Šodien, 6.marta pēcpusdienā, Ziemeļu kapsētā notika piemiņas
brīdis pirmajam Latvijas bruņoto spēku komandierim Oskaram Kalpakam, lai
cildinātu pulkveža veikumu Latvijas bruņoto spēku izveidē un viņa nopelnus
Latvijas valsts labā.

Godināt O.Kalpaka piemiņu bija ieradušies vairāk nekā simts
dažāda gada gājuma ļaužu, novēroja portāls. Kapsētā ar ziediem rokās pulcējās
gan veterāni un organizācijas ”Daugavas Vanagi” pārstāvji, gan jaunsargi un skolēni,
gan pilsētas pašvaldības pārstāvji, Nacionālo bruņoto spēku karavīri un
zemessargi. Tradicionālo piemiņas pasākumu šogad īpašu darīja lāpas jaunsargu
un veterānu rokās.

Pasākuma dalībniekus uzrunāja gan Liepājas novada nacionāli
patriotisko organizāciju koordinators Juris Raķis un Nacionālo bruņoto spēku
kapelāns kapteinis Raimonds Krasinskis, gan Zemessardzes un Jūras spēku pārstāvji,
gan arī Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Vitkovskis.

Runātāji atgādināja, ka pulkvedis O.Kalpaks kā Latvijas
valstiskuma un neatkarības cīņu simbols ierakstīts Latvijas vēsturē zelta
burtiem. Drosme, kara pieredze, pašaizliedzība un patriotisms ir tikai nedaudzi
saskaitāmie cilvēka un karavīra vērtību skalā. Spēja aizraut un likt sekot
savam piemēram ir dota tikai nedaudziem. 

Kā zināms, īsi pēc Latvijas valsts dibināšanas, tās
neatkarība tika apdraudēta. 1919.gada sākumā pulkvedis O.Kalpaks izveidoja
Latvijas bruņoto spēku pirmās vienības. Brīvības cīņās tika nosargāta tā laika
Latvijas pagaidu valdība un aizsāktas Latvijas atbrīvošanas cīņas.

1919.gada 6.martā Skrundas-Saldus ceļa apkaimē ”pārpratuma”
dēļ notika kauja starp tā brīža sabiedrotajiem vācu un latviešu daļām, kurā
gāja bojā vairāki Latvijas armijas virsnieki un kareivji, viņu vidū arī
bataljona komandieris pulkvedis O.Kalpaks. 

Par nopelniem Pirmajā pasaules karā pulkvedis apbalvots ar
sešiem ordeņiem un ar pašu augstāko cariskās armijas varonības zīmi – Sv.Jura
ordeni un zobenu. Nepilnu četru kara gadu laikā Oskars Kalpaks saņēmis gandrīz
visus apbalvojumus, ko iespējams saņemt kājnieku virsniekam.

Latvijas valsts savas armijas pulkvedim jau pēc nāves
piešķīra viņa pēdējo ordeni – Lāčplēša kara ordeņa I pakāpes pirmo eksemplāru –
Latvijas brīvības cīņu visaugstāko apbalvojumu.

Liepājas Ziemeļu kapi bija O.Kalpaka pirmā atdusas vieta
līdz 1919. gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos
Meirānos pie Madonas.

Pulkveža Oskara Kalpaka nozīmīgumu apliecina tas, ka pēc
viņa nāves tika izsludinātas divu nedēļu sēras, apliecinot milzīgo zaudējuma
sajūtu tautā. Latvijā Oskars Kalpaks ieguva leģendāra varoņa tēlu.

1939.gada 6.martā Ziemeļu kapos tika atklāta Oskara Kalpaka
piemiņas vieta.

Jāpiebilst, ka O.Kalpaka piemiņa šodien tika godināta ne
tikai Liepājā, bet arī citviet Latvijā. Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis
un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube vispirms
nolika ziedus pie pulkveža O.Kalpaka pieminekļa Rīgā, bet vēlāk devās uz Saldus
novada “Airītēm”, lai piedalītos O.Kalpaka un brīvības cīnītāju
atceres pasākumā.

Vietā, kur tagad izveidota pulkveža O.Kalpaka piemiņas vieta
un muzejs ”Airītes”, 1919.gada 6.martā Atbrīvošanās cīņu laikā krita pulkvedis
O.Kalpaks, kapteinis Nikolajs Grundmanis, virsleitnants Pēteris Krievs un
leitnants Johans Hanss Šrinders.

O.Kalpaka muzejs tika atklāts 1936.gada 6.septembrī. Padomju
okupācijas gados muzeju un piemiņas ansambli likvidēja. Tie tika atjaunoti
1988. – 1990.gadā. Pēc ugunsgrēka 2007.gada 23. novembrī O.Kalpaka muzejs tika
slēgts. 2013.gada 6.martā tika atklāta atjaunotā O. Kalpaka muzeja.

25Skatīt galeriju