Svētku svinēšana – ģimeniska procedūra visai dienai
Liena Rimkus
"Kurzemes Vārds"
Folkloras kopas “Atštaukas” vadītāja Ināra Kalnarāja par šī gada Lieldienām saka tā: “Olu jau var nokrāsot jebkurš. Laimīgs gan ir tas latvietis, kuram šajos apstākļos ir māja un dārzs. Dažas no “Atštaukām” arī ir ļoti apskaužamas, jo viņām ir lauku mājas, tad nu viņas pazūd tajās un bauda pavasari. Ja vēl ir mašīna, tad pavisam labi. Un savā dārzā jau ar olām var darīt visu ko – sisties, ēst, priecāties.”
Tā kā ar dotībām dziedāt ne visi ir apveltīti, tad galvenais I. Kalnarājas ieteikums ikvienam būtu svētkos tikt ārā dabā. “Daba dziedē, tur neko nevar darīt. Un ja kāda dāma tīko rīta agrumā mazgāties, vai nu jākāpj mašīnā un jābrauc uz avotu, vai jāizmanto mūsdienu variants – krāns,” smej folkloriste. “Olu krāsošana vien jau ir veselas procedūra, kad ģimene var visu dienu ņemties, līdz olas raibi raibas sakrāsotas. To var darīt arī pirmssvētku vakarā. Tēviem būtu jāsarūpē renīte, pa kuru tad nākamajā dienā tās olas ripināt, ja ne, būs jāiet uz jūrmalas kāpām, kas arī ir labs variants ripināšanai.”
Bet jestrākam Lieldienu rītam viņa iesaka tā kārtīgi iepērt vienam otru ar pūpola zariņiem, pēc tam var braukt mežā meklēt zaķa paslēptās olas, bet vēlāk jau seko kaušanās ar olām. “Galvenais, nevajag neko sasteigt. Lēnām un mierīgi. Arī šūpolēm varu ieteikt alternatīvu – bērniem sēsties šūpuļzirdziņa mugurā, bet vecāka gadagājuma ļaudīm – šūpuļkrēslos. Kaut kā jau ar tiem odiem jācīnās,” saka I. Kalnarāja. Pati svētkus pavadīs mājās kopā arī vīru un mazdēlu.