Pie Tosmares ezera novāc kokus un krūmus, kas traucē dzīvot aizsargājamām sugām
Tosmares ezera garais austrumu krasts pašlaik izskatās kā jau slapjā ziemā – brūni pelēks, dubļains un tukšs. Kaut kur sāk dziedāt putniņš, atgādinot, ka šī nav nekāda pamesta vieta. Aizsargājamā teritorija vasarā būs pavisam citāda. Ne tikai tāpēc, ka zaļos, bet arī tāpēc, ka vairāk nekā 20 hektāru platībā būs novākti koki un krūmi, kas traucē dzīvot aizsargājamām sugām.
Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Lai dabas liegumā ”Tosmare” atjaunotu Eiropā reto un aizsargājamo dzīvotni – kaļķaino zāļu purvu, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šonedēļ sākusi novākt bērzus un kārklus. Ar universālu tehniku, kas nogriež un sakrauj kokus, strādā Grobiņas SIA ”Lateira”.
Vietās, kur tagad strādā traktors, uzietas ganību žogu paliekas, tā ka skaidrs, ka šeit reiz ganīti lopi, saka DAP Kurzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Raits Čakstiņš. Pašlaik tāds siens vai pakaiši nevienam nav vajadzīgi. Neapsaimniekotais ezers aizaug.
Administratīvi ezera krasts atrodas Dienvidkurzemes novadā, Medzes pagastā. Ūdenstilpe – Liepājas pilsētā. Pārejot robežu, īsti nekas nemainās – slapja, ciņaina pļava.
Atklāti ūdens laukumi Tosmares ezerā palikuši ļoti maz, pārsvarā dienvidu daļā. Šādām vietām ir dabīgi periodiski applūst un nožūt. ”Biologiem šis ir milzīgs retums, Kurzemei noteikti,” norāda DAP Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte.
”Kādam liekas – kas tad te ir, trīs niedres… Teritorija līdz šim ir maz novērtēta. Starp smilgām ir daudz retu un izzūdošu augu, kas cieš no izmainītā hidroloģiskā režīma un ezera aizaugšanas.
Eiropas mērogā retākā suga šeit ir orhideja ‘Lēzela lipare’. Ar aci neredzami augsnē dzīvo gliemeži, kuriem patīk kaļķainie zāļu purvi. Par tiem uzzinājām tikai šogad, kad eksperti pētīja augsnes paraugus.”
Koki ne tikai noēno retos augus, bet rada trūdvielas, kas mēslo augsni. Kaļķainajam zāļu purvam tas neder. Tā koku un niedru ekspansija neatstāj vietu izzūdošajām sugām.
Ezera tīrīšanu var veikt tikai līdz putnu ligzdošanas laikam. Ja nepaspēs, pabeigs vasaras otrajā pusē. Pēc tam DAP būs jāuztur teritorija, jātrimerē mazie kociņi un krūmi.
”Ideāli būtu, ja kāds vēlētos šeit pļaut vai noganīt, bet mūsdienās šādi zālāji nav pieprasīti,” saka D. Sāmīte.
Savvaļas govju vai zirgu ganāmpulka pastāvīgai uzturēšanai vieta nederot, pārāk maz barības.
Biotopu apsaimniekošanu un Tosmares ezera dabas aizsardzības plāna izstrādi DAP īsteno ar ES finansējumu INTERREG Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības projektā ”Ezeru pārvaldības un apsaimniekošanas uzlabošana Kurzemē un Ziemeļlietuvā”.
