Liepājnieki sūdzas, ka pilsēta piegružota, veidojas nelegālas izgāztuves, bet policija neko nedarot, lai vainīgos sauktu pie atbildības. Likumsargi savukārt uzskata, ka viņu spēkošanās ar teritoriju piegružotājiem un savu namdurvju neuzkopējiem līdzinās Dona Kihota cīņai ar vējdzirnavām. Kopš pagājušā gada vasarā Liepājas dome saistošos noteikumus papildināja ar punktu, ka pilsētā zālei jābūt nopļautai, tās garums nedrīkst pārsniegt 10 centimetrus, Pašvaldības policijas darbiniekiem ir par vienu pienākumu vairāk – jākontrolē, kā šis noteikums tiek izpildīts.

Liepājas Pašvaldības policijas 1.iecirkņa priekšnieks Gints Krēsla stāsta, ka tik drakoniska kontrole, lai likumsargi staigātu ar lineālu un mērītu, vai zāles garums nepārsniedz atļauto, netiekot veikta: “Skatāmies, lai būtu uzkopts. Lai vismaz vizuāli redzams, ka saimnieks kaut ko dara.”

Šogad acīmredzot bagātīgo lietavu dēļ zāle aug griezdamās, tādēļ neesot loģiski prasīt, lai teju vai ik dienu tiktu pļauti zālieni. Taču pilsētā ir daudzas vietas, kur skaidri redzams, ka šogad ne reizi zāliens nav pļauts – balandas un nātres sliedzas pāri galvai. “Kurzemes Vārds”, pārlūkojot pilsētu, konstatēja, ka daudzviet zāle un nātres izkapti nav redzējušas. Piemēram, Bāriņu ielā 19 balandas izaugušas labu krūmu augumā. Noskaidrojām, ka īpašums pieder uzņēmējam Gunvaldim Vēsmiņam. Policijā atzina, ka uzņēmējs vairākkārt aicināts teritoriju sakopt. Tas beidzot izdarīts pagājušās nedēļas otrajā pusē – nopļaut balandas bija nolīgts kāds strādnieks. 

Tāpat kā ar sniega tīrīšanu ziemā, tagad ar teritorijas uzkopšanu un zāles pļaušanu veidojas domstarpības namīpašnieku starpā. Bieži vērojama situācija, kad divām nopļautām teritorijām pa vidu stiepjas prāvu balandu josla. Visbiežāk šāda situācija vērojama mikrorajonos, kur appļauts ap katru daudzdzīvokļu māju atsevišķi, bet uz robežas slejas pārdesmit centimetru līdz metru plata nezāļu siena. Bijuši pat kuriozi. G.Krēsla atceras, ka kāda zemes īpašniece pēc vairākkārtējiem aizrādījumiem, ka nepieciešams nopļaut teju vai metru garās nātres, policistiem atteikusi, ka audzējot nātru tēju. Tikai jāpiebilst, ka nātru, dadžu vai balandu tēju audzēt var, uzrādot izziņu, ka zeme pilsētā reģistrēta kā lauksaimniecības zeme.

Joprojām aktuāls ir pilsētas piegrušošanas temats. Pašvaldības policijas darbinieki sastāda protokolus piemēslotājiem, lūdz talkā bezdarbniekus, lai sakoptu vienu vai citu piemēslotu stūri, taču aizvien no jauna gan vienās un tajās pašās, gan jaunās vietās veido nelegālās izgāztuves. “Pilsētnieki paši vien mēslo, ne jau kāds svešinieks te uzrodas,” ar rūgtumu secina G.Krēsla. Apšu ielā, kur vēl nesen vārtrūme bija piešmucēta un apkaimes iedzīvotājus mocīja neciešama smaka, tagad ieviesta kārtība. Taču Vaļņu ielā, pamestajā jaunbūvē, kur jau neskaitāmas reizes nelegālā atkritumu izgāztuve likvidēta, tā atkal un atkal veidojas no jauna. “Kurzemes Vārds” jau pagājušajā ziemā rakstīja par zemes gabalu Radio ielā 12/14, kurš ilgāku laiku bija neuzposts un par kuru sūdzējās iedzīvotāji. Pēc soda uzlikšanas īpašnieks gružus savāca, bet tagad sērga atkal klāt.

Pašvaldības policijas darbinieki piekrīt, ka lielākie sivēni ir nevis iedzīvotāji, bet gan namuzņēmēji ar lielāku skaitu īpašumu. Piemēram, Dunikas ielā, kur patlaban top “Mēness nams”, īpašnieks nav parūpējies par teritorijas uzpošanu ap būvlaukumu – stiepļu žogs tā apaudzis ar nezālēm, ka objektu grūti saskatīt. Acīmredzot, ar daudzajiem namīpašumiem un zemes gabaliem galā netiek arī uzņēmums “Mig Holding”, kura valdes priekšsēdētājs ir domnieks Aigars Kesenfelds. Uzņēmums, kas nesen izsolē iegādājās zemes gabalu teju vai pie domes ieejas durvīm – Kuršu ielā 16, to vēl nav sakārtojis. Laukums, kur bieži savus spēkratus novieto uz tirgu atbraukušie, ir ne tikai neizpļauts, bet tajā veidojas nelegāla izgāztuve. Jāpiebilst, ka sakārtots nav arī kompānijas “Mig Holding” īpašums 1905.gada ielā 12, kur iepriekš vairākkārt izcēlies ugunsgrēks.

Policijas darbinieki atzīst, ka viņiem, kontrolējot un saucot pie atbildības visus neapzinīgos, roku par maz. “Strādājam kā ugunsdzēsēji – kur deg, tur ierodamies,” atzīst G.Krēsla, paskaidrojot, ka vispirms tiek apsekotas vietas, par kurām sūdzas iedzīvotāji.

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds”

Šā gada pirmajos sešos mēnešos Pašvaldības policija sastādījusi protokolus:
– par ēku, kāpņu telpu un blakus esošo pagalmu, ietvju netīrīšanu un zāles nenopļaušanu laikā – 194 (sods līdz 20 latiem);
– par ēku, žogu, būvju neuzturēšanu kārtībā – 43 (sods līdz 20 latiem);
– par nesankcionētu atkritumu izgāztuvju izveidošanu – 38 (sods līdz 50 latiem).

Uzņēmējam Gunvaldim Vēsmiņam piederošais īpašums Bāriņu ielā aizaudzis ar tādām balandām, kas mazāka auguma cilvēkam sniedzas pāri galvai. Tikai pēc vairākkārtējiem Pašvaldības policijas aizrādījumiem uz šo vietu atsūtīts plāvējs. Strādnieks (no kreisās) Liepājas Pašvaldības policijas 1.iecirkņa priekšniekam Gintam Krēslam skaidro, ka neko nezinot par īpašumu – viņš esot nolīgs konkrētas vietas nopļaušanai.

Pamestā jaunbūve Vaļņu ielā likumsargiem kā zobu sāpes ir jau gadiem ilgi. Vāc, cik gribi, nelegālā izgāztuve izveidojas atkal no jauna.

Zemes gabals Kuršu ielā 16, kur tirdzinieki, kas nevēlas maksāt par auto novietošanu maksas stāvlaukumā, nereti novieto braucamos, pieder vienam no mūsu domes deputātiem – Aigaram Kesenfeldam. Kaut arī īpašums atrodas teju vai Pilsētas domes durvju priekšā, tas nav sakopts – zāle nav nopļauta, pat atkritumu kaudze izveidojusies.