Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina būt
uzmanīgiem un saprātīgiem, lai gaišo vasaras saulgriežu laiku neaptumšotu
dažādas nelaimes, portālu informēja VUGD Preses un sabiedrisko attiecību
nodaļas priekšniece Inga Vetere, uzsverot: ”Jautra svētku svinēšana nav viens
un tas pats, kas neapdomīga, pārdroša rīcība.”

Viņa stāsta: ”Kā liecina ikgadējā pieredze Līgo svētkos un
Jāņos visbiežāk deg dārza mājiņas, siena šķūņi, nojumes, pārkurinātās pirtis. Lietū
izmirkušie un nosalušie Jāņu bērni tieši šeit turpina svinības, cenšoties
sagaidīt rīta gaismu, un nereti izmantojot sveces un smēķējot. Pirtis tiek
kurinātas pārāk centīgi, bieži tās tiek atstātas bez uzraudzības. Lietus laikā
nojumes un siena šķūņi tiek uzskatīti par piemērotu vietu smēķēšanai, taču tā
ir arī ugunsnedrošākā vieta. Savukārt no glābšanas darbiem visbiežāk ir pēc
smagiem ceļu satiksmes negadījumiem cietušo un bojā gājušo atbrīvošana no
transporta līdzekļa, kā arī glābšanas darbi uz ūdens un noslīkušo meklēšana.”

Arī cilvēkus, kuri nolēmuši svinēt Jāņus pilsētā, VUGD aicina
būt uzmanīgiem: ”Atceries, ka atkritumu tvertne nav ugunskurs, kur var iemest
nenodzēstu izsmēķi. Balkons nav paredzēts 
šašliku cepšanai. Ja kaimiņa balkonā iekritīs kāda dzirkstele vai
oglīte, izraisot ugunsgrēku, vainīgs būs gaļas cepējs.”

Tiem, kuriem nepatīk visu plānot iepriekš un ir izlēmuši uz
labu laimi doties izbraukumā un svētku vietu izvēlēties tur, kur tajā brīdī tā
šķiet vispiemērotākā, glābēji aicina pievērst uzmanību, kurā novadā, pagastā viņi
atrodas, kāda ir tuvākā autobusa pietura vai ceļmalā norāde ar mājas nosaukumu:
”Ja notiks kāds negadījums un būs nepieciešama mediķu, policistu vai
ugunsdzēsēju glābēju palīdzība, operatīvie dienesti varēs ierasties daudz
ātrāk, ja zinās precīzu atrašanās vietu.”

Protams, Jāņu svinēšana nav iedomājama bez ugunskura. Tādēļ
arī šim svētku galvenajam simbolam jāizvēlas tā cienīga vieta, lai visus
apgaismo un silda, taču neko nenosvilina, uzsver ugunsdzēsēji. Pirmkārt, nedrīkst
darīt mežos, jo ir izsludināts uguns bīstamais periods. Jāizvērtē un jāizvēlas
drošs attālums no ēkām, kokiem, žogiem, ņemot vērā ugunskura lielumu, kā arī
to, ka nakts laikā vējš var kļūt stiprāks, kā arī mainīties tā virziens.
Zaļumos iederas fiziskās aktivitātes, un nebūs lieki apkārt ugunskura vietai
aprakt zemi, lai uguns neizplatītos pa sauso zāli un krūmiem. ”Savlaicīgi atnes
pie ugunskura arī spaini ar ūdeni – tas noderēs, ja negaidīti kaut kas
aizdegas, var atveldzēt arī kādu pārkarsušu Jāņu bērnu, kā arī pirms došanās
prom varēs pilnībā nodzēst ugunskuru,” piebilst I.Vetere: ”Nekur nav minētas
tradīcijas, ka Līgo naktī būtu jāsadedzina sakrājušies sadzīves atkritumi.
Ugunskurā nemet riepas un tukšās plastmasas pudeles un citus atkritumus, jo ar
šāda veida dūmiem var ātri saindēties.”

Visvairāk svētkus gaida bērni. Pasākumu rīkošanas laikā par
viņiem nedrīkst aizmirst ne mirkli. Redzot, kā pieaugušie gatavojas jautrai
līgošanai un kurina ugunskuru, mazajiem šķiet, ka arī viņiem ļauts
padraiskoties. Bez šaubām, viņiem ir jāuztic kāds darbiņš, lai nebūtu laika
nedarbiem. Taču ugunskura kurināšanu un desiņu vai šašlika cepšana tomēr
pieaugušajiem jāatstāj savā ziņā.

Tiem, kuri pirms svētku sākuma vēlas vēl izpeldēties, tas
būtu jāizdara vēl pirms alus nobaudīšanas: ”Kad reibums galvā, ne vien jūra,
bet arī visas pārējās ūdens krātuves var likties līdz ceļiem. Turklāt peldvietu
labāk kārtīgi apskatīt, vai nav bedres un dūņas, vai ūdenszāles netraucēs
izkļūt krastā.”

”Papardes ziedu meklējumos, nav vērts pārāk dziļi doties
mežā, jo apmaldoties, pārējiem nāksies tevi meklēt vēl cītīgāk nekā papardes
ziedu. Ja nu tomēr esi izlēmis doties šajā nakts pārgājienā pa mežu, vismaz
kabatas lukturīti un mobilo telefonu gan paņem līdz, jo tas palīdzēs atrast
atpakaļceļu,” tā VUGD pārstāve.

Savukārt tie, kuri svētkus svin dzīvoklī vai arī pēc
atgriešanās mājās vēl izlēmuši pavakariņot vai pabrokastot, nedrīkst aizmirst
par uz plīts uzlikto katliņu vai pannu un, gaidot iecerēto maltīti, doties
nosnausties. Kad no piedegušā katliņa pa logu jau velsies ārā dūmi un
garāmgājēji par to informēs ugunsdzēsējus, pats pavārs jau var būt saindējies
ar dūmiem.

Daži noderīgi padomi
kurinot ugunskuru:

• ugunskura vieta nedrīkst
  būt koku, ēku, degošu materiālu tuvumā, kā arī jāņem vērā vēja virziens;
• apkārt ugunskura vietai
  jāaprok zeme, lai uguns liesmas neizplatītos pa sauso zāli, krūmiem utt.;
• aizliegts kurināt
  ugunskurus mežā un purvos, izņemot īpaši ierīkotās vietās, kas nepieļauj
  uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;
• ugunskuru nedrīkst atstāt
  bez uzraudzības;
• neatstāt mazus bērnus bez
  uzraudzības pie ugunskura;
• ieteicams lai pie
  ugunskura vietas būtu dzēšanas līdzekļi – ugunsdzēšamie aparāti vai
  sliktākajā gadījumā spainis ar ūdeni;
• ugunskurā nededzināt
  sintētiskos materiālus, gumijas riepas un tamlīdzīgas lietas, kas degot
  izdala indīgas vielas;
• netuvoties un nelēkt pāri
  ugunskuram, ja mugurā ir sintētiskās drēbes, kas viegli un ātri aizdegās;

• atstājot ugunskura vietu,
  tas jānodzēš pilnīgi, lai izslēgtu ugunsgrēka iespējamību. 

Ja tomēr izcēlies ugunsgrēks vai atgadījusies kāda nelaime, kas
apdraud pašu vai līdzcilvēku veselību vai dzīvību, nedrīkst zaudēt laiku, nekavējoties
jāzvana uz tālruni 112, atgādina glābēji.