Greideram uzbrūk ar akmeņiem un pudelēm
"Kurzemes Vārds"
“Man jau ir šitā,” izteiksmīgi plaukstu gar
kaklu novelk greiderists Māris Draugs. Ik dienu viņš spiests klausīties no
iedzīvotājiem pārmetumus, kāpēc viņš greiderē Liepājas grantētās ielas.
“Pēc pāris dienām, kad mašīnas granti būs piebraukušas, iela būs labāka,
nekā bija pirms greiderēšanas,” viņš ļoti pacietīgi stāsta “Kurzemes
Vārdam”.
Viedokļi par ielu greiderēšanas nepieciešamību ir krasi
atšķirīgi, un tā tas ir jau gadiem ilgi – norāda Komunālās pārvaldes ceļu
nozares vadītājs Mārtiņš Jākobsons. Greideristi piedzīvojuši pat brutālas
emocionālas izpausmes – traktoram pakaļ mesti gan akmeņi, gan pudeles. Pirmdien
redakcijai par greiderēšanu sūdzējās kāds Bernātu iedzīvotājs: “Atbrauciet,
apskatieties, kā mums tikko uzarta jauna, laba iela!” Bernātu un Sudrabu
Edžus ielu krustojumā arī cits šejienietis, taksometra šoferis Ingus neslēpj, ko
domā: “Ielas mums te ir perfektas, Sudrabu Edžus ielai nebija ne vainas.
Veltīgi viņi te brauc.”
Turpretī cits šoferis, vārdā Oskars, vērtējot tepat
blakus esošo Vidusceļa ielu, teic: “Te ir bedres, iela ir jālabo.” M. Jākobsons
stāsta, ka pagājušajā nedēļā no Bernātu ielas saņemta kāda iedzīvotāja sūdzība
tieši par to, ka ielu negreiderē, bet vakar tajā pašā ielā ar akmeņiem mests pa
greideru. “Visiem nekad labs nebūsi,” viņš secina, un noliedz, ka
ielu slūpēšana būtu bezjēdzīga. “Tas absolūti nav lieki. Kad ielu
nogreiderē, tās virsma 5 līdz 10 centimetru dziļumā tiek uzirdināta, arī akmeņi
tiek izvilkti uz augšu. Taču pāris dienu laikā transporta ietekmē ielas klājums
atkal tiek noblīvēts, akmeņi saspiesti zemē, un iela iegūst dabīgo
noblietējumu. Pastāv jau arī iespēja sūtīt ielu tehniku – ruļļus, lai to
izdarītu, bet nav vajadzības šādi vēl sadārdzināt visu. Mēs cenšamies lieki
nedarīt.”
Pašlaik grantētās ielas Liepājā uztur “Latvijas autoceļu
uzturētājs”, kas darbus veic pēc Komunālās pārvaldes rīkojumiem. Pirmdien greiders
strādāja gan Pļavu ielas apkaimē, gan Velnciemā. Šogad grantētās ielas pilsētā
ir labākā situācijā, jo rudens ir ļoti sauss, problēmas tajās mēdz sākties un
bedres aktīvāk izdragātas tad, kad sākas lietavas – stāsta M. Jākobsons,
piebilstot, ka pašvaldība cenšas nenolaist ielas līdz tādam līmenim, ka tās
būtu vienās bedrēs, bet labo tās jau laikus.