Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 12. decembris

Vārdadiena: Iveta, Otīlija

Gatavi rūpēties par jaunajiem pieminekļiem  (4)

Atslēgvārdi kultūras piemineklis | bāka | karostas ūdenstornis

Prieks, ka īpašnieki ir atsaucīgi un ieinteresēti kultūras mantojuma saglabāšanā. Tā šonedēļ, pēc tikšanās ar aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā nupat iekļautās Liepājas bākas un Karostas ūdenstorņa saimniekiem sacīja kultūras pieminekļu aizsardzības valsts inspektore Ingrīda Vize.

Jau rakstīts, ka Liepājas bāka šovasar iekļauta valsts industriālo pieminekļu sarakstā, bet Karostas ūdenstornis ieguvis vietējā kultūras pieminekļa statusu.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja Ilze Zikmane kopā ar I. Vizi otrdien novērtēja abu būvju stāvokli, lai pēc tam izstrādātu un īpašniekiem nosūtītu norādījumus, kas jāievēro, pieminekļus apsaimniekojot. "Īpašniekam jānodrošina, lai piemineklis tiktu saglabāts," skaidro I. Zikmane. "Apsaimniekojot viņš nedrīkst darīt neko, kas pazeminātu objekta vērtību."

Unikālā, no čuguna lējuma segmantiem veidotā Liepājas bāka pieder Latvijas Jūras administrācijai, to apsaimnieko Liepājas SEZ pārvalde. Taču tā atrodas SIA "Kolumbija LTD" teritorijā, tāpēc interesenti tajā iekļūt nevar, jo ceļu aizšķērso uzņēmuma caurlaide. Taču īpašnieki un apsaimniekotāji labprāt meklēs iespējas bāku atjaunot, apgalvo SEZ pārvaldes pārvaldes Hidrogrāfijas dienesta vadītājs Dainis Eņģelis.

Savukārt Karostas ūdenstornis ir uzņēmuma "Liepājas ūdens" īpašums. "Cik iespējams, cenšamies to saglabāt, lai neiet postā," SIA "Liepājas ūdens" valdes priekšsēdētājs Andris Dejus stāsta, ka tad, ja izdotos piesaistīt līdzekļus, viņš vēsturiskajā būvē labprāt redzētu arī iekārtotu muzeju. Dažādi vēsturiski artefakti tādam nolūkam jau iekrāti, piemēram, senās koka ūdensvada daļas, kas atrastas, rekonstruējot Brīvības ielu. Uzņēmums priecājas par katru gadījumu, kad vēsturiskā mantojuma apzināšanā iesaistās arī liepājnieki.

Patlaban ūdenstornis, kas nefunkcionē nu jau 21 gadu, ir palaikam pieejams arī tūristiem. Taču pirms tam vienmēr jāsazinās ar uzņēmuma direkciju.

Dina Belta,
"Kurzemes Vārds"
 

1905. gadā celtā Karostas ūdenstorņa plašās telpas pagaidām stāv tukšas, taču atjaunotas tās varētu izmantot, darot bagātāku Liepājas kultūras dzīvi. No labās: SIA "Liepājas ūdens" valdes priekšsēdētājs Andris Dejus, VKPAI Kurzemes nodaļas vadītāja Ilze Zikmane, inspektore Ingrīda Vize.

  • Komentāri (4)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!