liepajniekiem.lv
Apbūra teātra maģijas vieta
“Baznīca ļoti daudziem cilvēkiem ir gaismas avots, un daudziem, piemēram, ceļiniekiem, bāka palīdz nenomaldīties no ceļa,” par ideju stāsta M. Feldmanis.
Viņš pauž, ka simboliski gan baznīca, gan bāka ir diezgan līdzīgas, tāpēc gaismu instalācijas darbam izvēlēts nosaukums “Baznīca kā bāka. Bāka kā baznīca”.
“Cilvēks, kurš ir nomaldījies, var iet uz gaismu,”
viņš paskaidro.
Pirmā saskarsme Mārtiņam ar gaismu mākslu bija Liepājas teātrī. Uz teātri bērnībā viņu sāka vest mamma.
“Tur bija tāda mistikas jeb maģijas vieta kā gaismotāju būda, jo tur mūžīgi bija tumšs un iekšā bija visādi verķi. Tad es sapratu, ka es tur gribu strādāt,” atceras M. Feldmanis.
Viņam nebija divu domu, ka šis darbs būs īstais, un uzreiz to sāka praktiski. “Kad pasaule palika atvērtāka, praktizējos gan Dānijā, gan Zviedrijā, gan Latvijā dažādos starptautiskos kursos, semināros,” stāsta M. Feldmanis.
“Mūsdienās profesija ir ļoti mainījusies – to, ko sākumā darīja ar rokām, tagad izdara dators,”
atceras gaismu mākslinieks.
Šajā profesijā Mārtiņa specializācija ir tieši teātra gaismu māksla. Viņš stāsta, ka no tā, vai izrāde patīk vai ne, ir jāspēj distancēties, bet izrāde ir jāpārzina.
“Protams, ne visas izrādes mūžā var pilnīgi vienādi patikt. Darbs ir profesionāli jāizdara,” atklāj gaismu mākslinieks.
Profesionālis pauž, ka katra izrāde ir kā jauns notikums un
“profesija nav vienmuļa – nav divu vienādu izrāžu, nav iespējama rutīna”.
Jautāts par profesionālajām neveiksmēm vai misēkļiem, viņš pauž, ka tādi nav bijuši.
M. Feldmanim iespaidīgākā izrāde, kurai veidojis gaismu mākslu un par kuru viņš ieguva pirmo “Spēlmaņu nakts” balvu, ir Dailes teātra izrāde “Kaligula”. “Tā bija tāda varena, episka,” viņš pauž.
Bijušais Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins stāsta, ka Mārtiņu pazīst vairāk nekā trīsdesmit gadus un “visu šo gadu laikā mēs neesam sastrīdējušies”.
H. Laukšteins pauž:
“Mārtiņa pienesums jebkurai izrādei ir ļoti liels. Viņam pilnībā var uzticēties.”
Ilggadējais Mārtiņa kolēģis atklāj, ka var paļauties, ka gaismu mākslinieks izveidos vislabāko rezultātu, kādu izrāde var iegūt.
“Kā cilvēks tas ir tas retais gadījums, ka viņš neiet uz konfliktiem, bet gan uz sadarbību, uz pozitīvu rezultātu gan ar savu pasaules, gan cilvēcisko, gan profesionālo redzējumu,” pieredzē dalās H. Laukšteins.
Profesionālis ar sirdi īstajā vietā
Daba M. Feldmanim ir lielākais skolotājs. “Neviens cits nevar panākt tik brīnumainas lietas kā daba,” viņš atklāj.
Arī ar mūziku Mārtiņš iet roku rokā jau kopš jaunības. Dažādu un sev mīļu mūziku Mārtiņš klausās katru dienu. “Mūzika ļoti ir sajūtas. Staigājot pa dabu, es uzlieku austiņas. [Klausoties mūziku,]
saslēdzas visādi kosmosi kopā – mūzikas kosmoss ar dabas kosmosu,”
atklāj gaismu mākslinieks.
Viņam patīk arī fotografēt. Nevis profesionāli, bet tvert mirkļus. “Tas palīdz arī izrādēs, kad apskaties, kā krīt saules leņķi, kā veidojas ēnas. To ļoti labi var izmantot,” stāsta Mārtiņš. Tādā veidā izrādēs noder arī dabas toņi.
Viņš stāsta, ka ir bijis tā, ka reizēm režisors saka, ka kāds konkrēts tonis vai saullēkts kādos noteiktos krāsu toņos neeksistē, bet Mārtiņam ir fotogrāfija, ka tieši tādi krāsu toņi pastāv.
Mārtiņš stāsta, ka ir dzimis Liepājā jau ceturtajā vai piektajā paaudzē. “Es izbraukājos visur, izmācījos, bet man šeit patīk, šī ir ideāla pilsēta gan lieluma, gan kultūras piesātinātības ziņā,” stāsta Mārtiņš, ņemot vērā, ka viņš arī ir kultūras cilvēks.
Par Mārtiņa mīlestību pret pilsētu stāsta viņa kolēģe, Liepājas pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītāja Zita Lazdāne, “Mārtiņš ir ne tikai lielisks profesionālis un tiešām viens no labākajiem gaismu māksliniekiem Latvijā, bet
viņam ir arī ļoti laba humora izjūta un labas cilvēcīgās īpašības. Viņu vienmēr ir jauki satikt un aprunāties.
Kas būtiski – viņš ir pilsoniski aktīvs un viņam patiešām rūp notiekošais Liepājā. Viņš kopā ar sievu aktīvi piedalās publiskajās apspriešanās, un viņiem no sirds rūp notiekošais Velnciemā – kur ir viņa iekoptās mājas. Mums jālepojas, ka Liepājai ir tāds cilvēks. Profesionālis ar sirdi īstajā vietā.”
Gaismu mākslinieks pauž, ka viņš patiesi cenšas būt sabiedriski aktīvs cilvēks. “Es cenšos dot pilsētai. Arī savu padomu. Ja reizēm redzu, ko var uzlabot, es cenšos to izteikt atklāti, nevis noslēpt un burkšķēt anonīmi kaut kur internetā.”
Viņš seko līdzi arī politikai. “Lielo politiku daudz nav iespējams mainīt, bet lokāli – ņemot vērā, ka Liepāja nav tik liela pilsēta, viens otru ja ne labi pazīst, tad zina un var vienkārši norādīt uz politiķu kļūdām un pilsētas nebūšanām. Pilsēta man ir pārāk mīļa, lai ļautu to būvēt pašplūsmā,” atklāj gaismu mākslinieks.
Par labāko veidu, kā izteikt viedokli, uzskata sarkasmu, nosmejas Mārtiņš.
Vizītkarte
- Dzimis Liepājā 1967. gada 23. maijā.
- Darba gaitas uzsāka Liepājas teātrī 1991. gadā.
- Pēc 2005. gada kļuva par brīvmākslinieku.
- Zināšanas guvis arī ārzemēs – Baltijas teātru tehnisko darbinieku seminārā Kopenhāgenā un stažējies Gēteborgas operā.
- Gaismojis neskaitāmus teātra iestudējumus dažādos teātros, tai skaitā Lietuvas Nacionālajā drāmas teātrī un Joza Miltiņa Panevēžas drāmas teātrī.
- Bijis pasaules izstādes “Expo 2017 Astana” Latvijas paviljona gaismu dizaina autors.
- Brīvajā laikā ar sievu ceļo – pēdējā laika mīļākais galamērķis – Portugāle, bet nākamais – Roma.
- Mīļākā dziesma – “The Cure” “Lullaby”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
