Gailīšu pagastā zied spurains “Kurzemes Vārds”
Rūsgans kā vecais Liepājas ķieģelis, spurains kā neatkarīgs pusaudzis, dzimis Grobiņā, audzis Gailīšu pagastā, zied Talsu tulpju brīvdabas izstādē – iepazīstieties, tas ir “Kurzemes Vārds”!
Nora Driķe
"Kurzemes Vārds"
Šķirni ar šādu vārdu vienai no saviem daudzajiem simtiem šķirņu un hibrīdu ir devis selekcionārs Juris Egle.
Meistars vairs ar jaunu tulpju radīšanu nenodarbojas, savas kolekcijas dažādību iztirgojis pirms vairākiem gadiem, lielu daļu nopirka tulpju lielvalsts Nīderlandes audzētāji. Bet daudz šķirņu no J. Egles savulaik nopirka Bauskas novada tulpju audzētājs Jānis Salens, kurš vēl nesen lepojās ar pavisam 500 dažādām šķirnēm savā dārzā.
Tagad gan jau esot palicis nedaudz mazāk, jo mālainajā laukā, lai gan tulpēm ļoti patīkot, tomēr reizēm sīpoli noslāpstot augsnes blīvumā. Un tulpju sīpoli ļoti jāsargā no žurkām un ūdensžurkām, grauzēji kolekcionāriem nodara lielu postu.
J. Egle spriež, ka tieši Gailīšos varētu būt Latvijā lielākā grobiņnieka veidoto tulpju kolekcija. Savukārt J. Salens uzskata, ka vispār vislabākās tulpju šķirnes ir radījuši holandieši audzētavā ”Vertuco B. V.” un Juris Egle Latvijā – šie divi ir viņa favorīti tulpju selekcijā.
Izvēlēdamies savai kolekcijai jaunumus, J. Salens meklē netradicionālas krāsas un formu kombinācijas. “Piemēram, sarkanas ar baltu maliņu – tādu ir ļoti daudz.”
“Kurzemes Vārda” tonis ir grūti aprakstāms. Sarkanīgi oranžs, tāds kā brūngani mālains. Holandiešiem netīk ”netīras krāsas”, tieši tādēļ arī “Kurzemes Vārds” ir palicis Latvijā ar savu īsto vārdu.
Daudz citu šķirņu, kurām Juris Egle ir devis nosaukumus, veltot izaudzēto Latvijas izcilībām un vēsturiskiem notikumiem, it īpaši vēsturei tepat Dienvidkurzemē, pie jaunajiem saimniekiem Holandē ir pārdēvētas vārdos, kuriem ar Latviju vairs nav nekāda sakara.
“Neatceros, kurā gadā devu nosaukumu, bet man liekas, ka pie manis bija no avīzes atbraukuši cilvēki un tad arī devu vārdu. Sēklas, no kurām izaudzēta šī tulpe, ir sētas 1992.gadā. Tātad uzziedēja viņas pirmais zieds, visticamāk, ap 1998. vai 1999.gadu. Nosaukumu parasti dodu, kad ir savairoti jau kādi desmit sīpoli. Tas varētu būt bijis ap 2002.–2005. gadu. Varbūt vēlāk. Mātes augs ir tulpe “Gavota”, bet tēva augs ir viena no putekšņu maisījumā ietilpstošajām tulpēm “Laverock” vai “Johann Gutenberg”. Domāju, ka “Laverock”,” e-pastā atraksta “Kurzemes Vārda” autors, kurš pēdējā laikā aizrāvies ar vizbulīšu selekciju.
