās slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā, bet vēlāk ārstēšanās jāturpina Rīgā, Mikroķirurģijas centrā.

Zani sastopam dzīvoklī, kur notika traģēdija. Tikko te bijuši policijas darbinieki. Sieviete joprojām nespēj atgūties un runāt. Tepat ir arī Ulda māsa Kristīne. Zane dzīvoklī iegriezusies tikai uz mirkli, lai paņemtu bērnu drēbītes un tiktos ar izmeklētāju. Dzīvot te pašlaik nav iespējams, jo raķete, kas saspridzināja Ulda roku, cauri stiklam iešāvusies dzīvojamā istabā, izraisot ugunsgrēku. Ir sadedzis dators un cita sadzīves elektronika, stipri cietušas istabas sienas, grīda, logs, palodze un mēbeles. “Tikai nekur nesēdieties,” Zane saka, “jo pēc degšanas te viss ir ar sodrējiem.”

Ceturtdien, kad atkal ieradušies policijas darbinieki, viņi zem eglītes atraduši vēl kādu būtisku lietisko pierādījumu – palielu spridzekļa atlūzu. Kristīne ir pārsteigta, kāpēc operatīvie darbinieki to nav savākuši jau dzīvokļa pirmreizējās apskates laikā.

Zane pašlaik ar abiem bērniem dzīvo pie mammas, jo dzīvoklī pa saspridzināto logu nāk iekšā aukstums, turklāt izdegušajā istabā jātaisa remonts. “To visu mēs izdarīsim,” saka Kristīne. “Taču pats sāpīgākais ir tas, ka policija tagad mēģina Uldi pašu pataisīt par vainīgo, izvirzot versiju, ka viņš pats šāvis raķetes un sevi savainojis.”

Kristīnes acīs, atceroties gadumiju, ir asaras. Viņa traģēdijas brīdī bijusi pilsētas centrā un zvanījusi brālim novēlēt laimīgu Jauno gadu. Uldis klausulē sacījis, ka viņam tikko saspridzināta roka. “Ko tu āksties?” Kristīne jautājusi. Viņa skaidro: “Brālis mums ir uz jokiem, tāpēc brīžiem nesaprotam, kad viņš joko un kad runā nopietni.” Bet balss brālim bijusi pavisam dīvaina, tāpēc sapratusi, ka šoreiz nav nekādi joki, un steigusies šurp.

Zane caur asarām piebilst: “Labi, ka nelaimes brīdī mazais dēliņš gulēja otrajā istabā un vecākais bija pie vecmāmiņas. Ja viņš būtu mājās, noteikti kopā ar mums iznāktu uz balkona, un tad, kas zina, kurš būtu cietis.”

Pēkšņi uzradās divi svešinieki

Uldis stāsta, ka sāpes bijušas neizturamas. Lai gan Zane izsaukusi ātro palīdzību, tomēr pati aizvedusi viņu līdz slimnīcai. Viņš sāpēs paguvis ievērot, ka pavisam neilgi pēc traģiskā notikuma dzīvoklī ieskrējuši divi sveši jauni vīrieši, it kā lai palīdzētu nodzēst liesmas. Kristīne un Zane to uzskata par ļoti dīvainu rīcību. Zane svešiniekus nav pazinusi, taču pati un arī kaimiņi dzirdējuši, kā svešie sauc: “Viņš to darīja speciāli?” Zane domā – visticamāk, ka šie vīrieši bijuši aculiecinieki notikumam vai pat bijuši klāt liktenīgajā raķetes izšaušanas brīdī. Kad viņa pajautājusi, kāpēc viņi tā darījuši, viens no vīriešiem atbildējis, ka ir bijušais policijas darbinieks un kaut ko tādu nebūtu darījis. Tas jauno sievieti dara pavisam aizdomīgu. Ieskrējuši degošajā dzīvoklī, svešinieki steigšus atvienojuši elektrību un gāzi, lai nenotiktu eksplozija. Kur viņi uzradušies tik pēkšņi, tā arī neviens nesaprot.

Par to, ka raķete raidīta no kāda pretējās piecstāvu mājas balkona, ir pārliecināta gan Zane, gan Uldis. Vai tiešām mērķēts speciāli viņiem, vai notikušais ir nelaimes gadījums, to viņi nespēj saprast. “Es patiešām nevaru iedomāties, kas būtu ieinteresēts man ko tādu nodarīt,” brīnās Uldis. To nespēj iedomāties arī Zane. Kristīne tomēr piebilst, ka ir bail dzīvot. Un arī to, kā pēc notikušās traģēdijas Zane ar Uldi spēs dzīvot šajā dzīvoklī. Viņa neslēpj, ka briesmīgi ir arī tas, kā ģimene dzīvos turpmāk.

“Ne jau prieka pēc Uldis devās uz Angliju, bet gan tādēļ, lai nopelnītu, jo ikvienam cilvēkam tagad ir dažādas finansiālas saistības. Bet tas nu ir skaidrs, ka darbā viņš diezin vai vairs atgriezīsies,” saka Ulda māsa. Pats viņš gan piebilst – labi, ka nav skarts delma kauls, tad būtu pavisam slikti. Viņš cer, ka policija atradīs vainīgo. Ulda māsa par to gan nav tik pārliecināta.

Policija netur aizdomās cietušo

Negadījumu izmeklē Kriminālpolicijas darbinieki. Policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse skaidroja, ka pašlaik esot savāktas jau daudzas liecības un lietiskie pierādījumi. Tomēr, kā teikusi izmeklētāja, šo lietu sarežģī tas, ka traģiskais negadījums noticis brīdī, kad šauts visās malās, un līdz ar to atrast īsto vaininieku ir ārkārtīgi sarežģīti. Tomēr policijas darbinieki pūlēsies. J.Knīse arī sacīja, ka nekādā gadījumā izmeklēšanā iesaistītajiem speciālistiem pašlaik nav pamata domāt, ka cietušais pats sevi savainojis, kā to, iespējams, sapratuši viņa piederīgie.

“Tāda ir izmeklēšanas specifika, ka mūsu darbinieki uzdod simt un vienu dažādu jautājumu, kas nezinātājam varbūt var šķist arī lieki un nevajadzīgi,” viņa sacīja. “Taču neviens notikušajā nevaino cietušo.” 

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

“Tas bija mirklis – sajutu tādu kā pēkšņu elektrības triecienu un pēc tam neciešamas sāpes,” par pārdzīvoto stāsta Uldis.

Istabā izskatās kā pēc ugunsgrēka. Ulda māsa Kristīne (no kreisās) tagad ir liels atbalsts Zanei, kura vēl nav atguvusies pēc traģēdijas.

Uz cauršautā loga stikla vēl redzamas asiņu pēdas.