Sākusies ogošanas un sēņošanas sezona, līdz ar ko daudz
ļaužu brīvos brīžus pavadīs mežā. VUGD aicina, dodoties sēnēs un ogās, būt
uzmanīgiem – neapmaldīties un negūt traumas, portālam vēstīja VUGD Kurzemes
reģiona brigādes Liepājas 1.daļas inspektore Agnese Sprūde.

”Pirms doties uz mežu, informējiet savus piederīgos par to,
kurā vietā plānojat sēņot vai ogot, kā arī laiku, kad plānojat atgriezties,”
viņa iesaka: ”Ģērbjoties domājiet ne tikai par to, kā pasargāt sevi no ērcēm,
bet arī par to, lai glābējiem Jūs būtu pēc iespējas vieglāk ieraudzīt, tāpēc
apģērbam un galvassegai izvēlieties spilgtas un košas krāsas. Ja iespējams,
nedodieties mežā viens. Parūpējies, lai Jums līdzi būtu personu apliecinošs
dokuments vai vismaz lapiņa ar uzrakstītu vārdu, dzīves vietas adresi un kāda
piederīgā telefona numuru. Pirms došanās mežā, pilnībā uzlādējiet sava mobilā
tālruņa bateriju.”

Un turpina: ”Neaizmirstiet par savu veselību! Ņemiet līdzi
pirmās palīdzības piederumus, tie neaizņem daudz vietas, bet būs noderīgi, ja
kas atgadīsies. Gadījumā, ja ik dienas jālieto kāds medikaments, pārliecinies,
ka tas ir paņemts līdzi.

Paņemiet līdzi ūdens pudeli un šokolādi, apmaldīšanās
gadījumā tā palīdzēs atgūt nepieciešamo enerģiju. Tāpat paņemiet līdzi kabatas lukturīti,
tumsā tas ne tikai Jums pašiem palīdzēs nekrist panikā, bet arī glābējiem
vieglāk būs Jūs atrast. Tāpat noderēs arī svilpīte, kuru var viegli uzkarināt
kaklā un nepieciešamības gadījumā ar tās palīdzību varēsiet norādīt savu
atrašanās vietu. Ja mākat rīkoties ar kompasu, neatstājiet to mājās!”

”Ierodoties mežā palūkojieties visapkārt. Dzelzceļš, ceļi,
zīmīgi koki vai dabas objekti var būt labi orientieri apmaldīšanās gadījumā.
Turklāt sēņojot vai ogojot skatieties ne tikai uz sēnēm un ogām, bet ik pa
laikam palūkojieties apkārt un iegaumējiet lietas, kas apmaldīšanās gadījumā
palīdzēs glābējiem saprast, kā Jūs pa mežu esiet pārvietojies un kur Jūs
atrodaties. Orientēties Jums un glābējiem palīdzēs meža kvartālu numuri, kas
izvietoti uz kvartālu plāksnītēm stigu krustpunktos. Centieties sekot līdzi
laikam, lai neatgadās tā, ka mežā palieciet līdz tumsai, kad atrast izeju no
sveša meža praktiski nebūs iespējams,” skaidro VUGD pārstāve.

”Bet, ja saprotat, ka esat apmaldījies, nekrītiet panikā!
Panika kļūs par ļaunāko ienaidnieku, jo stresa situācijā nespēsiet objektīvi
novērtēt radušos situāciju. Apsēdieties, atpūtieties, centieties noorientēties
apvidū un tikai tad uzsāciet atpakaļceļu. Nemēģiniet sākt haotiski staigāt pa
mežu un meklēt atpakaļceļu, tā Jūs varat ieiet mežā vēl dziļāk,” viņa turpina:
”Centieties saklausīt, vai tuvumā neatrodas šoseja, liels ceļš vai dzīvojamā
māja. Ja maldoties pamanāt kādas mājas, nekautrējieties pajautāt pareizo
virzienu.”

Ja gadījies apmaldīties purvā, rūpīgi jāpārbauda ik vietu,
kur plānots spert soli. Vislabāk to darīt ar garāka koka palīdzību, skaidro VUGD
inspektore: ”Ja tomēr iekrītat purvā vai akacī, tikai mierīgas un apdomātas
darbības palīdzēs Jums izglābties. Strauji un haotiski vicinot kājas un rokas,
Jūs tikai vēl dziļāk iestigsiet purvā. Tā vietā mēģiniet atrast jebko aiz kā
jūs varat pieturēties vai aizķerties un lēnām izvilkt sevi ārā.”

Un uzsver: ”Ja saprotat, ka pašu spēkiem nespēsiet izkļūt no
meža, zvaniet glābējiem pa tālruni 112 un nosauciet tiem pēc iespējas
konkrētākus orientierus – kurā vietā Jūs iegājāt mežā, cik ilgi esat uzturējies
mežā, kādus dabas vai cilvēka veidotus objektus Jūs esat šķērsojis vai tiem
pagājis garām. Atcerieties, ka jebkurš sīkums var palīdzēt glābējiem Jūs
atrast!”