Godina pirmās dzirksteles šķīlējus
0
Liepājas muzeja nodaļā tās vadītāja Aina Burija bija sarūpējusi mazliet smeldzīgu, bet skaistu atmiņu pēcpusdienu, kurā tika godināta cilvēktiesību aizstāvēšanas grupas “Helsinki – 86” divdesmitgade. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja apskatīt Latvijas Kara muzeja sagatavoto izstādi. Par šās grupas darbību stāsta gan oriģināli dokumenti, gan fotogrāfijas, piemēram, par 1987.gada 14.jūniju un 23.augustu.
Par “Helsinku – 86” lomu un vietu Latvijas dzīvē runāja Aina Burija. Uz pasākumu gan bija ieradies tikai viens tās dalībnieks – Mārtiņš Bariss, kurš arī īsumā pastāstīja par savām gaitām, darbojoties grupā. Bet Elfrīda Pujēna atcerējās savus pārdzīvojumus, vedot helsinkiešu dokumentus uz Ameriku. Viņai uzticētā mikrofilma vienīgā no deviņām izgatavotajām nenonāca čekistu rokās. Teodors Eniņš, cilvēks, kurš izgājis visus Latvijas neatkarības atgūšanas lokus, tos atceroties, atzina, helsinkieši bija tā dzirkstele, kas iededzināja Tautas frontes kustību. Klāt bija arī Nacionālo spēku savienības puiši, kuri teica paldies gan helsinkiešiem, gan Ainai Burijai, kuras lolojums ir muzeja nodaļa “Liepāja okupāciju režīmos”. Viņai tika arī nodots šās partijas biedru saglabātais grupas “Helsinki – 86” lietotais pirmais Latvijas karogs un zīmogs.
Pēc oficiālajām runām Mārtiņš Bariss atzina, ka šodienas Latvija nav tā, par kuru viņš un viņa biedri Linards Grantiņš un Raimonds Bitenieks domāja, grupu dibinādami. Latvija vēl nav neatkarīga, viņa pārliecība. Viņu sarūgtina šodienas dzīves realitāte, tas, ka pie varas ir cilvēki, kam svešas helsinkiešu idejas. Taču viņš arī uzskata, ka ar laiku Latvija pārvērtīsies, ka helsinkiešu ideāli tiks īstenoti. Bet to, viņaprāt, spēs izdarīt tikai nākamās paaudzes.
Mārtiņš Bariss un Elfrīda Pujēna atmiņu pēcpusdienā bija smeldzes pilni. Ne viss, par ko viņi sapņoja, ir īstenots.