Sveicējus no Pilsētas domes un Liepājas Neredzīgo biedrības vakar sagaidīja liepājnieks Teodors Petrovskis, kuram 19.maijā apritēja 100 gadu. Sveicēju pulciņā bija arī dziesminiece Austra Pumpure ar savu ģitāru un Teodora kunga palīdze un labā roka Valērija, kā ierasts, ar savu akordeonu. Lai arī ne acu gaisma, ne spēks kaulos gaviļniekam vairs nav tāds kā jaunībā, vakar viņš sanākušajiem sveicējiem par prieku nodziedāja dziesmu.

Teodors Petrovskis ir īstens liepājnieks. Viņa vecākiem savulaik Jaunliepājā, Tirgus ielā, bijusi maizes ceptuve un veikals. Tur jaunībā arī Teodors strādājis, bet, kā jau katram krietnam puisim pienācās, savu laiku nodienējis Latvijas armijā, Karostā. Tā kā viens no brāļiem Rīgā strādājis kuģu sabiedrībā, viņš brāli aicinājis uz galvaspilsētu, un tā Teodoram sākās jūrā braukšanas laiks. Braucis uz kuģa, kas pārvadājis stutmalku. Pabūts Somijā, Anglijā, Zviedrijā, Itālijā, pat Āfrika apskatīta un vēl citas valstis, bet pēc gadiem trim Teodors atgriezās Liepājā, lai turpinātu tēva iesākto – maizes ceptuves un veikala vadīšanu. Sākoties Otrajam pasaules karam, daudzu liepājnieku likteņi mainījās tā, kā nebija ne domāts, ne cerēts. Teodora Petrovska ģimene pārcēlās uz laukiem, uz Gudeniekiem, sievas dzimto pusi. Pēc kara strādājis vairākos veikalos par vadītāju, bet tad nolemts tomēr kārtīgāku darbu meklēt. Tas atrasts rūpnīcā “Sarkanais metalurgs”. Šis uzņēmums gaviļniekam bija kā otrās mājas trīsdesmit gadu. Patīkami, ka bijusī darba vieta arī atcerējusies savu veterānu un atsūtījusi apsveikumu apaļajā jubilejā.

Gaviļnieka sieva Lūcija aizsaules ceļos aizgājusi pirms pusotra gada. Petrovsku ģimene izaudzinājusi dēlu Leonu un priecājusies par savām mazmeitām Lindu un Andu. Nu vecvectētiņam klēpī labprāt ierāpjas mazmazdēliņš Nauris.

Teodors Petrovskis kopā ar saviem mīļajiem tuviniekiem un vakar ciemos atbraukušajiem sveicējiem no Pilsētas domes.