Vakar Liepājas ģimenes ārsti pulcējās kopā, lai pieņemtu lēmumu, kā rīkoties – slēgt vai neslēgt līgumus par turpmāko darbu ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru. Ja līgumus nenoslēgs, mums, pacientiem, turpmāk par šiem pakalpojumiem līdzšinējo 50 santīmu vietā var nākties maksāt daudz, daudz vairāk – iespējams, pat 10–15 latu. Ir vairāki iemesli, kāpēc ģimenes ārsti nepiekrīt VOAVA un Veselības ministrijas piedāvātajiem noteikumiem: gan samaksa par darbu, kas, kā apgalvoja ģimenes ārste Violeta Celma, nav mainīta pēdējos septiņus gadus, gan, kā apgalvoja ģimenes ārste Olita Ševčuka, speciālo dienestu paredzamās kontroles, kas vai ik brīdi var ierasties pie ģimenes ārsta viņa prakses vietā un pārtraukt pacientu pieņemšanu, lai veiktu pārbaudi.

Vizīte pie ģimenes ārsta tagad lētāka par litru piena

Ģimenes ārste Inese Aivare, kuras prakses vieta ir Grobiņā, atzina, ka nesaprotamākais ir tas, kāpēc ārstiem par savas prakses uzturēšanu – komunāliem pakalpojumiem, gāzi, elektrību, īres maksu, benzīnu un daudz ko citu – ir jāmaksā tirgus cena, taču ārsta darbu valsts novērtē zemāk par to. Tāpēc, ja Latvijas Ģimenes ārstu asociācija patiešām nolems līgumus neslēgt, arī viņa to nedarīs.

Kolēģes teiktajam piekrīt arī daudzi Liepājā praktizējošie ārsti. Un piebilst, ka vismaz Liepājā ārstiem nekādas atlaides nav, taču paredzamais pielikums – 11 santīmu par vienu pierakstīto cilvēku gadā – nenosedz pat inflācijas procentus, nemaz nerunājot par īres un citu maksājumu pieaugumu. Kā uzsvēra O.Ševčuka, pašlaik ir sajūta, ka Veselības ministrija nostājas pret to, lai iedzīvotāji varētu normāli saņemt ģimenes ārstu pakalpojumus. “Mēs esam pārguruši no slodzes, no lielās normas – pierakstīto pacientu skaita, ko mums uzlikusi izpildīt Veselības ministrijai,” sacīja O.Ševčuka.

V.Celma sacīja, ka patlaban iedzīvotājiem vizīte pie ģimenes ārsta maksā mazāk nekā litrs piena veikalā. “Ar to es nekādā gadījumā negribu teikt, ka iedzīvotajiem ir jāuzliek papildu maksājumu slogs. Es gribu teikt, ka valstij ir jābūt gatavai maksāt par cilvēku veselības aprūpi, ja viņi paši to nespēj, jo mēs nekādā gadījumā nevēlamies, lai šo nesaskaņu gadījumā cietēji būtu pacienti,” viņa sacīja. V.Celma arī teica, ka nekādā gadījumā ārstiem nav pieņemams tas, ka ministrija vēlas jauno līgumu noslēgt uz pieciem gadiem. “Mēs nezinām, kas notiks pēc gada, jo cenas aug pa mēnešiem,” viņa norādīja.

Ģimenes ārsts Igors Stoma atzina, ka mediķi nekādā gadījumā nav ieinteresēti, lai iedzīvotājiem būtu jāmaksā pilna cena par viņu sniegtajiem pakalpojumiem, taču sacīja, ka ģimenes ārsti nav gatavi apzināti bankrotēt. “Ekonomisti izrēķinājuši, cik liela naudas summa ir nepieciešama ģimenes ārsta prakses uzturēšanai, taču valsts ir gatava finansēt no tās tikai 60 procentu,” viņš skaidroja. “Ja mēs piekristu šādiem noteikumiem, mēs faktiski piekristu savu prakšu bankrotam.”

Ģimenes ārste Daiga Leimane no Priekules sacīja, ka Ģimenes ārstu asociācija ir panākusi jau zināmu kompromisu ar valdību un piedāvātie noteikumi esot tādi, lai tiem piekristu. Viņa gan uzsvēra, ka līgums tā sākotnējā redakcijā, bez konkrētām naudas summām, nav parakstāms, taču vienlaikus norādīja, ka ir jārēķinās ar situāciju un nekādā gadījumā nedrīkst atstāt pacientus kā cietējus šajā situācijā. Daktere izteica cerību, ka situācija atrisināsies un ģimenes ārsti līgumus noslēgs. Ja tas nenotiks, iespējams, patiešām no jaunā gada pacientiem vajadzēs maksāt par ģimenes ārsta apmeklējumu kā par maksas pakalpojumu. “Taču es nesaprotu, no kurienes ir radusies maksa 10–15 latu par vizīti,” viņa sacīja. “Esmu izrēķinājusi, ka tādā gadījumā viena apmeklējuma maksa varētu būt 5 lati – ar to pietiktu, lai es samaksātu telpu īri, kā arī algu sev un māsiņai.” 

Rucavas ģimenes ārste Vija Stepanova atzina, ka ir iedzīta strupceļā. “Ees apzinos, ka mani pacienti, kas dzīvo Rucavā un Dunikā, nespēj samaksāt manus kā privātārsta pakalpojumus,” viņa skaidroja. “Un tomēr es nedrīkstētu šo līgumu parakstīt, jo tas nozīmētu, ka es piekrītu Veselības ministrijas viedoklim, kas ārstus noliek necienīgas profesijas statusā. Tāpēc esmu piekritusi kompromisa variantam – līgumu parakstīšu, taču nevis uz pieciem gadiem, bet tikai uz gadu.”

Kā atzina ģimenes ārste, kas strādā kādā Liepājas rajona pagastā, taču savu vārdu laikrakstā nevēlējās minēt, lauku ārstiem situācija ir vienkāršāka, jo pašvaldības palīdz gan ar telpām prakses vietai, gan arī ar apkuri, ūdeni un daudz ko citu. Grobiņas ģimenes ārsts Armands Dejus daļēji pievienojās kolēģes teiktajam, sakot, ka līgums ar VOAVA ir drošs garants vismaz noteiktai naudas summai. “Un teikt, ka mums gluži margarīns nav uz maizes, tomēr nevarētu,” viņš sacīja.

Kā rīkoties, ja ģimenes ārsti līgumu nenoslēgs

Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras Kurzemes nodaļas veselības aprūpes speciāliste Marina Čerņakova cer, ka ģimenes ārsti ar Veselības ministriju kompromisu tomēr panāks un līgumus nākamajam gadam noslēgs. Viņa uzskata, ka diskusijas ir sāktas par vēlu, jo katrs no viņiem zināja, ka līgums šā gada 31.decembrī beidzas. Ja tomēr notiks tā, ka daļa ārstu jaunos līgumus kaut vai vismaz uz gadu neparakstīs, pacientiem būs četras iespējas, kā nākamgad saņemt viņu pakalpojumus. Pirmkārt, maksāt pilnu cenu kā par privātārsta pakalpojumu. Otrkārt, pierakstīties pie cita ģimenes ārsta, kam ir līgums. Treškārt, doties pie dežūrārsta, kas vakaros un brīvdienās pieņem Jaunliepājas Primārās veselības aprūpes centrā. Ceturtkārt, akūtos gadījumos saukt palīgā Neatliekamo medicīnisko palīdzību. 

Lai gan neviena amatpersona nevēlējās atbildēt uz redakcijas jautājumu, cik pašlaik vidēji pelna ģimenes ārsti, redakcija noskaidroja, ka aptuvenā alga mēnesī ir tūkstoš latu. Ieskatoties Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajās pagājušā gada deklarācijās, varam redzēt arī daudz lielākas summas – pat divus tūkstošus mēnesī. Turklāt, kā piebilda kāda no amatpersonām, kas gan publiski savu vārdu nevēlējās minēt, pašlaik ģimenes ārsti pelna vairāk, nekā tie ārsti, kas praktizē slimnīcā.

Panākts kompromisa variants

Vakar Latvijas Ģimenes ārstu asociācija nolēma piekrist kompromisa variantam ar Veselības ministriju un slēgt līgumu par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu uz vienu gadu. Ārsti šā gada laikā kopā ar Veselības ministriju izstrādās nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai uzlabotu un attīstītu primāro veselības aprūpi, kā arī vienosies par nepieciešamo finansējumu 2009.gadam. Šim lēmumam pievienojās arī Liepājas ģimenes ārsti. Taču, kā sacīja I.Stoma, “nevis tāpēc, ka mēs piekristu līguma noteikumiem un tagad mums viss patiktu, bet tāpēc, lai neradītu dramatisku situāciju un nenodarītu pāri mūsu pacientiem”. Tajā pašā laikā viņš paredzēja, ka nākamā gada beigās, kad atkal būs jāslēdz jaunie līgumi, situācija varētu saasināties.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”