Pirms diviem gadiem Talsu centrā izveidotās Kārļa Vilkastes ģimenes ārsta prakses darba laiks ir no astoņiem rītā līdz četriem pēcpusdienā. Tomēr realitātē viņš prakses durvis aizslēdz daudz vēlāk. Pacientu plūsma un uzliktais birokrātijas slogs ir liels. Ārsts neslēpj, ka ģimenes ārsta darbam jābūt aicinājumam, lai nesabruktu kārtējo šķēršļu priekšā.

Pēdējo desmit gadu laikā uz Talsu novadu atnākuši divi ģimenes ārsti, Kārli Vilkasti ieskaitot. Ārsts skaidro, ka daudzi ģimenes ārsti ir pirmspensijas vecumā, un nākotnes aina lauku reģionos nav iepriecinoša – ģimenes ārstu skaits sarūk, bet motivācija šeit strādāt jauniem speciālistiem ir maza. “Ģimenes ārsts nedzer no zelta krūzes un no darba mājās nebrauc jaunākā modeļa “Mercedes” automašīnā,” skaidro ārsts, izrādot prakses telpas, kuras iekārtotas ar vecāku un draugu palīdzību. Ar ģimenes ārsta diplomu vien nepietiek, jābūt izdomas bagātam un ļoti pacietīgam, lai izveidotu ārsta praksi.

Rezidentūras laikā K. Vilkaste apzinājis vietas, kur nepieciešami ģimenes ārsti. Pēc pārrunām ar Talsu pašvaldību viņš izvēlējies Talsus. Šeit darba iespējas saskatītas arī dzīvesbiedrei, kura ir fizioterapeite. Jaunajam ārstam pašvaldība ierādījusi dzīvojamo platību, kuru viņš var izmantot, kamēr strādā novadā. Lielākās grūtības radušās, meklējot praksei piemērotu telpu par adekvātu samaksu. Talsos atrastās telpas iekārtotas par saviem finanšu līdzekļiem, kas bijuši ļoti ierobežoti.

Ģimenes ārsts pārrauga 2022 klientu veselību – daļa no tiem ir reģistrēti ģimenes ārsta prakses Valdemārpils filiālē. Iepriekšējam ģimenes ārstam aizejot izdienas pensijā, Kārlis Vilkaste pārņēma Valdemārpils prakses telpas, tomēr tas nebūt neatviegloja veicamo daru slogu. Ministru kabineta noteikumi paredz, kādām prasībām jāatbilst jaunizveidotām ģimenes ārsta praksēm un filiālēm, kādi pakalpojumi ir jānodrošina. Pārrunājot situāciju, Talsu novada pašvaldība telpas piemērojusi visām vajadzībām. “Tas ir ieguvums ne tikai man, bet arī otrai ģimenes ārstei, kas tur jau strādāja, tāpat arī zobārstam, laboratorijai un arī nesen atvērtajam fizioterapeita kabinetam,” sadarbību ar pašvaldību raksturo ārsts.

Jaunu speciālistu piesaistē lauku reģioniem būtisks ir pašvaldības atbalsts, tomēr ne mazāk – arī valsts. Ārsts skaidro: “Nozīmīgi būtu atjaunot kādreizējo Veselības ministrijas un Nacionālā Veselības dienesta sniegto finansiālo atbalstu ārstu prakšu atvēršanai.

Lai Lauku reģionos palielinātu ārstu skaitu, plānoja piespiedu nosūtīšanu, taču, manuprāt, tas tikai veicinātu jauno speciālistu aizceļošanu. Ņemot vērā šī brīža situāciju ģimenes medicīnā, redzu, ka nepieciešams labāks dialogs starp valdību un ārstiem. Nedomāju, ka Latvijas Ģimenes ārstu asociācija izvēlējās streikot tāpat vien, tas ir izmisuma solis, jo ģimenes ārstu viedoklis netiek uzklausīts. Es kā ģimenes ārsts vēlos cilvēcīgu attieksmi un darba apstākļus.”

Projekts “Reģionālo mediju spēks”, nr.2017-1-STP-M11006-P.

Mērķprogramma “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai”.