Pilsētas domes jaunajā sastāvā ir septiņi deputāti, kas
ievēlēti pirmo reizi. Viens no viņiem – Tirdzniecības un rūpniecības kameras
Liepājas nodaļas vadītājs Ģirts Kronbergs. Par to, kādēļ izvirzījis savu
kandidatūru vēlēšanās un kā nu, ticis ievēlēts, spēj savienot tiešos pienākumus
ar deputāta pienākumiem, portāls iztaujāja viņu pašu.

–       
Cik sen esi
iesaistījies politiskajās aktivitātēs?

–       
Vienmēr darbu esmu centies darīt tā, lai ir kopīgs
labums. Kopš 1998.gada esmu Tirdzniecības un rūpniecības kameras Liepājas nodaļas
vadītājs, un tā patiesi ir kopīga labuma organizācija, kur rūpējas gan par
uzņēmējdarbības vidi kopumā, lai būtu savstarpēji normāla konkurētspēja, gan
par sadarbību ar pašvaldību. Ekonomiskajā politikā esmu pastāvīgi. Kas saistīts
ar ārējo ekonomisko politiku, labi esam sakārtojuši austrumu tirgu, uzņēmēji
šajā jomā var justies droši. Acīm redzot, pienācis laiks vietēja mēroga
aktivitātēm. Konkrēta darbība šajā virzienā sākās pirms gada, kad mani
izvirzīja uzraudzīt valsts intereses Ventspils brīvostā. Nu esmu sācis
darboties politiskās kustības virzienā. Bet varu visus nomierināt: joprojām
esmu neatkarīgs eksperts – bezpartejisks cilvēks, kurš atbalsta tos, kam ir
labas idejas, un ”dod” pa vājām vietām tiem, kam sliktas idejas.   

–       
Kāpēc esi
izvēlējies sadarboties tieši ar RP?

–       
Neesmu RP, vien atbalstu viņu idejas. Man tās
simpatizē, kaut bija daudz kas jāmaina. Uzskatu, ka tas, kas pēdējos divos
gados noticis, ir pietiekams pierādījums, ka var būt arī valstiska domāšanas
politika, ne tikai privātpersonu ieinteresēti pasākumi, kad lēmumi tiek pieņemti
”pareizi iepakoti”. Tas nav tas, ko vēlos redzēt.  

–       
Un netaisies papildināt
RP rindas?

–       
Par nākotni neviens neko nevar zināt, bet šobrīd man
nav tādu plānu. Atbalstu RP idejas un paveiktos darbus, bet neesmu gatavs
iesaistīties partijā. RP ministri daudz paveikuši, kaut pusotra gada laikā
nevar izravēt visu, kas iepriekš bijis iestādīts. Bet paveikts daudz, arī
uzņēmējdarbības vide uzlabojusies. Daru savu darbu pēc labākās sirdsapziņas un
darīšu to arī domē.

–       
Vai esi
gandarīts, ka liepājnieki par Tevi balsojuši?

–       
Jā, protams. Tā ir ļoti nopietna uzticība, ko sajūtu
arī ikdienā. Neesmu standarta politiķis un ļoti ceru, ka arī nekļūšu par tādu. Neuzskatu,
ka desmit gadu pieredze politikā ir priekšrocība, drīzāk tā ir mīnuss. Politika
ir netīra spēle, to visi teikuši, bet uzskatu, ka varu šajā jomā kaut ko
mainīt. Man nav jāizdabā saimniekiem, sponsoriem. Šobrīd salikums ir tāds, kādu
Dieviņš devis. Bet ceru, ka iedzīvotāji varēs lepoties ar šādu opozīciju, jo
mūs nevarēs ”aptīt ap pirkstu” ar skaistiem stāstiem.

–       
Vai esi gatavs
nostāties pret RP viedokli, ja jutīsi, ka tev tas nav pieņemams?

–       
Mums ir ļoti koleģiālas attiecības. Man nav nekādu
politisku uzstādījumu, kas būtu jāizpilda. Komandas starpā vienmēr visu izrunājam.
Pirms vēlēšanām ar šausmām skatījos uz politiskajiem spēkiem, kuru iekšienē
kandidāti cīnījās par vietām, gāja līdz pat nodevībām. Mēs ejam uz kopīgu
mērķi, visus jautājumus izdiskutējām. Domāju, arī smagu izvēļu priekšā
vienosimies.

–       
Vai nav grūti
jaunos pienākumus apvienot ar ikdienas darbu?

–       
Lai atrisinātu kādu jautājumu, ne vienmēr jāskrien veselu
mēnesi. Daudzus jautājumus, tostarp Baltkrievijā, atrisinu ar pāris zvaniem tā
vietā, lai tērētu laiku un turp brauktu. Ir gan modernās tehnoloģijas, gan
iestrādes. Ja es būtu ar pilsētas vadību saistītā amatā, kaut ko no
līdzšinējiem pienākumiem, droši vien man nāktos nolikt maliņā. Grafiks ir
normāls – reizi mēnesī domes sēde. Paralēli ir tikšanās ar vēlētājiem. Noteikti
nebūšu tas deputāts, kuram vēlētāju vajag reizi četros gados. Ventspilī
situācija ir tāda pati – sēdes, kad sakrājušies jautājumi. Ikdienā ir darbs ar
klientiem. Vairāk pārsteidz domē notiekošais. Piemēram, neproporcionāli
politiskajiem spēkiem tika iedalīti portfeļi komitejās. Šo jautājumu esam
lūguši izvērtēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

–       
Kādas jaunas
iemaņas jāapgūst, esot deputātam?

–       
Nekā specifiska nav. Ja tas, ka daudzus gadus esi bijis
deputāts, mērs vai vicemērs, būtu priekšrocība, tad tam būtu izdomāta skola –
būtu jāsaņem diploms. Bet vēlēšanas ir demokrātisks process, kurā iedzīvotāji
pasaka: mēs gribam, lai tu pārstāvi mūsu intereses. Turklāt viss, kas saistīts
ar juridisku normatīvu ievērošanu, pārvalžu darbu, ir reglamentēts iekšējos
noteikumos. Ar jautājumiem jau iepriekš strādājuši juristi, tie izdiskutēti
komisijās. Mēs nenākam uz tukšu vietu, bet gan pamainīt politiku konkrētos
jautājumos, lai tie tiktu pagriezti vairāk ar seju pret iedzīvotāju. Līdz šim
koncentrācija bija uz lielām un skaistām lietām – ielas, veloceliņi. Protams,
mēs novērtējam to, kas izdarīts. Problēma ir tā, ka cilvēkiem nav naudas, lai
nopirktu velosipēdus, ar ko braukt pa celiņiem. Nav vajadzīga infrastruktūra,
ja cilvēks, vakarā ejot mājās, nezin, kā pabarot ģimeni. Tas ir absurdi, ka pilsētā,
kur ražo vairāk nekā vidēji valstī, algu līmenis ir viens no zemākajiem un
trūkumcietēju reģistrs ir viens no augstākajiem. Neuzskatu, ka 300 latu pirms
nodokļu samaksas ir cilvēka cienīgs atalgojums. Es nevarētu savus trīs bērnus
ar šādu algu uzturēt, kur nu vēl nodrošināt, ka viņi sporto vai dzied un danco.
Ar šādu algu cilvēks ir nabags, un tā ir nelaime, kāpēc Liepājā vairs nav normāla
darba spēka. Pazemoti tiek gan mediķi un pedagogi, gan policisti, kuri darbu
dara pēc labākās sirdsapziņas un kuriem ir liela atbildība, bet kuri nesaņem
adekvātu atalgojumu. Šobrīd pāris cilvēku strīda dēļ visa pilsēta ir zem
sitiena. Ļaudīm neinteresē ieguldījums nākotnē, ja nevar sevi uzturēt šodien.
Kam mums koncertzāle, ja cilvēks nevar atļauties aiziet uz teātri, kas strādā
un kur ir jaukas izrādes un notiek arī koncerti. Esam gatavi pilsētas vesela
gada budžetu, kas ir katra iedzīvotāja, arī bērnu un pensionāru, ieguldījums,
ielikt betona un stikla kastē. Iespējams, skaistā, bet nedomāju, ka tas ir
adekvāts ieguldījums.   

–       
RP, kā zināms, ir
opozīcijā. Kā gatavojies izmantot šo stāvokli?

–       
To noteikti nevarēs saukt par vienkāršu sēdēšanu
opozīcijā, jo es neesmu sēdētājs. Opozīciju uzskatu par papildus instrumentu,
lai turpinātu darbu, piemēram, radītu uzņēmējiem normālu vidi. Jau
priekšvēlēšanu laikā, runājot par uzņēmējiem, nonācām pie secinājuma, ka visi
runā par vienu, bet neviens negrib izteikties, proti: kā tiek veikti iepirkumi,
kā – nodrošināti jautājumi vietējās ekonomikas sildīšanai, kā – veidoti
iepirkumu nolikumi, kas iepirkumos vinnē un par kādām cenām. Man kā uzņēmējam, paskatoties
tāmes un ciparus, ir skaidrs, ka es nemaksātu tādu naudu par konkrētu
pakalpojumu. Gan pašvaldības, gan tās kapitālsabiedrību budžetiem jābūt atklātiem,
jo iedzīvotājiem jāzina, par kādu summu izbūvēts viens vai cits celiņš.  

–       
Ko vēlies
sasniegt, esot deputāts?

–       
Pirmkārt, gribu saprast, vai nodokļu maksātāju nauda
tiek izmantota efektīvi. Nedomāju, ka kliedzošas lietas pozīcija varēs dabūt
cauri domes koridoriem, mums esot opozīcijā. Es katrā situācijā izvērtēju: vai
es tā rīkotos, vai es varētu atļauties konkrētu pirkumu pat tādu naudu. Kā
piemēru var minēt soliņus un lampas. Labi, tie ir dizaina veidoti, skaisti.
Bet, kad nabaga policists, kurš ikdienā riskē ar savu dzīvību, sargājot mūsu un
mūsu bērnu drošību, aiziet uz gājēju ielu un paskatās uz soliņu, kurā iztērēta
viņa pusotra gada alga, domāju, ka viņam apskrienas dūša. Un šāda veida
pirkumus es bremzēšu. Arī tad, ja to iegādei tiks izmantota Eiropas fondu
nauda, jo arī tā jāizmanto efektīvi. Domāju, būsim nopietns filtrs tam, kas
notiek, jo dokumentācija mums ir pieejama. Protams, nevarēsim ietekmēt, ja
koalīcija būs nolēmusi rīkoties savādāk, bet izmantosim iespēju neklusēt, arī
publiski. Tautai ir jāzina savi varoņi, un, ja būs lietas, kas šķitīs
aizdomīgas, mēs tās pētīsim. Jo esmu sapratis, ka politikā ir tā: domā vienu,
saki otru, bet dari pavisam citu. Es tā nemāku un tā nedarīšu.

VIZĪTKARTE:

• Dzimis 1974.gada 1.aprīlī,
  Liepājā. Ir vecākais dēls četru bērnu ģimenē. Vecāki – pedagogi.
• Pabeidzis Liepājas
  1.vidusskolu.
• Absolvējis Latvijas
  Universitāti, kur studējis Biznesa vadību, ražošanas novirzienu.
• Pirmā darba vieta –
  Priekuļu selekcijas izmēģinājumu stacija.
• Strādājis dažādus darbus –
  bijis tirdzniecības aģents, taksometra vadītājs u.c.
• Kopš 1992.gada – studentu korporācijas
  ”PHILYRONIA” biedrs; kopš 2012.gada – korporācijas vadītājs.
• Kopš 1998.gada 1.februāra –
  Tirdzniecības un rūpniecības kameras (TRK) Liepājas nodaļas vadītājs.
• Kopš 2012.gada jūlija –
  Ventspils brīvostas valdes loceklis.
• Kopš šā gada 21.jūlija –
  Liepājas pilsētas domes deputāts (RP).
• Precējies, audzina trīs
  bērnus (12, 8 un 3,5 gadus vecus).
• Pārvalda četras valodas –
  latviešu, krievu, vācu un angļu.
• Vaļasprieki – ģimene un
  darbs TRK, interesē jaunu ideju īstenošana.