liepajniekiem.lv
Tu vari vēl vairāk
Santjago ceļš (Camino de Santiago) ir viens no populārākajiem svētceļnieku maršrutiem pasaulē. Šī ceļa galamērķis ir Sv. Jēkaba katedrāle, kura atrodas Spānijas ziemeļu pilsētā Santjago de Kompostela.
Blakus tradicionālajiem maršrutiem Portugālē, Spānijā un Francijā pašlaik top arī ceļa oficiāls posms ”Camino Latvija”.
Anna dzīvo Bernātos un ik dienu cenšas doties garās pastaigās pa mežu, nogājusi arī vairākus ”Jūrtakas” posmus. ”Gribēju noiet visu ”Jūrtaku”, bet Latvijā nekādi neizdodas pārgājienu saplānot tā, ka vari būt prom, piemēram, divas nedēļas. Šādu ceļojumu ārpus Latvijas var īstenot labāk,” viņa uzskata.
Pārgājienā viņa pievienojusies Silvai, kura jau bija nopirkusi lidojuma biļetes. ”Likās forša ideja, tas, ko es gribētu darīt.
Viņa bija izvēlējusies Portugāles ceļu, turklāt pirmo dienu piekrastes maršrutu gar okeānu, tālāk centrālo maršrutu un trīs pēdējās dienas – Garīgo maršrutu. Daudzi šo ceļu iet vieni, bet es tā negribēju.
Pat tad, ja mēs ietu atsevišķi, man būtu kāds cilvēks, ko es zinu šajā vietā,” stāsta ceļotāja.
Pārgājienu pa Santjago ceļu ērtu padara laba organizācija. Maršruti ir marķēti ar svētā Jēkaba simbola jūras gliemežnīcas zīmi un dzeltenām bultām. Ir arī lietotnes, kas gājējam parāda, cik tālu jāiet, kur var nakšņot. Naktsmītnes jeb tā sauktās alberģes ir izvietotas aptuveni dienas gājuma attālumā cita no citas.
Kaut arī vēsturiski šis ir svētceļojuma maršruts, cilvēki ceļā dodas dažādu iemeslu dēļ. Satiktie gājēji teikuši, ka vislabākais esot tieši tas, ka vienkārši celies un ej, ka tā ir pilnīga atslēgšanās no saspringtās ikdienas dzīves Londonā vai kādā citā vietā.
”Satikām vienu ļoti ticīgu cilvēku, kurš vienīgais bija izdzīvojis kuģa avārijā. Viņš iet Santjago ceļu jau vienpadsmit gadus.
Man liekas, pārsvarā cilvēki iet atpūtai, pārgājienam kā tādam, arī lai iepazītu citas valstis.
Garīgais mērķis varētu būt – tu gribi kaut ko saprast par sevi. Mēs abas nezinājām, vai varam šo attālumu noiet. Bija bailes, tu ej pamazām – vienu dienu, otru, un izrādās, ka tu vari vēl vairāk! Tā ir brīnišķīga atslēgšanās no darba, no pasaules problēmām, atpūta no ģimenes dzīves, īpaši mammām. Man šis bija brīdis, kad varēju to darīt, jo bērni ir gana lieli,” saka Anna.
Augšā – lejā
Portugālē viņa jau divreiz bijusi kopā ar ģimeni, braucot ar mašīnu. Tas ir daudz ātrāks ceļošanas veids, bet kājāmgājējam ir pilnīgi cits ritms. Var apskatīt katru augu ceļmalā, ieskatīties sētās, izvēlēties, kur tu iesi – gar okeānu vai caur pilsētu.
Pēc Latvijas pelēkā agrā pavasara dienvidu valstīs tik ej un brīnies, par dabas krāšņumu saka Anna. Labākie laiki Santjago ceļa iešanai ir pavasaris un rudens, jo vasarā ir liels karstums.
”Bija prognozēts stiprs lietus, un kaut kā tā sanāca, ka mēs abas pirms braukšanas no somas izņēmām tieši pretapdeguma krēmu. Ja jau līs, tad bez tā iztiks, taču pirmajās dienās bija ļoti saulains un seja apdega tā, ka nogāja āda no deguna.
Iegādājos salmenīcu. Sākumā bija plus 25 grādi, pēc tam ap 20, ļoti optimāli apstākļi,” atzīmē A. Šēfere.
Ceļš nepārtraukti ved augšā – lejā. Portugālē daudzviet ceļš ir bruģēts. Spānijā savukārt pavisam mazi celiņi ir asfaltēti. Gājēji ir draudzīga kopiena, visi šeit ir ceļa dēļ un izturas ļoti draudzīgi, laipni, savukārt katrs sastaptais vietējais novēl laimīgu ceļu – bom caminho Portugālē un buen camino Spānijā!
Portugālē ir mūsu maciņam draudzīgākas cenas, Spānijā viss ir nedaudz dārgāks. Ceļotājas centās nobaudīt vietējos ēdienus. No rītiem dzēra espreso, Portugālē ēda viņu īpašo maizīti pastel de nata.
Pusdienās izdevīgi bija izmantot piligrim menu piedāvājumu, kurā parasti ietilpst zupa, otrais ēdiens un dzēriens.
Santjago ceļa speciālajās naktsmītnēs var apmesties tikai ar svētceļnieka pasi. Ērtības ir minimālas – kopējas istabas ar divstāvu gultām, kurās katrs nakšņo savā guļammaisā, noder arī viegls paladziņš, jo lielākoties visur matrači un spilveni ir apvilkti ar vaskadrānu.
”Alberģēs ir lētāk, tomēr jāsamierinās, ka ar tevi vienā telpā ir vismaz 16 cilvēki. Gulēt visvairāk traucēja troksnis.
Sākumā nelikām ausu aizbāžņus, bet aizmigt, kad tev aiz sienas spēlē basketbolu līdz divpadsmitiem naktī, ir teju neiespējami! Protams, situāciju pieņem un sameklē aizbāžņus,” stāsta Anna.
Patiesībā vajag maz
Ceļojums devis apziņu – lai kas arī notiek, ir jāturpina iet un darīt. ”Iegūta pārliecība par sevi, ka es to varu. Pirmā nedēļa ir pielāgošanās. Ir grūti, soma spiež un šķiet smaga. Pēc tam vairs grūtības nejūti, ķermenis ir pielāgojies,” secina A. Šēfere.
Pats svarīgākais pārgājienā ir apavi. ”Domāju, ka noiešu un tad zināšu visiem ieteikt, ko tieši vilkt, tomēr to atstāšu katra paša ziņā,” viņa atzīmē. ”Man bija ”Mammut” pārgājienu zābaki, kuri nebija lēti, bet kalpos, cerams, vēl ilgi. Tie bija ļoti labi, iztiku bez nevienas tulznas, taču tajos bija par karstu.
Otrreiz es domātu par kaut ko elpojošāku. Silvai bija divi pāri apavu iešanai – botas un ādas kurpītes –, kurus mainīja, tomēr beigās izvēlējās sporta apavus.”
Mugursomā jāņem tikai minimāli nepieciešamais. Ieteikumus par līdzņemamajām mantām var atrast internetā, kur gājēji dalās pieredzē. ”Šis ceļš parāda, cik maz patiesībā cilvēkam vajag. Mugursomai jābūt ne vairāk par desmit procentiem sava svara. Var atrast veidus, kā samazināt somas svaru. Nav nepieciešami pieci krekli un zeķu pāri, jo naktsmītnēs var izmazgāt, pietiek ar trim. Es pilnīgi nevajadzīgi paņēmu puskilogramu studentu brokastu, par ko Silva smējās. Apēdām jau, bet tur taču arī ir veikali,” saka Anna.
Viņa ceļojuma laikā uz vietas iztērējusi ap 300 eiro. Vēl pirkusi vienkāršāko ceļojuma apdrošināšanu par 10 eiro un ņēmusi līdzi EVAK karti. ”Mums viss bija labi, bet bija viena svētceļotāja, kurai bija tik traki ar kājām, ka nokļuva slimnīcā, taču pēc tam ceļu turpināja,” pastāsta Anna, domājot par drošību un veselību.
Annas un Silvas noietā maršruta garums ir ap 285 km, taču reāli daudz vairāk, jo nāk klāt pastaigas līdz jūrai, pa pilsētu, ko veic pēc tam, kad soma jau nolikta alberģē.
UZZIŅAI
Santjago ceļš
- Pirmsākumi meklējami 9. gs., kad saskaņā ar tradīciju tika atklāta apustuļa Jēkaba Vecākā piemirstā kapa vieta Galisijā, Spānijā, un virs tās tika uzcelta Santjago de Kompostelas katedrāle.
- 1993. gadā iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
- Ik gadu ceļu mēro vairāk nekā 300 tūkstoši svētceļnieku no visas pasaules.
- Naktsmītnes alberģēs no 5 līdz 18 eiro, dažreiz par ziedojumiem.
- Maltīte kafejnīcā/restorānā no 5 līdz 12 eiro.
- Espreso Portugālē 0,50–0,75 eiro, Spānijā – no 1,20 eiro.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
